Top 10 jaudīgākie superdatori!27
10. vieta- RoadRunner. Amerikāņu superdatoru RoadRunner izmanto galvenokārt simulācijās, lai izdibinātu, kā, atombumbām novecojot, reaģē tajās esošās radioaktīvās vielas. ASV bruņotie spēki grib būt pārliecināti, ka nepieciešamības gadījumā atombumbas tiešām darbosies. RoadRunner pirmais spēja veikt vairāk nekā kvadriljonu darbību sekundē. Par 2008. Gada jūnijā sasniegto rekordu jāpateicas arī Cell procesoram, kas lietots Sony Playstation 3.
Atrašanās vieta- Losalamosas Nacionālā laboratorija, ASV.
Procesori- 6480 AMD Opteron un 12 960 IBM PowerXCell ar 122 400 kodolu.
Skaitļošanas jauda- 1 042 000 darbību sekundē.
9.vieta- Tera 100. Eiropas ātrdarbīgāko datoru izmanto, nevis lai ārstētu slimniekus vai meklētu ilgspējīgas enerģijas avotus, bet gan lai īstenotu Francijas kodolieroču programmu. Toties frančiem nav jāspridzina skaistās Klusā okeāna salas ikreiz, kad viņi grib pārbaudīt, vai viņu izstrādātās bumbas darbojas.
Atrašanās vieta- Atomenerģijas komisija, Francija.
Procesori- 17 296 Intel Xeon ar kopumā 138 368 kodoliem.
Skaitļošanas jauda- 1 050 000 miljardu darbību sekundē.
8.vieta- Hopper. Pasaules astotajam ātrdarbīgakajam superdatoram Hopper ir dots nosaukums par godu datorzinatņu celmlauzei Greisai Hoperei, kura piedalījās pirmās īstās datoru programmēšanas valodas izstrādē. Nesen Hopper palīdzēja zinātniekiem noskaidrot, kāpēc gaismas diodes nav pietiekami efektīvas. Iespējams, atklājums ļaus radīt energoekonomiskāku un efektīvāku apgaismojumu. Savukārt kāds cits zinātnieku kolektīvs izmantoja superdatoru Hopper, lai izzīnātu, kā veidojas ziemeļblāzma.
Atrašanās vieta- Nacionālais enerģētikas pētniecības datorzinātņu centrs, ASV.
Procesori- 12 784 AMD Opteron ar kopumā 153 408 kodoliem.
Skaitļošanas jauda- 1 054 000 miljardu darbību sekundē.
7.vieta- Pleiades. Eirīda ir visnotaļ īpaša galaktika. Tā eksistē vienīgi kā datormodelis, bet realitātē tās nemaz nav. Šī galaktika ir tikpat liela kā mūsu Piena ceļa galaktika, un tai ir tāda pati spirālveida forma. Eirīdas simulācija ir veikta superdatorā pleiades, kas nosaukts par godu Plejāžu kopai Vērša zvaigznājā un atrodas Nasa mītnē ASV. Šis dators deviņus mēnešus skaitļoja, kā zvaigznes var rasties un izkārtoties spirālē. Pirmoreiz astronomiem ir izdevies izskaitļot galaktiku, kas ir līdzīga mūsējai. Tā ļāvusi labāk izprast, kā tapušas mūsu visuma galaktikas. Iegūtais modelis ir arī atklājis, ka zvaigznes veidojas puduros, kur ir vislielākais gāzes blīvums, un ka supernovu radītā enerģija būtiski ietekmē zveigžņu izkārtojumu un tātad arī galaktiku formu. Dators Pleiades arī izmantots, lai simulētu melno caurumu sadursmes un tādas Zemei tuvākas parādības kā okeānu un atmosfēras plūsmas. Zinātnieki lietojuši šo superdatoru, pat lai izskaitļotu kosmisko lūžņu un kosmoplānu sadursmes risku.
Atrašanās vieta- NASA Eimsa pētniecības centrs, ASV.
Procesori- 23 424 Intel Xeon ar kopumā 111 872 kodoliem.
Skaitļošanas jauda- 1 088 000 miljardu darbību sekundē.
6.vieta- Cielo. Cielo, sestais ātrdarbīgākais dators pasaulē, ir uzbūvēts galvenokārt tādēļ, lai simulētu atombumbu sprādzienus. Kodolenerģijas lielvaras ir atskārtušas, ka nav prātīgi eksperimentēt reālajā pasaulē. Tā vietā superdatori veic aprēķinus, kā atombumbasuzvedīsies to izmantošanas gadījumā. Ja paliks pāri mazliet skaitļošanas laika, Losalamosas Nacionālās laboratorijas zinātnieki ar Cielo skaitļos arī klimata pārmaiņas un dažādu slimību izplatību.
Atrašanās vieta- Losalamosas Nacionālā laboratorija, ASV.
Procesori- 17 784 AMD Opteron ar kopumā 142 272 kodoliem.
Skaitļošanas jauda- 1 110 000 miljardu darbību sekundē.
5.vieta- Tsubame 2.0. Tokijā novietotais dators Tsubame 2.0 paver meteorologiem iespēju izstrādāt visprecīzākās laika prognozes pasaulē un simulēt cunami attīstību un virzību. Klimata pētnieki var izdibināt, kāds būs globālās attīstības scenārijs nākotnē, savukārt bioķīmiķi var veikt biomolekulāro modeļu aprēķinus. Citos superdatoros lielakoties ir izmantota operētājsistēma Linux, turpretī Tsubame 2.0 vat darboties ar Windows- tomēr jācer, ka tas netiks lietots pasjansa likšanai.
Atrašanās vieta- Tokijas Tehnoloģiju institūts, Japāna.
Procesori- 2816 Intel Xeon+ 4224 Nvidia Tesla ar kopumā 73 278 kodoliem.
Skaitļošanas jauda- 1 192 000 miljardu darbību sekundē.
4.vieta- Nebulae. Ķīnai ir ambiciozi superdatoru būvēšanas un lietošanas plāni. Tai pieder 61 no 500 visātrdarbīgākajiem datoriem, un to pārspēj vienīgi ASV. Vēl pirms desmit gadiem Ķīnas vispār nebija šajā sarakstā. Krietnu daļu jaudas Nebulae saņem no grafiskajiem procesoriem, kas palīdz parastajiem procesoriem. Tas ir izdevīgi, jo grafiskie procesori nodrošina milzīgu skaitļošanas jaudu, elektrības patēriņam nekļūstot nesamērīgi augstam. Rēķinot uz patērētās strāvas vatu, Nebulae ir viens no efektīvākajiem superdatoriem.
Atrašanās vieta- Nacionālais superdatoru centrs, Ķīna.
Procesori- 9280 Intel Xeon+ 4640 Nvidia Tesla ar kopumā 120 640 kodolu.
Skaitļošanas jauda- 1 271 000 miljardu darbību sekundē.
3.vieta- Jaguar. Kas notiktu, ja Kalifornijas dienvidos sešas minūtes norisinātos zemestrīce, kuras stiprums pēc Rihtera skalas būtu 8 balles? Pētnieki tagad to ir noskaidrojuši ar amerikāņu superdatora Jaguar palīdzību. Jaudīgais dators apstrādāja ģeoloģiskos datus 24 stundas pēc kārtas, un rezultāts bija līdz šim precīzākā zemestrīces simulācija. Dators Jaguar arī izmantots, lai simulētu plūsmu mūsu asinsvados. Aprēķinos bija iekļauti 260 miljoni sarkano asins šūnu un veids, kādā tās mijiedarbojas ar asins plazmu. Tāpat Jaguar ir veicis aprēķinus par to, kā nākotnes kodolsintēzes spēkstacijās ūdeņraža atomi apvienosies, veidojot hēliju, un kā rodas un attīstās viesuļvētras. Arī pēdējo 21 000 gadu klimata pārmaiņas ir modelētas ar Jaguar, un tas ir bijis milzīgs ieguvums zinātnei kopš 2005.gada, kad superdatoru nodeva ekspluatācijā.
Atrašanās vieta- Okridžas Nacionālā laboratorija, ASV.
Procesori- 33 376 AMD Opteron ar kopumā 224 256 kodoliem.
Skaitļošanas jauda- 1 759 000 miljardu darbību sekundē.
2.vieta- Tianhe-1A. Ja 1.3 miljardiem Ķīnas iedzīvotāju liktu rēķināt bez pārtraukuma, vajadzētu 340 gadus, lai veiktu tādu pašu darbību skaitu, ar kādu Ķīnas ātrdarbīgākais dators tiek galā stundas laikā. Tianhe-1A no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada jūnijam bija ātrākais superdators pasaulē. Vispusīgo datoru izmanto efektīvāku saules bateriju izstrādē, biomedicīnas pētijumos, naftas lauku meklējumiem nepieciešamo seismiko datu apstrādē, kā arī lidmašīnu konstruēšanā.
Atrašanās vieta- Nacionālais superdatoru centrs, Ķīna.
Procesori- 14 336 Intel Xeon+7168 Nvidia TESLA ar kopumā 186 368 kodoliem.
Skaitļošanas jauda- 2 566 000 miljardu darbību sekundē.
1.vieta-K Computer. Ātrdarbīgākais dators pasaulē aizņem visai lielu zāli. Nosaulumu tas ieguvis no japāņu vārda kei, kas nozīmē 10 000 000 000 000 000. 2011.gada 2.novembrī K Computer sasniedza savu mērķi, veicot desmit miljonus miljardu skaitļošanas darbību sekundē. 29. Stundas ilgā testa režīmā tas skaitļoja pilnā sparā, un neviens no tā 88 128 procesoriem nepieļāva nevienu kļūdu. 10.51 petaflopa lielā jauda ļauj K Computer ātruma ziņā pārspēt piecus iepriekšējos top 10 saraksta datorus, kopā ņemot. Ierīce tērē vairāk nekā 10 miljonus vatu elektroenerģijas, tomēr, aplūkojot šo patēriņu attiecībā pret jaudu, K Computer ir viens no ekonomiskākajiem superdatoriem. To izmantos daudzās zinātnes nozarēs, tostarp jaunu zāļu izstrādē, zemestrīču un cunami seku prognozēšanā un Visuma attīstības modeļu aprēķinos.
Atrašanās vieta- Riken Augstākās datorzinātnes institūts, Japāna.
Procesori- 88 128 Fujitsu SPARC64 WLLLfx ar kopumā 705 024 kodoliem.
Skaitļošanas jauda- 10 510 000 miljardu darbību sekundē.