TITĀNIKS - filmā un dzīvē50

Bet lai turpinātu lasīt manu rakstu ar nezaudētu romantisma garu – varu mierināt, ka no daudzajiem cilvēkiem uz klāja bija patiesi mīlas stāsti, piemēram, augstākas klases pāris Isadors un Ida Strausi, kas arī attēloti filmā. Tas bija īsts pāris. Sieva Ida atteicās kāpt laivā bez vīra, un viņi abi palika kopā uz kuģa. Pēdējās aculiecinieku liecības stāsta, ka viņi redzēti guļam savā kajītē gultā, mīļi saķērušies, kamēr gaitenis piepildījies ar ledus auksto ūdeni…

Slaveno zīmējumu, kurā Džeks atainoja kailo Rouzu un kas radīja greizsirdības uzplūdes ļaunajam Rouzas līgavainim Kalam (Billijs Zeins), un kuru filmas sākumā izcēla no nogrimušā Titānika vraka, ir uzzīmējis.... wait for it..... pats režisors Džeimss Kamerons. Tāpat kā visus pārējos zīmējumus, kuri redzami Džeka futlārītī.

Un tagad viens no maniem mīļākajiem "spoileriem" - varenais "Heart Of The Ocean" zilais dimants, kurš redzams Rouzas kaklā zīmējumā, un kuru "vecā" Rouza iemet okeānā filmas beigās. Jā, viņš arī ir pilnībā izdomāts :) Oriģinālā ideja gan nāk no 1943. gada filmas "Titāniks".

Runājot par "veco" Rouzu, kura parādās filmas sākumā un beigās, kā novecojusī Rouza - tā ir diezgan apbrīnojama kundzīte, kuras īstais vārds ir Glorija Stjuarte. Filmas iznākšanas laikā gan viņai bija 87 gadi, nevis 105, kā atainots filmā. Viņa ir dzimusi 1910. gadā, tādejādi pārdzīvojot abus pasaules karus un arī patieso Titānika slīkšanu 1912. gadā. Tiesa gan, tajā laikā 2 gadus vecā Glorija atradās siltā gultiņā Kalifornijā un neko neatceras no īstajiem Titānika notikumiem. Pateicoties filmai, Glorija ir vecākais cilvēks, kurš jebkad ir nominēts Oskaram - 87 gados. Glorija visu mūžu, ar nelieliem pārtraukumiem, bija samērā veiksmīga aktrise. Diemžēl, 2010. gadā, 100 gadu vecumā, Glorija mira, gluži tāpat kā filmā - aizmiga un nepamodās. Neilgi pirms nāves, 2010. gadā, Glorija saņēma godalgu par mūža ieguldījumu kino industrijā un nosvinēja savu 100-to jubileju, kuru vadīja pats Džeimss Kamerons.

Filmā attēlotā jautrā un jaukā bagātniece Margareta Mollija Brauna (Keitija Beitsa), kura palīdzēja un atbalstīja Džeku un Rouzu, ir īsts personāžs. Viņa patiešām bija tikko ieguvusi lielu bagātību mantojumā, tāpēc bija jauka, nedaudz vulgāra un pozitīvi atšķirīga no pārējās bagātnieku svītas. Viņa, tāpat kā filmā, patiešām pārņēma savā kontrolē vienu no glābšanas laivām un devās atpakaļ lūkoties pēc izdzīvojušajiem. Pēc šī piedzīvojuma, Margareta bija pazīstama presē un apkārtējā lokā kā „Nenogremdējamā Mollija”. Ja kāds grib zināt viņas tālāko likteni – dzīvoja laimīgi, līdz mira 1932. gadā,  65 gadu vecumā.

Titānika kapteinis Edvards Džons Smits (Bernards Hills) pildīja savus pienākumus līdz pēdējam brīdim, tik nav īsti zināms, vai viņš tiešām aizgāja bojā tā, kā atainots filmā, vai kā savādāk. Bet katrā gadījumā, viņš nepameta slīkstošo kuģi un ievēroja „grimstošu kuģi kapteinis pamet pēdējais” kodeksu.

Uz slīkstošā kuģa patiešām spēlēja mūziķu grupa līdz pat pēdējam brīdim, kā atainots filmā. Zināms, ka Valess Hartlijs ar savu grupu kā pēdējo izpildīja dziesmu „Nearer, My God, to Thee”. Visa grupa gāja bojā tā arī nepametot kuģi.

Filmā atainots, ka slīkšanas laikā klāja oficieri sāka šaut uz pasažieriem, kuri neievēroja „sievietes un bērni pirmie” likumu, kā arī viens no viņiem izdarīja pašnāvību. Tas ir izdomājums. Zināms tikai tas, ka bija šāvieni gaisā no oficieru puses, lai saglabātu evakuēšanās kārtību.