Pastāstīšu par mūsu pašu zemes Latvijas skaistajiem ūdenskritumiem.
Ūdenskritumi tepat Latvijā1
Ventas rumba
Maz, kurš nezin mūsu lepnumu Ventas rumbu. Ventas rumba ir 100 - 110 metrus plata, palu laikā var sasniegt pat 270 metru platumu. Tā ir 1,6 - 2,2 metrus gara. Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā.
Ventas ūdens šeit krīt pār Plaviņu svītas augšējās pasvītas - Riežupes slāņu cietajiem dolomītiem. Riežupes slāņi sensenajos devona perioda laikos veidojušie kā mūsdienu koraļļu rifiem līdzīga barjera - uz tās veidojušies vēl vairāku mūsdienu ūdenskritumi Kuldīgas apkaimē.
Zem Riežupes slāņiem atrodas trauslāki dolomīta slāņi, kurus upe izskalo vieglāk. Laiku pa laikam virs tiem esošie cietā dolomīta bluķi nogāžas, un tādā veidā ūdenskritums pārvietojas pret straumi. Šis ūdenskritums tālā nākotnē visdrīzāk kļūs aizvien zemāks un mazāk izteikts.
Pie ūdenskrituma var vērot aizraujošu skatu - te fantastiskus lēcienus veic vimbas. Zivis mēģina nokļūt Ventas augštecē un, redzot, kā tās izmisīgi nopūlas, ir skaidrs, ka vimbām ūdenskritumi nešķiet tik jauki dabas pieminekļi, kā mums - cilvēkiem. Agrāk ūdenskritumu pārvarēja arī lielākas zivis - laši un stores - tagad tās vairs Ventā nemana.
Daudas ūdenskritums
Daudas ūdenskritums ir 2,4 metrus augsts, bet 1,5 - 2,5 metrus plats. Saukts arī par Lāktur upes ūdenskritumu, Jurbrenču ūdenskritumu, Ķillupītes ūdenskritumu, Vecdreļļu.
Ūdens krīt pār Amatas svītas smilšakmeņiem, kuros izveidojies oolītu (apaļas sacementēta smilšakmens lodītes) slānis, kuru upītes ūdens nespēj tik viegli erodēt - sagrauzt.
Septiņavotu lielais ūdenskritums
Avota augstums ir ap 7,5 metriem, bet platums ap 1 - 3 metriem.
Ūdenskritums ir daļēji mākslīgs - tas izveidojies uz pamestā Lībānu - Jaunzemju avotkaļķu karjera stāvās malas. Īpaši iespaidīgs šis ūdenskritums ir pavasara palu laikā, kad ūdens masas triecieni rada nepārtrauktu vieglu zemestrīci.
Alekšupītes ūdenskritums
Ūdenskritums ir 4,15 metrus garš un 8 metrus plats.
Ūdenskrituma augšdaļa ir nostiprināta, to apmūrējot. Virs ūdenskrituma uzcelts dzirnavu aizsprosts. Ap 30 metrus lejpus ūdenskritumam Alekšupītē vēl viena neliela kāplīte. 17. gadsimtā nostiprināts un apbūvēts, lai tā straumi savulaik izmantotu Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai.
Raunas staburags
Raunas staburags ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš šūnakmens veidojums, tas veidojies sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī daudzu gadsimtu laikā. Tas ir vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas.
Šo gan nevar uzskatīt par īstu ūdenskritumu - pa slīpu avotkaļķu virsmu sūcas avota ūdens. Raunas Staburags ir ļoti pievilcīgs dabas piemineklis, taču elementāras neizdarības un cilvēku neizpratnes dēļ tas iet bojā. Nez kādēļ daudzie tūristi uzskata, ka viņiem uz Staburaga ir noteikti jāuzkāpj. Ap Staburagu ir vairākas zīmes, kas saka, ka šis piemineklis jāsaudzē.