Ieskats Tibetas vēsturē.
Nobeigumā bildes un neliels Tibetas problēmu apkopojums mūsdienās.
Tibeta un tās vēsture7
123
1
Tibetas ģeoloģija. Pirms 40 miljoniem gadu, pie Himalajiem esot bijis okeāns. Tibetas plato tajos laikos bijusi mitra un lekna zemiene.
Pirmsvēsture. Senajā tibetiešu grāmatā Gjeļrap tiek minēti 27 valdnieku vārdi. Septiņi no viņiem nolaidušies uz Zemes pa noslēpumainām Debesu kāpnēm.
Tibetiešu senās reliģijas - bon tradīcijā ir stāstīts, ka viena no pirmajām tautām Tibetas zemē bijuši Mu zemes iedzīvotāji. Pēc vēsturnieks Norbu(?) ziņām Tibetā dzīvojusi pamattauta Se. Tad ieradies kāds svešinieks vārdā Šenrabs Mivoče ( 1917.- ??? g.pmē. ), kas apvienojis vietējos ticējumus bon kultā. Šis Mivoče esot piederēji pie pirmās no 5 ienācēju tautām - Ra, Dru, Tong, Dong un Mu.
Visas šīs sentautas ( 5 ienācējas + pamattauta Se ) ieguvušas simbolisku attēlu Tibetas karogā - katrai tautai atbilst divi stari ( sarkanais un zilais ), kas kopumā ir 12. Uzlēcošā saule simbolizē virzienu, no kurienes tās nākušas - austrumus.
Mivoči tauta sevi sauca par Mu un tika uzskatīti par "debesu dievību senā klase" ( pēc Norbu ).
Tibetas valsts. Pirmais tibetiešu ķēniņš bijis kāds Njatri Tsenpo.
Budisma ienākšana ( 7.gs.sākums ). budisms Tibetā ienāca 7.gs. sākumā un saplūda ar vietējiem bon reliģiskajiem priekšstatiem, veidodams politeisku sintēzi.
Mongoļu iebrukums. Tas notika 13.gs., kad mongoļi okupēja arī blakus esošo Ķīnu un nodibināja Juaņu dinastiju. Mongoļi iecēla arī pirmo dalailamu un iedibināja dalailamas institūciju vispār.
Britu iebrukums.
Tibetas neatkarība. 1912.gadā Ķīnā sabruka Ciņu dnastija un sākās haoss. Tibetieši to izmantoja un 1913.gadā pasludināja neatkarību. Šai laikā Tibetā bija teokrātiska feodālās dzimtbūšanas sabiedrība.
Tibetas okupācija. Ķīniešu oficiālais uzskats ir tāds, ka Tibeta ir ķīniešu zeme jau no pirmslaikiem. Ķīniešu un tibetiešu konflikts pastiprinājās jau 1949.gadā, kad Ķīnā pie varas nāca komunisti. Tibetu Ķīnas armija okupēja 1950.gadā. Tibetiešu valdība bija spiesta parakstīt "17 punktu līgumu". Tajā tibetieši "piekrita" atgriezties Ķīnas lielajā saimē un samierinājās ar ķīniešu karaspēka izvietošanu valstī.
1959.gada sacelšanās. Sacelšanās tika apspiesta. Dalailama izlidojot aizbēga uz Indiju, kur organizēja Trimdas valdību. 1959.gada 28.martā Ķīnas KP paziņoja par Tibetas valdības likvidēšanu.
ASV specdienesti sākumā atbalstīja tibetiešu partizāņu kustību, taču vēlāk to pārtrauca, jo ASV uzlaboja attiecības ar Ķīnu. Nemieros gāja bojā vairāk kā 80 000 tibetiešu.
Tibetas kolonizācija. Pēc Tibetas okupācijas ķīnieši sāka nepopulāru zemes reformu, kas paredzēja zemes atņemšanu budistu klosteriem.
60. un 70.gados okupācijas režīms veica bargas represijas, samazināja reliģijas ietekmi un aizliedza tibetiešu valodas lietošanu.
Režīms mazliet atlaidās pēc Mao Dze Duna nāves, kad pie varas nāca reformators Dens Sjao Pins. 80.gados sākās budistu tempļu atjaunošana, jo Pekina saprata, ka tūrisma attīstība tai var būt ienesīga. Nedaudz atbalstīja arī tibetiešu kultūru.
1989.gada protesti. Plašas demonstrācijas un upuri. Tai laikā KP līderis okupētajā Tibetā bija tagadējais Ķīnas prezidents Hu Dzjiņtao, kurš ieviesa kara stāvokli, lai apspiestu protestus.
Pančenlamas nomaiņa. Pančenlama ir otrs svarīgākais Tibetas budistu līderis pēc dalailamas. 1995.gadā šim amatam tika izvirzīts 6 gadus vecs zēns, taču viņu nolaupīja ķīniešu okupācijas vara, kas tā vietā apstiprināja citu personu.
2008.gada marta nemieri. Nemieri ir lielākie pēdējo 20 gadu laikā. Tie izcēlās Lhasā 10.martā, pieminot 49.gadadienu kopš sacelšanās pret Ķīnu 1959.gadā. Demonstrācijas pieņēmās spēkā un 14.martā sākās sadursmes ar Ķīnas okupācijas spēkiem, kad sākās vardarbība, ķīniešu veikalu grautiņi un mašīnu dedzināšana. Nemieri izplatījās ārpus Lhasas un ārpus Tibetas autonomā apgabala uz tibetiešu apdzīvotajām Gaņsu un Sičuaņas provincēm.
Tibetiešu nepatika vērsta pret haņu tautības ķīniešiem - okupantiem, kas nometināti Tibetā. Objektīvu informāciju iegūt grūti, jo varas iestādes aizliegušas ārvalstniekiem uzturēties Tibetā. Ķīnas varas iestādes iesākumā izvairījās lietot rupju spēku, jo gaidāma Pekinas olimpiāde. Olimpisko lāpu grasās nest arī caur Tibetu, un tibetieši solījuši to sagaidīt ar protestiem.
Trimdas tibetieši informēja, ka kopumā nogalināti 140 tibetieši, demonstrācijā Abas pilsētā Sičuaņas provincē nošauti 8. Ieroču lietošanu pret Abas tibetiešiem atzinusi arī Ķīna. Simtiem tika arestēti.
Ķīnieši saka, ka nogalināto ir tikai 20, un tie esot ķīnieši, viens policists. Okupācijas režīma vadītājs Tibetā Kjangba Punkogs paziņojis, ka tibetieši cietsirdīgi izrīkojušies ar vairākiem kolonistiem – dažiem nogrieztas ausis, citi aplieti ar degvielu un aizdedzināti. Patlaban jau padevušies ap 660 protestētāju, 29 Lhasas okupntu prokuratūra izdevusi apcietināšanas orderus.
Pirmdien 17.martā norisinājās studentu demonstrācija Pekinā, paužot atbalstu tibetiešu protestiem. Tā ir pirmā akcija, kas sasniedza Pekinu. Dalailama aicinājis Ķīnu atturēties no spēka pielietošanas pret nemierniekiem.
Labs gājiens izdevās Džokangas mūkiem. Viņi izjauca okupācijas iestāžu propagandas pasākumu, kad drošībnieku pavadībā klosterī ieradās ārzemju žurnālistu grupa. 30 mūkiem izdevās nonākt pie preses darbiniekiem un paziņot, ka vēlas brīvu Tibetu.
Ķīniešu armija izrēķinās ar vietējiem Tibetiešiem.
Tev patiks šie raksti
