Mēs zinām daudz par šiem dambjiem, ka viņi ražo elektrību u.c lietas. Latvijā ir mazi un neatīstijušoes dambji, tāpēc nevaram daudz par šo tēmu uzzināt.
Ceru, ka patiks :ja, piemetu pārējo veidu dambjus, lai ir vēl kas 
Ceru, ka sapratīsiet zīmējumus ;D
Vispārīgi dambis
Milzīgs aizprosts, kas notur ūdeni. To izmanto vairākām vajadzībām. Bebriem tās ir mājas (sīkāk apakšā lasiet), cilvēki dambjus izmanto vēl, lai noturētu lielo daudzumu ūdeni no pilsētām (to arī sīkāk apakšā). Bet vispār gribēju parunāt par hidroelektrostacijām. Arī dambji tikai tur viss slēpjas daudz sarežģītāks. Un ar to arī iesāksim mūsu rakstu. ;D
Hidroelektrostacija
Iesākums
Elektrības ražošana ar ūdens palīdzību sākās jau sen, kad kāds populārs zinātnieks izgudroja izcilus mehānismus un starp tiem arī bija enerģijas iegūšana. Viņš piestiprināja dzelzi pie mieta un ar to savienoja spuldzīti. Tad viņš piesita magnētus pie riņķa malām un to grieza tik tuvu dzelzim, lai paliktu tikai dažu milimetru atstarpe (vairāk 3.bildē - mēģināju uzzīmēt). Tātad viņš caur zemi izvilka trubas no lielā ezera līdz viņa mazajam dīķim. Ūdens straumes masa krītot pa trubu bija pietiekami liela un spēcīga, lai strādātu viņa paša taisītās turbīnas, kas izmantoja to pašu principu kā viņa izgudrojums (4. bildē). Padeve bija tik liela, lai pat iededzinātu visa viņa spuldzītes mājā. Tā izmantojot inženieru galvas ar viņa izgudrojumu mums ir tik attīstīti dambji kā mūsdienās. Dambja principus lasiet pie vienkāršajiem dambjiem (apakšā).
Drošība
1. Izturība
Reiz Itālijā notika traģēdija. Dambis nobruka jau pēc 5 gadiem pēc tā celšanas aprijot desmitiem ciematu un 7 pilsētas. Tas šokēja visus inženierus. Kad šis dambis nobruka Amerikā, kad tieši ķērās pie sienas taisīšanas daudzi radoši cilvēki domāja kā lai gan pagarina dambju mūžu. Viņi taisīja dambjus tā kā pa lego klucīšiem tad viņi palaida ūdeni uz dambi. Kluči taisīja caurumus un starp tiem caurumiem ielēja betonu. Bet pēc gadiem sākās rasties plaisas. Kāds zinātnieks paskaidroja ja cementu pakļauj liela spediena ietekmē tas uzkarst un sāk dalīties. Kad tās plaisas sāka rasties kāds inženieris un matemātiķis izdomāja ka jāievieto dzesēšanas trubas kas ļauj cementam atvēsināties. Sienu atvēsina ar milzīgu mašīnu kas izdala aukstumu pa trubām. Tādus principus izmanto arī mūsdienās.
2. Pārplūde
Kad palielinās aiz dambja ūdens līmenis var gatīties pārplūde. Tāpēc zinātnieki ir izdomājuši kā to novērst. Dambjiem pa vidu ir varāki caurumi un starp tiem tek ūdens. Darbinieki atver slūžas lai pazeminātu ūdens līmeni. Bet reiz bija gadījums ka Amerikā dambis ieguva milzīgu plaisu un dambis sāka grimt zemē. Par laimi dzīvības aizgājēju nebij. Pēc laika saprata inženieri ka milzīgās tonnas ūdens masas traucās tieši zemē radod milzīgu bedri zem dambja ar defektu ka dambis lūzt. Bet radošs inženieris atklāja ka ūdens piliena veidā neizdara lielus bojājumus. Viņš izveidoja tā ka ūdens slīd uz leju un galā tas uzlidu dēļ rampas un kas vēl aizšļaksta ūdeni tālāk no dambja.
3. Transports
Mēs zinām ka importi pa ūdeni ir ļoti nozīmīgi. Piem. ''3 gordes damb'' ļoti nosprosto kuģa transportu pa upi. Bet zinātnieki un inženieri ir izdomājuši kā šo problēmu atrisināt. Tas ir lifts :
1)Blakus atrodoties kādam lēdzenam kalnam var izdarīt tā. Kuģis ieiet milzīgā kastē atstājot ūdeni iekšā un pa lēzeno līniju kuģi uznes augšā jau pēc 15 min. ('' 3 gordes damb'' izmanto šo principu( 2. bildē ir redzams)).
2)Otrs ir līdzīgs tikai to izmanto tie dambji kas atrodas stāvā ielejā. Tam arī ir kaste bet to uzceļ tieši vertikāli. Uznesot pat vairākus kuģus 70 min laikā.
Bebru dambis
Bebru dambji tiek izmantoti kā mājvietas šiem radijumiem. Iekšā koka zaru čupā tie uztaisa alu, kur gulēt. Bebri parasti ceļ dambjus upēs, jo kad ūdens aiz dambja sāk piepildīties tas lielais baseins viņiem ir kā rotaļlaukums. Bebri savu mājvietu pamet tad kad tas ir izjucis vai ir apnicis.
Dambis - kā aizsprosts
Šādi dambji mūsdienās citur ir diezgan noderīga. Tie notur lielo ūdens masu no ciematiem, pilsētām un vēl citām vietām, kas var draudēt sabiedrībai. Šādus dambjus veido, jo vietā, kur bija ūdens atrodas ciemati ar auglīgo zemi. Šiem dambjiem jābūt ļoti stingriem jo sekas var būt katastrofālas.
Raksta nosaukumā uzdoto jautājumu jāuzdod raksta autoram.
BTW, pļaviņu HES maksimālā jauda ir 868,5 MW. Salīdzināšanai Ignalīnā ir (bija) divi RBMK tipa 1500MW reaktori, kas ir viens no pasaulē visjaudīgākajiem reaktora veidiem (parasti pat tas pats RBMK ir tikai 1000MW).
"..kad kāds populārs zinātnieks". Ja reiz viņš bija tik populārs, kāpēc tāda mistika ap viņu.
Bernard Forest de Bélidor (1698, Catalonia, Spain – September 8, 1761, Paris, France) Franču inženieris, devis ievērojamu ieguldījumu hidraulikas sistēmās.
Bet el. ģeneratoru saistībā viszināmākais būtu Faradejs, kas pētija un aprakstīja elektromagnētiskas paradības. Lai gan primitīvas elektribu ģenerējošas iekārtas, tika izveidotas jau iepriekš.
