Cilvēki bieži vien par valodu uzskata lauvas rēcienu vai šimpanzes murmināšanu.Ko nozīmē šīs skaņas?
Vai patiešām dzivnieki tās lieto apzināti,lai izteiktu savas jūtas?
Cilvēki bieži vien par valodu uzskata lauvas rēcienu vai šimpanzes murmināšanu.Ko nozīmē šīs skaņas?
Vai patiešām dzivnieki tās lieto apzināti,lai izteiktu savas jūtas?
Dzīvnieki cits ar citu sazinās visdažādākajos veidos, piemēram, izmantojot smaku vai krāšņu apspalvojumu. Pastāv daudz informācijas nodošanas veidu, tomēr visātrākā ir sazināšanās, izmantojot skaņu.
Tātad kas ir valoda?
Valoda ir informācijas apmaiņas līdzeklis.Citi samazināšanās veidi,piemēram,teritorijas iezīmēšana ar smaku, ķermeņa poza, kas pauž varu vai pakļaušanos, ir instinkti.
Valodu var apgūt tikai,iemācoties to. Tā ir jālieto apzināti,ne tikai instinktīvi. Valodai ir janodod liels daudzums informācijas un jāatšķir tā atkarībā no apstākļiem.
Dzīvnieki pauž neparasti plašu skaņu diapazonu-sākot ar mīlīgu melodiska putna dziedāšanu un beidzot ar briesmīgu vilka gaudošanu,kā arī delfīnu pīkstēšanu vai apmierināta kaķa murrāšanu. Liekas, šīs skaņas veido sava veida valodu,ar kuru saprotas vienas sugas pārstāvji. Taču neiespējama izrādījās šo dzivnieku pausto skaņu pārtūlkošana un sakārtošana sistēmā, ko varētu dēvēt par valodu.
Runīgais zaļais pērtiķis.
Āfrikas zaļais pērtiķis ir viens no vispļāpīgākajiem dzivniekiem. Šie pērtiķi ir apguvuši 3 vai 4 vārdus ar kuriem par ienaidnieka tuvošanos brīdina citus bara locekļus. Kad zaļais pērtiķis, stāvot sardzē,pamana ērgli, tas izkliedz brīdinājuma signālu,un visi pērtiķi tūlīt nolec no koka un meklē patvērumu uz zemes.
Cits kliedziens ,kas nozīmē ;Uzmanību leopards!;. izraisa pretēju efektu-visi bara locekļi nekavējoties sarāpjas kokos.
Nākamais vārds nozimē, ka tuvumā manīts pitons, izdzirdot šo signālu, pērtiķi paliek savā vietā un uzmanīgi vēro apkārtni,lai atklātu ienaidnieku,kas lēnām pārvietojas.
Tās ir iemācītas un ilgstošā laikaposmā apgūtas, nevis instinktīvi izkliegtas skaņas. Par to liecina tas, ka jaunie pērtiķi šos signālus nesaprot un dažādi bari, apzīmējot tos pašus ienaidniekus, lieto atšķirīgus vārdus.
+Atbalss joslā 600-1200 m jūras dziļumā afalīnas sadzird cita citu ļoti tālu pat no Klusā okeāna otra gala.
+Tikai daži dzivnieki izrunā vairāk par 12 skaņām,bet cilvēku vārdnīcā ir apmēram 40000 skaņu salikumu.
+Daži zinātnieki apgalvo :pārliecinošs pierādījums tam,ka dzivnieku pasaulē eksistē valoda,ir biši deja,kuras tādā veidā savām biedrenēm norāda ceļu uz jaunām barības vietām.
+Skaņu ierakstos kas izsūtīti kosmosā,bez cilvēka valodas ietverta arī vaļu ''dziesma''
Vaļveidīgie sazinās skaļos,augstos toņos.
Arī kurmis raida plašu skaņas diapazonu.
Skaņu nozīme.
Kaut arī cilvēki dzĪvniekiem raidītajām skaņām vienmēr ir centušies piedēvēt sarežģītu nozīmi, ir pierādīts, ka tie visbiežāk sazinās pavisam vienkāršā veidā. Runa ir par partnera pievilināšanu un teritorijas vai barības aizsargāšanu un ienaidniekiem.Šādu sazināšanos veidu saturs un forma ir pirmatnējs. Kaut arī katrs suns rej nedaudz citādi, gandrīz ikkatrs rej tādēļ,lai pievērstu sev uzmanību vai nobiedētu sāncensi vai nelūgtu viesi.
Daži dzivnieki lieto atšķirīgas skaņas,no kurām katrai ir sava nozīme. Piemēram daži putni ar griezīgu svilpienu brīdina visu apkārtni par tuvojošos plēsēju, bet ,kad ierauga citu mazāk bīstamu ienaidnieku,lieto citas skaņas.Ir zīdītāji,piemēram, D-Āfrikā dzīvojošais kukaiņēdājs Surikāts,kas briesmu gadījumā raida divu veidu brīdinājuma signālus.
Viens nozīmē,ka nelabvēlis uzglūn uz zemes un to jāpadzen, otrs signalizē par uzbrukumu no gaisa, tātad jāslēpjas.
Šimpanze ir cilvēka vistuvākais radinieks kurš ir apguvis un izmanto visas iespējamās grimases,skaņas, pozas,taču neviens savaļā dzīvojošais šimpanze neizmanto valodu tā, kā to dara cilvēki.
+Inteliģence un labi attīstītas plaukstas liecina,ka šimpanzes bez problēmām var iemācīties vienkāršus izteicienus zīmju valodā,ko lieto nedzirdīgie.
+ Tikai cilvēks spēj labāk par šimpanzi izteikt savas jūtas ar sejas izsteiksmi.
+Pieraduši bieži kontaktēties ar cilvēkiem, šimpanzes apgūst mūsu sazināšanos veidus.
Bet kautkur dziļā mežā gaudo vilks- ko gan tie cilvēki tā dīvaini murmulē.....: D
Bernība ļoti daudz par šito domaju, vai viņi runā vai nē. Bet raksts labs liels +
Nejau runā- sazinās. Katram ir savs viedoklis par vārdu runā nozīmi- dzīvnieki nesāks komunicēt ar mums mūsu valodā.
+ Un kāvel runā... Man mammai ir 3 kaķi un viņi parasti kad ir visi mājās sēž kopā un visulaiku kautko murmina...
Godajamie spocēni...Lai cik mēs augstāka rase nebūtu, bet no dzīvniekiem mums ir tikai 3 ar psiholoģiju un sociumu saaistītas atšķirības. 1) Cilvēka vecāki vienmēr terorizēs savu bērnu, pat tad kad nav vajadzīga palīdzība. 2) Cilvēka bērns vienmēr izturēsies ar cieņu pret saviem vecākiem, pat tad, kad viņam nav vajadzīga palīdzība 3) Cilvēks otru indivīdu iznīca bez tam FIZIOLOĢISKIEM iemesliem...ne par mātīti, ne par teritoriju, ne par ēdienu, bet tikai par to ka viens otram nepatika. Piemērs: Iedomājies tagad situāciju - 2 vilku bari, graužās, kaujās viens ar otru uz nāvi, tikai tāpēc, ka vienam vilku baram ir balts kažoks un īsas ausis, bet otram vilku baram ir melns kažoks un nedaudz savādākas acu kontūras.......Tas dzīve dzivnieku vidū nekad nenotiek un nenotiks! .....bet cilvēkiem tā ir ikdiena! Dzīvniekiem ir valodā...jā. Viņi ir gudrāki par mums. Iedod šimpanzei kalendāru un pulksteni, tie dzunģļus pārvērtīs atkritumos un nošaus savu tuvako brāli naudas dēļ ;) True
Vaļveidīgie sazinās skaļos,augstos toņos.
Te nu gan auzās iebrauci, vaļi sazinās ar zemiem toņiem.
Par putnu dziesmām es biju dzirdējis, ka to nozīme "visos dialektos" ir apmēram tāda "Tie, kas mani dzird, lai vācas pie visiem..." Jo skaļāk dzied putns, jo lielāka tam teritorija. Ja kāds putns sadzird sava sugasbrāļa dziesmu, tad lido "noskaidrot attiecības"