Tornis – bāka – tornis11

Šlīteres Zilo kalnu kraujas rietumu malā jau 11.gs tika kurināti tā sauktie ‘’kājgriežu ugunskuri’’, kas maldināja jūrniekus un nomaldījušos jūrniekus ievilināja lamatās un aplaupīja. Stāsta, ka laupījuma ieguvē un sadalē pirmtiesības bija zemes īpašniekam,Dundagas muižas saimniekam baronam Osten-Zakenam. Jūrniecības kartēs šī vieta bija apzīmēta kā ‘’Domkalns’’ jeb ‘’Baznīckalns’’ un līdz pat 19.gs sākumam par orientieri kalpoja kraujas malā augošie lielie koki. Kad koki tika nocirsti, kuģu vadītāji sāka sūdzēties, ka neredzot pierastos orientierus kuģošana ir apgrūtināta, un Krievijas cars Aleksandrs pavēlēja Dundagas baronam uzcelt torni, kas aizstātu zaudētos orientierus. Darbu veikšanai tika pieškirti 7000 rubļu.

Bākas vai, pareizāk būtu jāsaka, torņa celtniecība sākās 1849.gadā. Galvenais celtniecības materiāls bija laukakmeņi. Tas bija 26m augsts, apaļš tornis bez gaismas avota un kalpoja kā dienas navigācijas zīme. Torni izmantoja kā posteni mežu ugunsgrēku novērošanai un robežapsardzības vajadzībām.