Tad sākumā nedaudz par Mongoļu Impēriju. Tā bija lielākā impērija cilvēces vēsturē, kas stiepās no Ķīnas līdz Eiropai un Tuvajiem Austrumiem. Visu to aizsāka Čingishans, kurš sapulcināja klejotāju tautas zem viena karoga. Viņš savā valdīšanas laikā ieviesa daudz ko labu kā, piemēram, reliģiju toleranci, tirdzniecības paaugstināšanos utt., bet domājams, ka visi ir dzirdējuši arī par viņa brutalitāti. Un tas nebija nepelnīti. Piemēram, reiz viņš iekaroja tautu sauktu par Khwarezmid Impēriju. Kontrole jau bija viņa rokās, bet viņš tāpat izlēma to noslaucīt no zemes virsas. Viņš nodedzināja visas ēkas un nogalināja visus valdības locekļus. Viņam vēl nebija gana, tāpēc viņš novirzīja upi tā lai tā pilnīgi iznīcinātu imperatora dzimtās mājas. Ar šādu uzvedību viņš nonāca vēsturē un šīs iezīmes nodeva arī saviem pēcnācējiem. Šī stāsta varone Khutulun ir viņa mazmazmeita.
Spēcīga sieviete vēsturē 6: Khutulun1
Ap 1260. gadu, kas Khutulun piedzima, Mongoļu Impērija lēnām sāka izgaist un likās, ka civilkarš ir neizbēgams. Vārdu sakot dažiem Haniem, kā, piemēram, Khutulun tēvam Haidu patika veclaicīgās paražas (jāšana, cilvēku nogalināšana utt), bet Kublai Hanam – Haidu tēvocim – vairāk interesēja politika, valdības izveide un citas tikpat garlaicīgas lietas, kas tā laika mongoli varētu novest līdz asarām izdzirdot vien. Protams, tas noveda pie 30 gadus garas cīņas starp abiem, Kaidu sakarā ar militārajiem jautājumiem nevērsās pie neviena no saviem 14 dēliem, bet gan pie savas meitas Khutulun
Pamēģiniet iedomāties šai meitenei bija dzīvot ar 14 brāļiem mongoļu tradīciju apņemtā ģimenē. Testosterona viņas dzīvē noteikti netrūka, viņa bija neticami prasmīga jātniece un lieliski prata šaut ar loku. Marko Polo, pasaules diženākais vēstures tūrists, viņu raksturoja šādi: „Dažkārt viņa varētu pamest savu tēvu un aiziet ciemos pie ienaidnieka, lai sagrābtu gūtā kādu vīrieti - tik veikli kā vanags saķer putnu, un aiznest to savam tēvam, un to viņa vairākkārt arī izdarīja.” Iedomājaties, jūs esat kaujā pret masīviem, flegmātiskiem mongoļiem un cenšaties izdomāt kāds būs viņu nākamais gājiens, tad pēkšņi no viņu grupas atdalās cilvēks – sieviete, pieskrien klāt, sagrābj kādu no jūsu cilvēkiem un aizskrien šautriņas ātrumā pie savējiem. Biedējošs skats, ne?
Bet viss iepriekšminētais nobāl salīdzinājumā ar viņas talantu uz restlingu. Kaidu Hana klans augsti vērtēja fizisko spēku. Viņi nepārtraukti rīkoja cīņas mačus, un, ja tu vinnē, cilvēki runāja, ka esi dievu apdāvināts. Tās, protams, nebija kā modernās cīņas, nodalītas svara klasēs un dzimumos – visi cīnījās pret visiem – līdz pretinieks bija gar zemi. Šādās sacīkstēs Khutulun piedalījās.
Viņa bija nesakaujama. Viņas tēvs, protams, gribēja, lai viņa apparecas, bet viņa bija nepiekāpīga un paziņoja, ka, ja potenciālais precinieks var viņu sakaut restlingā, viņa precas, bet ja nē, lai dod viņai 100 zirgus. Beigu beigās viņa palika neprecējusies un 10 000 zirgiem. (nu bet šis skaitlis nav precīzs, jo tajās dienās ar to gribēja pateikt, ka zirgu viņai bija ļoti daudz) Laigan kļuva vecāka, viņa tāpat palika nepiekāpīga par to neprecēšanās lietu, reiz pat bija precinieks, kas bija tik pārliecināts spēs viņu savaldīt, ka teica, ka dos 1000 zirgus parasto 100 vietā, ja zaudēs. Khutulun vecāki viņai lūdzās, lai viņa zaudē speciāli, jo izskatās, ka šis ir tiešām labs precinieks. Khutulun izgāja no mača par 1000 zirgiem bagātāka. Dēļ viņas nevēlēšanās precēties, pa impēriju izplatījās baumas, ka tas ir tāpēc, ka viņai ir dēka ar savu tēvu. Saprotot, ka rada problēmas savai ģimenei, viņa beidzot apprecējās.
Kaidu, savas dzīves beigās, par Hanu vēlējās iecelt tieši Khutulun, bet tas izraisīja daudzu pretestību, ieskaitot viņas brāļus. Tā vietā vīrs vārdā Duva (Duwa) sauca sevi par Diženo Hanu un pārņēma varu. 5 gadus pēc tēva nāves Khutulun nomira nezināmos apstākļos 46 gadu vecumā. Nomadu (klejotāju) frakcijas lēnām sāka sairt, tāpēc varētu pat teikt, ka Khutulun bija pēdējā nomadu cīnītājprincese.
Pēc viņas nāves, viņa bija aizmirsta uz vairākiem gadsimtiem. Viņas stāstu atkal pacēla 1710. gadā kāds franču pētnieks, kas pētīja Čingishanu, bet fakti par Khutulun ir pilnīgi sagrozīti. Vēlāk agrīnajos 1900. gados šis stāsts parādījās itāļu operā, bet par to, kā sieviete beidzot atdodas mīlestībai, kas arī ir faktu sagrozījums. Bet mūsdienu mongoļu tautas gan tur viņas stāstu neskartu, tieši dēļ viņas cīkstoņu formām ir atkailinātas krūtis, lai parādītu, ka sievietei nevajadzētu būt cīkstonim :D
Ja tev patika šis raksts, varbūt interesēs arī -
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Speciga-sieviete-vesture-Ching-Shih/725794 ; Ķīnas pirātu princese
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Speciga-sieviete-vesture-2-Hatsepusta/725929 ; Pirmais faraons sieviete
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Speciga-sieviete-vesture-3-Fredegunda/726148 ; Atriebīgā franku karaliene
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Speciga-sieviete-vesture-4-Nzinga-/726534 ; Āfrikas kaujas karaliene
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Speciga-sieviete-vesture-5-Vu-Zetiana/732089 ; Nežēlīgā Ķīnas Imperatore