Tabakas lielais izgājiens tautās.28
494
0
Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas indiāņi tabaku uzskatīja par svētu augu un izmantoja to medicīnas un reliģiskiem mērķiem. Indiāņiem pīpes smēķēšana bija rituāls. Metafora "miera pīpe" nāk no indiāņiem: mieru un draudzību parādot, viņi pīpējuši no kopējas pīpes. 16. gadsimta sākumā tabaku atveda uz Eiropu. Daudzi jūrnieki bija aizguvuši paradumu smēķēt vai košļāt tabaku, tomēr šo ieražu uzskatīja par bezdievīgu. Tabaku pasludināja par brīnumlīdzekli, ārsti parakstīja to pret daudz slimībām. Ar tabakas ziedi apzieda vaļējas brūces un augoņus. Uzskatīja, ka tā palīdzot ārstēt vājas plaušas, hronisku klepu, šalkoņu ausīs, tuklumu un trīcošas rokas. Tabakas klizmu izmantoja zarnu slimību ārstēšanai.
1909. gadā desmit ASV štatos bija aizliegtas cigaretes, bet 26 štatos - pārdot tabaku nepilngadīgajiem. Taču Pirmā pasaules kara laikā šī attieksme mainījās. Abās frontes pusēs tabaka kļuva par vienīgo greznību ikdienā, tā bija tikpat svarīga kā ēdiens. Kad 1928. gadā kareivji atgriezās mājās, cigaretes bija kļuvušas par brīvības un drošsirdības simbolu. Par tabakas pretiniekiem sacīja, ka viņi nav patrioti. 1954. gadā īpašā reklāmas kampaņā prezentēja cigareti ar filtru. Modernie biroju darbinieki varēja identificēties ar "Marlboro" no mežonīgajiem rietumiem. "Marlboro" pārdošanas apjomi gada laikā pieauga par 10%, 1972. gadā tas bija visvairāk pārdotais cigarešu zīmols pasaulē.
17. gadsimtā pīpes kūpināšana kļuva par ieradumu jūrniekiem un piedzīvojumu meklētājiem, kas devās uz Ziemeļameriku vai Dienvidameriku. Pīpēšana pamazām izplatījās armijā un flotē. 18. gadsimtā cigāru un pīpes smēķēšana kļuva ierasta arī zemākās kārtas vīriešu vidū. Smēķēja tikai vīrieši. Pāreju no puikas vīra kārtā bieži atzīmēja, jauniņam jūtas kadetam vai amatnieka māceklim piedāvājot tabaku. Trakulīga vīrišķības aura smēķēšanu padarīja vēl pievilcīgāku - īsti vīri devās uz krogu dzert, spēlēt un smēķēt. Smalkajā aprindās smēķēšanu uzskatīja par grēcīgu vai neestētisku. Vairāki valdnieki smēķēšanu aizliedza, paužot aizdomas, ka tā kaitē veselībai. Tomēr aizliegumus atcēla, kad monarhi saprata, ka tabaku var aplikt ar nodevām un tā gūt milzīgus ienākumus.
20. gadsimta sākumā daudzi ārsti brīdināja par smēķēšanas kaitīgumu, taču viņus ignorēja vai izsmēja. Vairāki cigarešu ražotāji savās reklāmās atļāvās apgalvot, ka viņi varot izdziedināt tabakas klepu, ko izraisījušas konkurentu cigaretes. 1954. gadā liels pētījums ASV atklāja, ka 70% amerikāņu ārstu smēķē, lielākā daļa - "Camel" cigaretes. Šo faktu izmantoja vērienīgā reklāmas kampaņā. Publicējot attēlus ar ārstiem baltos virsvalkos, "Camel" ražotāji paziņoja, ka "ārsti visvairāk smēķē tieši "Camel", nevis kādas citas cigaretes."
17. un 18. gadsimtā bija ierasts, ka smalkas dāmas šņauc tabaku. Paradums izplatījās arī vienkāršo ļaužu vidū, taču bija neiedomājami, ka sievietes varētu smēķēt publiski. 19. gadsimtā smēķēšana kļuva par brīvības simbolu intelektuālām un turīgām sievietēm, tā sauktajām "zilzeķēm", kas cīnījās par sieviešu tiesībām izglītību. Viņas publiski vietās demonstratīvi smēķēja cigārus un pīpes. Šo modi pārņēma arī citas sievietes, kas vēlējās uzsvērt savu neatkarību. Daudzas smēķēja cigaretes, ko neilgi pirms 1900. gada sāka pārdot paciņās. Drīz sievietes ar cigareti pirkstos tika saistītas ar citu tabu - seksu. Smēķēšana pavēra ceļu flirtam, to uztvēra kā grēcīga dzīvesveida pazīmi. 1928. gadā cigareti sāka uzskatīts par novājēšanas līdzekli. Ražotājs "Lucky Strike" pārdeva cigaretes ar saukli "Paņem "Lucky" konfektes vietā!", un uzņēmuma tirgus daļa pieauga no 6 līdz 30%.
Tev patiks šie raksti
