Cilvēks, bez šaubām, ir labi adaptējies dabā un ir uzskatāms par saprātīgāko tās iemītnieku. Taču ir lietas, kuras ar savu gudrību mēs tomēr nespējam ietekmēt. Viena no tādām ir tikšanās ar bīstamiem dzīvniekiem, kas kārtējo reizi pierāda, cik patiesībā neaizsargāti esam.
Ceļojot uz eksotiskām vietām, daudzi potenciālo draudu sarakstā aizmirst iekļaut vietējās dzīvās radības, kontakts ar kurām var būt visai nepatīkams (pat letāls).
10 – Medūza (ap 100 nāves gadījumu gadā)-
Nāves gadījumu skaitlis ir pietiekams pamatojums, kura dēļ šo graciozo, brīvi peldošo jūras organismu (sauktu arī par „jūras lapseni”) uzskata par vienu no nāvējošākajiem okeāna iemītniekiem. Vislielākie to bari bieži sastopami Austrālijas piekrastē un visbiežāk – vasaras mēnešos.
Kā jebkurš dzīvnieks, arī medūza apdraudējuma gadījumā sevi aizstāv, mērķtiecīgi uzbrūkot šķietamajam draudam! Tāpēc cilvēka kāja vai roka var nopietni ciest, saskaroties ar šo radījumu.
Nāvējošais faktors: Kad kāds no medūzas taustekļiem pieskaras cilvēka miesai, maisam gals ir vaļā! Tausteklis apdedzina ādu, radot stipras sāpes un audu nekrozi, kam var sekot plaušu un sirds darbības traucējumi, reizēm novedot pie sirdslēkmes. Savukārt uz ādas paliek čūlas un rētas.
9 – Nīlzirgs (ap 200 nāves gadījumu gadā)-
Izsalkuši nīlzirgi nav sastopami tikai galda spēlēs – tie ir ievērojams spēks Āfrikas līdzenumos un upju apkārtnēs, un tiek uzskatīti par vieniem no nāvējošākajiem un vardarbīgākajiem dzīvniekiem kontinentā. Jo sevišķi bīstami nīlzirgi ir kopā ar saviem mazuļiem, jo viņi nebaidās ne no kā, lai tos aizsargātu.
Nāvējošais faktors: Nīlzirgi ir ne tikai ārkārtīgi spēcīgi, bet arī ātri, daudz ātrāki par cilvēku. Tāpēc bēgšana no tiem droši vien beigsies bēdīgi… Daudz afrikāņu savā dzīvē ir saskārušies ar šiem milžiem un pārsvarā šī tikšanās ir noslēgusies letāli, nīlzirgiem sadragājot laivas, kas šķērsojušas to teritoriju upēs. Ūdenī tie satver cilvēku savos iespaidīgajos žokļos un pavelk zem ūdens, kur tam nav ne mazāko izredžu…
8 – Lauva (ap 200 nāves gadījumu gadā)-
Džungļu karalis un viens no dabas skaistākajiem un majestātiskākajiem plēsējiem – lauva – ir ātrs, viltīgs un ārkārtīgi spēcīgs dzīvnieks. Lauvas medī ļoti veiksmīgi, it kā tām piemistu sestais prāts, un, kas attiecas uz sarkano gaļu pusdienās, tās nav īpaši izvēlīgas…
Šie plēsēji dzīvo Āfrikas līdzenumos, taču visā pasaulē tos var aplūkot zoodārzos un rezervātos. Lauva cilvēku uztver kā lēnas, pretoties nespējīgas pusdienas… Gluži kā zebras vai gazeles (tikai ar divām kājām).
Nāvējošais faktors: Nav jābūt zinātņu doktoram, lai saprastu, kā lauva nogalina. Nav svarīgi, cik ātri varat paskriet vai spēcīgs esat – lauva vienmēr jūs panāks, ja būsiet palicis viens un neaizsargāts. Dzīvnieks jūs notvers, uzlēks virsu ar visu savu svaru un sāks plēst miesu visgaļīgākajās ķermeņa vietās (pirmie kumosi parasti ir augšstilbi). Un no lauvas tvēriena atbrīvoties nav iespējams, jo tās zobi tur upuri kā spīlēs. Ja lauva cilvēku ir noķērusi, viņš jau ir miris…
7 – Bites (ap 400 nāves gadījumu gadā)-
Ja kāds no šī saraksta slepkavām ir spējīgs nogalināt tikai barā, tad tā ir bite. Bites ir neatņemams cilvēka dzīves nodrošināšanas faktors, uzturot līdzsvaru ekosistēmā ar apputeksnēšanas veikšanu, taču vienlaikus spietos tās var būt ļoti bīstamas.
Bites ir sastopamas visos kontinentos, taču pēdējos gados Dienvidamerikā, Centrālamerikā un Ziemeļamerikā strauji pieaugušas tā dēvēto bišu – slepkavu populācijas.
Nāvējošais faktors: Viens bites dzēliens ir pārdzīvojams un parasti nav nekas liels, taču saniknots spiets ietin cilvēku mākonī, no kura izkļūt dzīvam jau ir visai problemātiski. Bites (jo sevišķi Āfrikas medus bites) ļoti ievēro savu teritoriju, tāpēc nekavējas uzbrukt ienācējiem.
Simtiem un pat tūkstošiem dzēlienu nepavisam nav patīkama perspektīva, tāpēc centieties izvairīties no bišu teritorijām un nekādā gadījumā necentieties tikt pie to savāktā medus.
6 – Āfrikas bifelis (vairāk nekā 500 nāves gadījumu gadā)-
Lūk, viens no Āfrikas bīstamākajiem zvēriem: bifelis. Lempīgais un baros klejojošais dzīvnieks ir ļoti neparedzams, un, lai arī nav tendēts uzbrukt katram pretimnācējam, ir bīstams. Bifelis parasti mierīgi pastaigājas pa Āfrikas līdzenumiem, taču, ja savā tuvumā sajūt plēsēju, var kļūt ļoti agresīvs un bez pūlēm piebeigt tuvumā esošu cilvēku.
Nāvējošais faktors: Sarakstā bifelis ir vienīgais dzīvnieks, kas cilvēku var nobadīt. Biezie, cietie dzīvnieka ragi saplēš jebkuru miesu un liek ķermenim noasiņot. Turklāt, kā jau teicām – bifeļi ir bara dzīvnieki, tāpēc parasti tie uzbrūk kuplā skaitā, kas cilvēka izredzes uz izdzīvošanu samazina līdz minimumam. Šis milzenis patiešām var nodarīt pāri!
5 – Zilonis (ap 600 nāves gadījumu gadā)-
Lielākais sauszemes zīdītājs var būt arī ļoti bīstams cilvēkam. Jaukie, mazliet lempīgie un dresūrai pakļāvīgie ziloņi dzīvo Āfrikā un Āzijas dienvidos, un ļoti bieži sastopami pilsētu apkārtnēs, kur cilvēki tos izmanto tūrisma, tirdzniecības un transporta nolūkiem. Bet, gluži kā neapmierināti strādnieki, ziloņi nekad neaizmirst sliktu apiešanos ar tiem un pāri nodarījumus, tāpēc reizēm tie spēj būt nāvējoši bīstami.
Nāvējošais faktors: Lielākais ziloņu aizsardzības ierocis ir to apmērs. Ir daudz gadījumu, kad milzeņi sadragājuši cilvēkam galvu vai saspieduši savus neuzmanīgos trenerus vai īpašniekus. Reizēm ziloņi nonāk tā saucamajā nepieciešamības jeb musth stāvoklī, kurā tie kļūst par agresīvām, seksuālas dziņas dzītām nogalināšanas mašīnām. Jebkurš zilonis šajā stāvoklī cilvēku sabradās putrā, sagrābs un aizmetis to ar snuķi vai caurdurs ar ilkņiem…
4 – Krokodils (līdz 2000 nāves gadījumu gadā)-
Atliek tikai uzmest skatienu šim aizvēsturiskajam briesmonim, lai saprastu, cik nāvējošs tas var būt. Krokodili mājo ASV dienvidos, tropu reģionos, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, turklāt cilvēka miesu tie mīl tikpat labi kā jebkuru citu.
Nāvējošais faktors: Krokodili cilvēkam var būt ārkārtīgi bīstami. Tie parasti nogaida slēpnī, līdz medījums pienāk pavisam tuvu, lai neparasti ātri sagrābtu to un ierautu dzelmē. Zem ūdens upuri krokodils griež uz riņķi līdzīgi dzenskrūvei, salaužot visus tā kauliņus. Tāpēc, ja esat nonācis zem ūdens, labākais variants ir noslīkšana, nevis samalšana krokodila apskāvienos…
3 – Skorpions (ap 5000 nāves gadījumu gadā)-
Sastopami lielākajā daļā reģionu uz 49. paralēles, šie posmkāji var nonāvēt ar vienu vienīgu dzēlienu. Skorpioni ir ļoti elastīgi, neparazitējoši slepkavas, kuru ierocis ir astes dzelonis, kas izdala indi.
Buthid paveids ir visnāvējošākais un pamatā mājo Āfrikā, lai arī nogalināt spējīgi skorpioni var izdzīvot arī ļoti skarbos apstākļus, jo cilvēki tos ir sastapuši pat Andos un Himalajos.
Nāvējošais faktors: Skorpionam ir arī ļoti asas un spēcīgas spīles, taču viss noslēpums slēpjas asajā dzelonī. Atkarībā no draudu pakāpes izlaistās indes daudzums atšķiras (atliek cerēt, ka tiksiet klasificēts kā mazāk nozīmīgs drauds). Vairumam paveidu inde gan nav nāvējoša, taču tie skorpioni, kas var nogalināt, ir apveltīti ar indi, kas satur neirotoksīnu. Šī viela izraisa bezsamaņu, konvulsijas, kā arī apturēt elpošanu un līdz ar to sekmēt nosmakšanu.
2 – Čūskas (vairāk nekā 100 000 nāves gadījumu gadā)-
Aukstasiņu rāpuļi – čūskas – ir arī aukstasinīgas slepkavas, attiecībā uz kurām pierādās fakts – jo tālāk no mājām esi, jo nāvējošākas čūskas satiec. Vairāku čūsku inde ir prātam neaptverami toksiska un katrā kontinentā mājo vismaz dažas slepkavu kategorijā ierindojamās.
Jo sevišķi daudz čūsku ir Āfrikā un Āzijas dienvidos (viena pašā Šrilankā vien ap 100 sugu).
Čūska mēģina nogalināt cilvēku viena iemesla dēļ: ja jūtas izprovocēta. Dzelšana un indes ielaišana upura ķermenī ir viņu dabas dāvātais aizsardzības mehānisms.
Nāvējošais faktors: Jūs domājat, ka čūskas kodiens ir sāpīgs? Tas patiesībā ir nieks salīdzinājumā ar to, kas seko pēc tā. Nāvējošākās čūskas (piemēram, Āzijas kobra vai melnā mamba) var nogalināt cilvēku pāris minūtēs, to indei izraisot nervu un muskuļu paralīzi, bet pēc tam – nāvi. Ja kādai no čūskām nav dabas doti indes zobi, tās var nogalināt savādāk – nožņaugt vienā mirklī (boa) vai norīt veselu (milzu pitoni).
1 – Moskīti (2 līdz 3 miljoni nāves gadījumu gadā)-
Jā, tieši moskīti ir nāvējošākie radījumi uz pasaules. Moskīts ir ne tikai bīstamākais malārijas nēsātājs Āfrikā, tas spēj pārnēsāt arī citas bīstamas slimības un kaites, katru gadu inficējot miljoniem cilvēku.
Kopumā eksistē ap 3000 moskītu paveidu, taču tie VISI pārnēsā daudzas slimības, sākot no malārijas un beidzot ar Rietumnīlas vīrusu.
Nāvējošais faktors: Moskīta nāvējošais spēks slēpjas vienā dzēlienā. Protams, pats dzēliens rada vien nelielas sāpes, taču tas ir nieks, salīdzinājumā ar sekām. Drudzis, nelabums, vemšana, palielināta liesa un visbeidzot nāve – tas viss liecina, ka šis kukainis jāuztver ļoti nopietni!!!
