Fredegunda, Franku (500-597) karaliene, ir rets vēstures izņēmums tam, ka sievietes vēsturē tiek attēlotas kā mājsaimnieces, bērnu dzemdētājas, viņas vēsturiskais portrets nebūt nav attēlots pozitīvā gaismā. Tas visticamāk tāpēc, ka viņa bija nenogurdināma, asinskāra atriebības mašīna, kas nekad ilgi neatpūtās un nogalināja mokošās nāvēs visus, kas stājās tās ceļā. Ja tiešām kāds muļķis izlēma stāties viņas ceļā, no karaļa līdz pat bīskapam, tad tie ātri tika atrasti slīkstot paši savās asinīs, nāves iemesli varēja būt dažādi: ar nazi bruņots slepkava, inde vai par spīdzināšana.
Spēcīga sieviete vēsturē 3: Fredegunda3
Neistrija karaļvalsts
Nav īsti skaidrs, no kurienes Fredegunda (zināma arī kā Fredegund, Fredegond un pat Freddie), bet ir skaidrs, ka viņa nākusi no frankiem, pareizāk sakot, viņa vienlaicīgi bija arī francūziete, vāciete un beļģiete pat pa īstam tāda neesot, bet viņas tīņu vecumā, viņa tika pārdota verdzībā karaļa Hilperika I no Neistrijas (Merovingu pārvaldītā franku karaļvalsts rietumu daļa) sievai. Kad Hilperika tēvs nomira, viņš sadalīja visu karaļvalsti katram dēlam pa daļai. Nu jā, ja atgriežamies pie Fredegundas, viņa nebija ieinteresēta būt karalienes Audoveras kalpotāja un cauru dienu ķemmēt viņas matus, tā vietā viņa pavedināja karali un pierunāja to šķirties no sievas un sūtīt to uz klosteri (kur slepeni Fredegunda viņu nogalināja). Bet, tiklīdz karalis bija izšķīries, viņš izlēma precēt Vestgotas princesi. Protams, Fredegunda atkal parādīja, ko prot vislabāk, un princese tika atrasta savā gultā, nožņaugta miegā. Laikam sapratis mājienu, karalis pēc dažām dienām aprecēja Fredegundu.
Karš starp Hiperiku un Sīgertu.
Būt karalienei, protams, bija lieliski, bet ceļā stājās neliela problēma – bijušās karalienes, Vestgotas princeses, māsa Brunhilde. Arī viņa bija karaliene, jo nesen bija aprecējusi Hilperika brāli Sīgbertu, kurš bija valdnieks citai sadalītās franku impērijas daļai. Abi brāļi bija ienaidnieki un gatavi viens otru nogalināt, tas izraisīja karu, kas stiepās no Parīzes līdz pat Berlīnei.
Īsumā, Hiperiks/Fredegunda septiņus gadus cīnījās pret Sīgertu/Brunhildi. Viņi savus bruņiniekus sūtīja nežēlīgās cīņās, un tie iznīcināja visu savā ceļā. Smagā cīņā Fredegunda iznīcināja pretinieku spēkus, karalis Sīgerts tika nogalināts no slepkavu rokas. Viņu nodūra tieši tajā brīdī, kad viņš sniedza runu par to, ka atriebsies Fredegundai par visu. Drīz vien Fredegunda nokāva pārējos Sīgberta vīrus, sagūstīja Brunhildi, postīja viņu pilsētas un izdarīja nāves sodu Sīgberta augstākajai amatpersonai to, sadalot gabalos ar sakarsētiem pīķiem.
Šajā bildē redzams, kā Fredegunda smaida kā tāds Badass, kamēr viņu apvaino indēšanā
Fredegunda gribēja izdomāt Brunhildei kaut ko īpašu, lai sodītu, bet, kamēr viņa vilcinājās, kāds ielauzās un slepeni izveda Brunhildi no ieslodzījuma, lai nu kā, Fredegunda šo kādu ar laiku atrada un lika viņu nodurt viņa paša kalpotājiem, drošības pēc viņa pavāram lika noindēt viņa bērnu.
Fredegunda turpināja savu trako valdīšanu kopā ar savu vīru un jaundzimušo dēlu. Sākumā viņa uzmeklēja karaļa pirmo sievu un viņas dēlu un lika tos inficēt ar dizentēriju, lai viņi nomira paši no savas caurejas. Tad viņa izlēma atriebties visiem, kas par viņu runāja kaut ko sliktu, liekot tos nonāvēt, spīdzinot un pēctam izbarot to līķus lauvām un vilkiem. Sākumā viņa ķērās pie garīdzniekiem, kas nebija mierā ar visām nāvēm, kas izraisītas spīdzinot, viņi, protams, bija gana stulbi, lai par to runātu skaļi. Sākumā viņa novāca garīdznieku vārdā Perfektais Mummolus, tad kliedza uz katoļu svētovīru un tad klusi nolūkojās kā viņu sadur un viņš noasiņo pats savā katedrālē, pēctam mēģināja novākt Bayeux bīskapu, jo viņš iedomās, ka varētu izmeklēt visas šīs dīvainās slepkavības.
Scramsaxe
Viņas metode, kā atbrīvoties no ienaidniekiem bija piekukuļot cilvēkus, kas viņas netīros darbus izdarīs viņas vietā. Pateicoties viņas personiskajam šarmam un nebeidzamiem zelta krājumiem, viņai izdevās piekukuļot gan hercogu, gan priesteru vergus, lai tie tos nogalina viņas vārdā. Viena no mīļākajām metodēm viņai bija nolīgt slepkavas, kas bruņojušies ar saindētu zviedru ēšanas piederumu, kas pazīstams kā scramsaxe, un tad uzbrukt un aplaupīt mērķi un atstāt to ilgā, agonijas pilnā nāvē. Slepkavām vēlāk nācās ziņot par panākumiem vai neveiksmēm, bet ja viņiem neveicās viņi tika bargi sodīti, cilvēkam, kam neizdevās notvert un nogalināt Brunhildi, lika nocirst rokas un kājas un izmet tās, bet Fredegunda varēja izdarīt nāves sodu savām slepkavām arī tāpat vien ballītes, vienkārši prieka pēc.
Fredegundas ienaidniekiem tas viss jau pieriebās, tāpēc viņi lika nogalināt viņas vīru Hilperiku. (daži, protams, domā, ka to izdarīja viņa pati, bet tas ir maz ticams) Viņas dēls vēl bija par jaunu, lai valdītu, tāpēc viņa pameta mājas un pārcēlās uz Parīzi un dzīvoja Noterdamas katedrālē, no turienes viņa arī nodeva visas savas pavēles. Viņa vadīja skarbi, kala alianses, sūtīja armijas karā, cenšoties novērst visus draudus viņai un viņas dēlam.
Šeit redzams, ka viņa soda meitu par izrunāšanos
Viņa veiksmīgi valdīja desmitgadi – iekaroja vairākas pilsētas ap Parīzi, izveidoja aliansi ar Burgundijas karalisti, izcīnīja troni savam dēlam, un ierādīja īsto vietu kaut kādam Teodebertam, kas izraisīja dažādas problēmas – tie ir ievērojami sasnigumi sievietei viduslaikos. Vienīgi viņai bija neliela saķeršanās ar savu meitu. Fredegunda neapdomīgi mēģināja izprecināt viņu vestgotiem, bet viņi pieņēma viņu, nolaupīja viņas pūru un atsūtīja atpakaļ mājās. Meitene dzīvoja mājās, un, kā tas var gadīties tīnei un viņas mātei, viņas nesatika. Trakākais bija tad, kad meitene pateica, ka grib būt karaliene, un, ka Fredegundai ir laiks iet pensijā, Fredegunda pateica meitai, ka tā no dārgumu lādes var sev izvēlēties, ko tā vēlas, Fredegunda vienkārši aizcirta lādi pāri savas meitas galvai, kamēr viņa tur rakājās. No nenogalināšanas meitenei esot paglābuši kalpotāji. Šis stāsts viduslaikos ir bijis tik populārs, ka tiek minēta teorija, ka Fredegunda ir bijusi iedvesma stāstam par Pelnrušķīti un ļauno pamāti.
Fredegunda beidzot nokārtoja visu ar savu dēlu, viņš bija gana vecs, lai būtu karalis. Viņa nomira mierīgi savā gultā Prīzē 597. gadā. Viņa valdīja 40 gadus un novāca visus, kas tai traucēja, jebkurš filmu ļaundaris skaustu viņas dzīvi. Vienīgai cilvēks, kas no viņas aizbēga bija Brunhilde, bet viņas dēls parūpējās arī par to. Viņš 60 gadus vecās Brunhildes locekļus piesēja pie zirgiem un lika tiem skriet katram uz savu pusi. Mammīte noteikti ar kādu lepotos.
Ja jums patika šis raksts, varūt interesēs:
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Speciga-sieviete-vesture-Ching-Shih/725794 Ķīnas pirātu princese
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Speciga-sieviete-vesture-2-Hatsepusta/725929 Pirmais faraons sieviete