Suņi kā ierocis15

Suņi tika apmācīti pārvietot sprāgstvielu kastes un maisus, kas tika nostiprināti uz to mugurām. Suņi tika apmācīti no sākuma ar nekustīgiem mērķiem. Tiem bija jānokļūst līdz mēķim un ar saviem zobiem jāpavelk trosīte, kura iedarbina detanatoru. Taču suņi ar uzdevumu netika galā, un bieži atskrēja atpakaļ pie saimniekiem ar visu spridzekli uz muguras.

Iepriekšējo neveiksmīgo mēģinājumu dēļ, šī ideja tika vienkāršota. Nu suņiem vienkārši bija jānokļūst līdz ienaidnieku tankam, jāpalien zem tā pēc iespējas, precīzāk. Sprādziena rezultātā pilnībā tika iznīcināts kā tanks tā arī suns. Nabaga suņi tika turēti milzīgā badā, un ēdiens viņiem tika likts zem tankiem, kas motivēja viņus līst zem tankiem vietās, kur tanku bruņas bija visvājākās.

Tik līdz austrumu frontē saasinājās konflikts 1941.gadā, tā uzreiz arī tika izmantoti šie nolemtie suņi, un tika nogādātas 30 tvertnes ar tiem tieši frontes līnijas priekšā. Šī ideja tomēr strādāja ļoti slikti, jo padomju karaspēka tanki smakoja pēc dīzeļa, taču vācu karaspēka tankiem bija benzīna smaka. Un bez tam suņi ļoti nobijās no baisajām šāviņu skaņām.

Suņi, kuri tomēr nenobijās un skrēja uzbrukumā tika nošauti pirms sasniedza mērķi. Nereti šaujot pa šiem suņiem tika iedarbināti detanatori un tie uzsprāga ievainojot un nogalinot daudz padomju karavīrus. No trīsdesmit suņiem tikai četriem izdevās kaut cik pietuvoties un detonēt spridzekļus netālu no vācu tankiem, seši eksplodēja padomju karaspēka pusē un trīs nošāva vācieši. Daži tika nošauti tāpat, jo nepildija savu uzdevumu.

Savā ziņā tomēr viņiem nedaudz izdevās panākt ar šiem nolemtajiem suņiem, jo kaujā pie Kurskas 16 suņi apstādināja 12 tankus, taču un pie Staļingradas lidostas tika iznīcināti 13 tanki, taču šis skaits tomēr ir ļoti mazs. 1942. gadā šādu suņu apmācība strauji samazinājās, un arī vēlākos gados citās kaujās visā pasaulē pierādijās, ka tas nav to vērts.