Vai tu to zināji par Latviju? [10]5

Purvu izvietojums Latvijā ir nevienmērīgs. Visvairāk purvu it Austrumlatvijas zemienē, Ziemeļvidzemē un Piejūras zemienē. Lielākie purvi Latvijā ir Lubāna purva masīvs, Teiču purvs (lielākais augstais purvs), Cenas tīrelis, Peikstuļņīcas-Salas purvs (lielākais zemais purvs) un Sedas tīrelis. Augstos purvus izmangto kūdras ieguvei.

Pēdējos gados klimata pārmaiņu rezultātā Latvijas teritorijā tiek konstatētas arvien jaunas no dienvidiem ieceļojušas putnu sugas, piemēram, jūraskrauklis, īspirkstu mizložņa, tumšā čakstīte, bišudzenis, lielais baltais gārnis. Savukārt izzūd ziemeļu sugas, piemēram, no purviem gandrīz ir izzudusi baltirbe un melnā gārgale.

Latvijas purvi ir mazpārveidotas ekosistēmas, kurās saglabājušās retas un apdraudētas augu un dzīvnieku sugas. Tāpēc daudzi purvi ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Piemēram, Teiču purvā ir izveidots lielākais dabas rezervāts, bet Lielais Ķemeru tīrelis ir iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā. Šajos purvos tūristiem ir iekārtotas speciālas takas (laipas), pa kurām ejot var vērot savdabīgos purva augus un klausīties putnu dziesmas. Ļoti reti Latvijā sastopams purva bruņurupucis, kurs ir ierakstīts Sarkanajā grāmatā.

Rasene ir neliels purvos sastopams augs – kukaiņēdājs. Auga lapas ir pārklātas ar gariem matiņiem, kuri izdala lipīga škidruma pilienus. No tālienes lapas izskatās kā ar rasu nosētas. Spīdošie pilieniņi pievilina kukaini. Gribēdams padzerties, tas nosēžas uz lapas un pielīp – lapas matiņi no visām pusēm pārliecas pār kukaini un satver to. Šķidruma pilieni izšķīdina kukaini, un augs uzņem barības vielas.