Tibetā ugunskrustu vēl tagad lieto apģērbā kā greznojumu. Miroņiem to liek uz krūtīm, domājams, kā dzīvības zīmi.
Ķīnā ugunskrusts parādījās reizē ar budismu l .gs.m.ē. un to sākumā sastapa Būdas tēlam uz krūtīm. Ķeizarienes Vu (684. - 704.) izsludinātā pavēlē vārds “saule” tiek apzīmēts ar gulošu augunskrustu gredzenā. Vēlāk, lai pastiprinātu šīs zīmes svētumu, ķeizars Tai Tsung (763. -779.) aizliedza lietot Ugunskrusta rakstu zīda ražojumos. Ķīniešu valodā ugunskrustu sauc “van”, kas apzīmē bezgalību, tātad arī ilgu mūžu, svētību, laimi.