Stulbākie zinātnieku pētījumi15

Dāņu zinātnieks C.V. Moelikers kļuva slavens pateicoties tam, ka viņš kļuva par pirmo personu, kas pierādīja, ka pīles mēdz nodoties nekrofīliskam homo seksam. Šis pētījums pat nebija plānots - Moelikers tam visam kļuva par aculiecinieku kādā rītā, kad lūkojās pa logu. Pēkšņi logā ielidoja kāda pīle un nobeidzās uz vietas. Ilgi nebija jāgaida, kad cita pīlē piesteidzās un izdarīja savu melno darbiņu. Moelikers ilgi nekavējoties, izskrēja laukā un savāca beigto pīli. Ielicis to ledusskapja saldētavā, viņš aprakstīja šo novērojumu un publicēja to zinātniskajā žurnālā, par ko guva neviltotu atzinību.

2003. gadā divi zinātnieki pavadīja pāris mēnešus kalkulējot pingvīnu kakiņu izšaušanās ātrumu. Viktors Benno Meijers kopā ar savu partneri Džozefu Galu nostādīja mērķi - izpētīt, ar kādu spēku pingvīni kakā. Savā publicētajā pētījuma, kurā ir vairāk sinonīmu vārdiem "kakāt", "pļūtīt" un "šķidrais" nekā jebkurā pasaules vārdnīcā, viņi nonāca pie secinājuma, ka pingvīni pieliek četras reizes lielāku spēku kakājot nekā cilvēki. Pingvīni spēj aizšaut savu diršamo pat 40 cm attālumā. Vēl pārsteidzošāk - jo šķidrāka kaka, jo mazāks spiediens tiek pielikts. Savā pētījuma noslēgumā viņi atzina, ka ir nepieciešama vēl viena ekspedīcija uz Antarktīdu, lai noskaidrotu kā vēja virziens ietekmē pingvīnu lēmumu kakāt vienā vai otrā virzienā.

Iedomājies pasauli, kur visām sievietēm būtu viens krūšu izmērs. Anarhija un haoss - tas ir viss, ko es redzu. Un nav nekāds brīnums, jo pat Nikolass Gueguens 2007. gadā pierādīja, ka stopētājām ar lielākām krūtīm ir lielāka iespēja nokļūt galamērķī nekā mazo krūšu īpašniecēm. Lai to pierādītu, Nikolass novietoja kādu stopētāju uz viena no Francijas ceļa. Viņai bija uzvilkts krūšturis, kuram varēja regulēt izmērus  - attiecīgi palielinot vai samazinot vizuālo krūšu izmēru. Pārsteidzoši, bet no 1200 apstāšanās gadījumiem 24% notika, kad sievietei bija C izmēra krūtis. 17,79% cilvēku apstājās, kad viņai bija B izmērs, bet vien 14,92% apstājās pie A izmēra krūtīm. Kāds negaidīts pārsteigums.

Cik daudz spēka jāpieliek, lai pavilktu aitu? Ierastās fizikas formulas tev šeit nepalīdzēs, jo ir pārāk daudz ietekmējošu blakusfaktoru. Piemēram, virsma, pa kuru tu velc aitu. Arī vilna visām aitām nav vienāda. Cik gan dziļi tajā vajag ieķerties? Galu galā - kādā pozā vilkt aitu? Šie jautājumi gaidīja savas atbildes. Un visas atbildes tika sniegtas 2002. gadā, kad septiņu cilvēku grupa to visu noskaidroja. Kādēļ? Jo fermeriem pārāk bieži nākas no aploka vilkt aitas, bet tas pie nepareizas tehnikas var radīt muguras problēmas. Tad nu lūk - idēlā virsma aitu vilkšanai ir slīpa deļu virsma, kas iet paralēli vilkšanas asij.

Neglīteņi, šis ir kā spļāviens jums sejā - jūs nepatīkat vistām! Vienā no visbezjēdzīgākajiem pētījumiem, kāds vien ir ticis veikts, vistām un gaiļiem iemācīja reaģēt uz pretējā dzimuma cilvēku sejām. Bildes tika rādītas uz skārienjūtīga ekrāna, bet putni tos knābāja. Pēc knābienu skaita arī noteica rezultātus. Ar laiku pētnieki, ja tos tā var saukt, sāka rādīt aizvien pievilcīgāku cilvēku sejas un kā izrādījās, tad arī knābienu skaits pa šo cilvēku sejām palielinājās. Ko var mācīties no šī pētījuma? ...

2011. gadā pētnieku grupa veica visai vienkāršu un stulbu pētījumu, kas atklāja, ka cilvēki sērfo internetā bez jebkāda acīmredzama iemesla. Viņi pat izveidoja grafiku ar rezultātiem. Visvairāk mani pārsteidz 2005. gads. Kas tur bija noticis? Cilvēki tajā gadā internetu izmantoja tikai skaidriem mērķiem? Katrā ziņā tas bija atspēriena punkts un cilvēki ar laiku sāka internetu izmantot... bez īpašas vajadzības.