Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
335

Čāu.. daudzi gan jau ir interesējušies par to, kādi dzīvnieki ir kaut kur tāalu, tālu prom.., ne? Tāpēc.. lūdzu, Jums pastāstīšu par dažiem mājdzīvniekiem, kas dzīvojas ļoti aukstā laikā..

Ļoti daudz darba ieguldīts. :)

Jūras kotikamnbspir lielas... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
1.

Jūras kotikam ir lielas un kustīgas priekšējās pleznas. Viņš spēj balstītiesa uz priekšējām pleznām, tāpēc samērā veikli pārvietojas pa sauszemi. Kotiku Tu noteikti jau esi redzējis zooloģiskajā dārzā vai cirkā, kur viņš izpilda ekvilibritiskus trikus un žonglē, izdodot raksturīgus saucienus "hunk-hunk", kas izklausās kā priecīga riešana. Arī savvaļā viņš ir tikpat veikls. Tāpat kā citi roņi, jūras kotiks lieliski un ļoti ātri peld, tāpēc viņš ātri panāk savu medījumu - zivis un kalmārus. Jūras kotiku, tapat kā viņam radniecisko lauvroni, no citiem roņiem var atšķirt pēc ausu gliemežnīcām. Tā kā tās ir ļoti labi redzamas, abus šos roņus mēdz dēvēt par ausainajiem roņiem. Pārošanās sezonas laikā kotiku tēviņš nikni aizsargā teritoriju pludmalē, kur paredzējis izvietot savu harēmu, kurā var būt pat 30 mātītes. Taču mātītes tēviņu izvēlas pašas. Apmēram pēc desmit mēnešus ilgas grūsnības katra harēma mātīte laiž pasaulē vienu mazuli. Viņa to baro divus gadus un pazīst pēc balss un smaržas. Kotiku mazuli nekādā gadījumā nedrīkst glaudīt, lai arī cik ļoti to gribētos, jo pēc kontakta ar cilvēku viņš zaudē sev raksturīgo smaržu, māte to vairs nepazīst, tāpēc mazais dzīvnieciņš aiziet bojā. Ir vairākas ausaino roņu sugas: ziemeļu jūras kotiks, Kalifornijas lauvronis un lielais ziemeļu lauvronis jeb sivučs.

Ziemānbsppolārlapsasnbspkažoks ir balts bet vasarā  pelēkbrūns ts zilajām polārlapsām gan ziemā gan vasarā apmatojums ir dūmakaini pelēks Lai iegūtu skaisto ādu polārlapsas medī mednieki Stiprā salā kā arī guļot polārlapsa apsedzas ar savu kuplo asti Scaronai lapsai ir lieliski attīstītas maņas Viņa ātri skrien un veikli peld Arktiskās ziemas beigās  martā vai aprīlī  polārlapsas veido pārus un sāk iekartot migu saviem mazuļiem Vienu un to pascaronu migu viņas izmanto no paaudzes paaudzē pat 300 gadus No visiem suņu dzimtas dzīvniekiem polārlapsai dzimst visvairāk mazuļu  vienā reizē mātītei piedzimst vidēji 11 lapsēni taču to var būt pat 22 Kamēr mātīte nodarbojas ar mazuļiem tēviņscaron dodas medībās un piegādā viņiem barību nelielus grauzējus putnus ogas un maitu Polārlapsu tēviņscaron un matīte paliek kopā 4 mēnescaronus līdz viņu mazuļi atstāj migu Polārlapsas medī ne tikai cilvēki bet arī vilki lūscaroni un baltie lāč... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
2.

Ziemā polārlapsas kažoks ir balts, bet vasarā - pelēkbrūns. (t.s zilajām polārlapsām gan ziemā, gan vasarā apmatojums ir dūmakaini pelēks). Lai iegūtu skaisto ādu, polārlapsas medī mednieki. Stiprā salā, kā arī guļot polārlapsa apsedzas ar savu kuplo asti. Šai lapsai ir lieliski attīstītas maņas. Viņa ātri skrien un veikli peld. Arktiskās ziemas beigās - martā vai aprīlī - polārlapsas veido pārus un sāk iekartot migu saviem mazuļiem. Vienu un to pašu migu viņas izmanto no paaudzes paaudzē pat 300 gadus. No visiem suņu dzimtas dzīvniekiem polārlapsai dzimst visvairāk mazuļu - vienā reizē mātītei piedzimst vidēji 11 lapsēni, taču to var būt pat 22. Kamēr mātīte nodarbojas ar mazuļiem, tēviņš dodas medībās un piegādā viņiem barību (nelielus grauzējus, putnus, ogas un maitu). Polārlapsu tēviņš un matīte paliek kopā 4 mēnešus, līdz viņu mazuļi atstāj migu. Polārlapsas medī ne tikai cilvēki, bet arī vilki, lūši un baltie lāči.

Ziemeļbriežinbspdzīvo baros... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
3.

Ziemeļbrieži dzīvo baros tundrā. Aļaskā tos dēvē par karibū. Viņi nepārtraukti klejo no ziemas ganībām uz vasaras ganībām un atpakaļ. Tāpat kā staltbriedis un alnis, ziemeļbriedis pieder pie briežu dzimtas. Vienīgā atšķirība ir tā, ka ragi ir gan ziemeļbriežu tēviņam, gan mātītei. Tie ziemeļbriedim ir ļoti nepieciešami, lai varētu noraust sniegu no ķērpjiem, ar kuriem viņš barojas. Ziemeļbriežus Lapzemē pieradināja lapi, lai izmantotu kā nartu vilcējus (gluži kā Ziemassvētku vecītis!). No ziemeļbriežiem viņi iegūst arī gaļu un ādas. Ziemeļbriežu lielākais ienaidnieks ir vilks, kas uzbrūk vārgākajiem un vecākajiem dzīvniekiem. Ziemeļbrieža balss atgādina sprauslāšanu. Riesta laikā tēviņi badās un stiprākais kļūst par mātīšu bara vadoni. Pēc 6-8 mēnesus ilgas grūsnības mātītei piedzimst viens mazulis, kurš jau nākamajā dienā spēj sekot mātei. Briedēns mātes pienu zīž līdz 6 mēnešu vecumam.

Baltais lācisnbspir... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
4.

Baltais lācis ir lielākais plēsējs uz Zemes - tas var būt līdz 2,5m garš un 800 kg smags. Viņš vientuļi dzīvo Arktikā pie Ziemeļpola. Tā kā baltajam lācim ir lieliska oža, redze un dzirde, turklāt balts kažoks, kas to padara neredzamu uz sniega fona, viņš ir ļoti bīstams mednieks. Savu upuri baltais lācis nogalina ar neiedomājami spēcīgu ķepas sitienu un, pabeidzis maltīti, atliekas rūpīgi aprok sniegā, lai nekas neleicinātu par viņa klātbūtni. Baltais lācis klejo, sekodams roņiem, jo tie ir viņa iecinītākais medījums. Viņš var pat visu vasaru nodzīvot uz dreifējoša aisberga, ja vien uz tā ir daudz roņu. Tā kā baltais lācis lieliski peld, viņš viegli var nopeldēt 10 km lielu attālumu. Baltais lācis praktiski neiet ziemas guļā. Tēviņš visu ziemu medī, bet mātīte no vēja un aukstum paslēpjas sniega alā, kur viņai piedzimst 1-3 lācēni. Jaundzimušā lācena garums nepārsniedz 25 cm un svars - vienu kilogramu. Balto lāci apdraud tikai cilvēki, kuri viņu medī, lai iegūtu ādu.

Ārkārtīgi... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
5.

Ārkārtīgi piesardzīgais ronis dzīvo jūrās. Tāpat kā visi zīdītāji, viņš ir siltasiņu dzīvnieks, kas savus mazuļus baro ar pienu. Uz sauszemes šķietami neveiklais ronis ir teicams peldētājs. Viņam patīk izslieties taisni virs ūdens. Iedomājies, ronis spēj apmēram pusstundu uzturēties zem ūdens, neuzpeldot tā virspusē, lai ieelpotu gaisu, un ienirt vairāk nekā 100 m dziļumā, lai ķertu savu iecienīto medījumu - zivis un kalmārus! Biezais zemādas tauku slānis ļauj viņam uzturēties aukstajos arktiskajos ūdeņos. Jūru krastos roņi veido milzīgas kolonijas, kurās ir simti un pat tūkstoši šo dzīvnieku. Vairošanas sezonā, lai pievērstu sev mātītes uzmanību, tēviņš demonstrē dažādus lēcienus. Ikvienam tēviņam ir vairākas mātītes. Katrai no viņām piedzimst viens mazulis, kurš izskatās pēc lielas, pūkainas kūniņas. Ja ronēnu nenogalina mednieki, kas vēlas iegūt brīnišķīgo kažociņu, viņa mūžš var ilgt 20 gadus. Roņi sazinās, urkšķot un spalgi vaukšķot. Viņu galvenie ienaidnieki ir zobenvaļi, haizivis, baltie lāči un cilvēki (eskimosiem ļoti garšo viņu gaļa). Ir daudz ronu sugu. Piemēram, ziloņroņi, Grenlandes roņi, pelēkie roņi. Ziloņronis tā nosaukts tāpēc, ka viņa deguns atgādina ziloņa snuķi. Viņš ir lielākais no visiem roņiem - tēviņs var būt līdz 6 m garš un svērt gandrīz 3 tonnas.

Kaira Ēģiptes galvaspilsēta... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
6.

Kaira? Ēģiptes galvaspilsēta? Jā, bet ir arī putns vārdā "Kaira".

Tāpat kā viņai radnieciskais lielais alks, kaira pa zemi staigā, izslējusies gandrīz pilnīgi vertikāli. Kairas nelielās grupās dzīvo Ziemeļu Ledus okeāna jūrās. Kad pienāk olu dēšanas laiks, viņas aizlido uz piekrasti un veido pārus. Mātīte izdēj tikai vienu olu, kuru abi vecāki uz maiņām perē, otrs jūrā barojas, lai atgūtu spēkus. Lai zem ūdens noķertu zivis, kaira iras ar spēcīgajiem spārniem, kas viņai zemūdens valstībā ļauj burtiski "lidot". Kad izšķiļas mazulis, vecāki viņu visu dienu sargā un tikai naktī pēc kārtas dodas ķert zivis, lai to pabarotu, tāpēc kairēns ir pasargāts no plēsoņām, piemēram, lielā piekūna, savukārt sīlis, jūraskrauklis un vārna nespēj izpostīt ligzdu kairu prombūtnes laikā.

Scaronis melnbaltais putns... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
7.

Šis melnbaltais putns, kurš uz sauszemes stāv taisni kā burts "I", ir ļoti līdzīgs pingvīnam, taču atsķirībā no tā prot lidot un dzīvo Arktikā (pie Ziemeļpola), nevis Antarktikā (pie Dienvidpola) kā imperatorpingvīns. Lielais alks pārtiek no planktona, zivīm, gliemjiem un vēžiem, kurus medī, ienirstot ūdenī. Lielāko daļu gada alki pavada atklātā jūrā un krastā izkāpj tikai vairosanās perioda laikā. Tur viņi veido kolonijas, par apmešanās vietām izvēloties stāvas klintis, kur ir pasargāti no sava galvenā ienaidnieka - polārlpasas. Taču arī tur alkiem jābūt visai piesardzīgiem, jo viņu olas ļoti garšo kaijām. Mātīte tieši uz zemes starp dažiem maziem akmentiņiem izdēj tikai vienu nekā mēnesi. Izšķīlušos mazuli abi vecāki baro ar sīkām zivīm. Pēc trim nedēļām jaunais alks pamet ligzdu un dodas uz jūru.

Pingvīninbspdzīvo kolonijās... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
8.

Pingvīni dzīvo kolonijās, kurās ir vairāki tūkstoši putnu. Lai vieglāk pārciestu zvērīgo Antarktikas aukstumu (-50 °C), viņi bieži tup, cieši piespiedušies cits citam. No aukstuma tos pasargā arī biezais zemādas tauku slānis un ūdensnecaurlaidīgais spalvu tērps, Pingvīns izskatās komisks - it kā ieterpies smokingā! Atšķirībā no alka viņš nespēj lidot, toties lieliski peld. Zem ūdens savus spārnus, ko sedz blīvas spalvas, tas izmanto kā airus, bet asti - kā stūri. Pingvīns partiek no zivīm, kalmāriem un garnelēm. Lai vispašaizliedzīgākais tēvs - viņš viens pats divus mēnešus perē mātītes izdēto olu. Dažas dienas pēc izšķilšanās pingvīnēnus sapulcina grupiņās gluži kā bērnudārzā, lai pieaugušajiem pingvīniem viņus būtu vieglāk uzraudzīt. Imperatorpingvīnu var viegli pazīt pēc spilgti dzeltenajiem plankumiem uz galvas, kakla un knābja. Viņš ir lielākais no visiem pingvīniem - tā auguma garums ir 1,2 metri. Arī Adeles pingvīni (to augums ir tikai 45 cm) savu mazuli, kuru uz maiņām izperē abi vecāki, atdod "silītē".

Tāpat kāv iņam radnieciskais... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
9.

Tāpat kāv iņam radnieciskais delfīns, zobenvalis ir nevis zivs, bet gan zīdītājs. Šis visātrakais jūras dzīvojošais zīdītājs spēj pārvietoties ar ātrumu līdz 60 km/h un var būt 6 m garš. Zobenvaļī uzturas ģimenu grupās, kuras reizēm apvienojas. Šie bīstamie plēsēji ir pelnījuši, ka tos mēdz dēvēt par slepkavām. Zobenvalis metas virsū visam, ko vien var nomedīt - roņiem, valzirgiem, kalmāriem un pingvīniem - un aprij tos veselus. Reizēm viņš uzbrūk pat delfīniem un jauniem vaļiem. Lai piekļūtu roņiem un pingvīniem, zobenvalis mēdz izlēkt no ūdens uz ledus, demonstrējot savu vareno ķermeni, kura svars var būt 8 tonnas. Jaundzimis zobenvalis sver apmēram 200 kg un ir aptuveni 2,5 m garš. Māte savu vienīgo mazuli baro ar pienu. Viņš vairākus gadus peld tai blakus. Zobenvaļī sazinās, izdodot ļoti augstas frekvences skaņas (ultraskaņas), kas atgādina dziedāšanu.

Valzirgs ir apbrīnojams jūrā... Autors: dekiz Sniegu un ledāju dzīvnieki.
10.

Valzirgs ir apbrīnojams jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas mīt Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes ūdeņos. Viņš izskatās pēc milzīga roņa ar krunkainu ādu. Valzirgam ir gari augšžokļa ilkņi, kas tēviņam var būt līdz 1 m gari. Valzirgs tos izmanto kā cērti, lai no smiltīm jūras gruntī izraktu gliemežus vai krabjus, kurus norij veselus. Tie pēc tam tiek saberzti valzirga kuņģī. Vairošanās sezonā, kad tēviņi cīnās par mātītēm, ilkņi noder kā ieroči. Valzirgs pa sauszemi pārvietojas lēni un daudz laika pavada, zvilnot olainajās pludmalēs. Toties ūdenī viņš ir ārkārtīgi veikls. Valzirga galvenie ienaidnieki ir baltie lāči, zobenvaļi un cilvēki, kas dzīvo arktiskajos apgabalos. Cilvēki valzirgus medī, lai iegūtu viņu gaļū, ādas (izmanto kanoe laivu būvniecībā), kaulus un ilkņus, no kuriem izgatavo ieroču un instrumentu spalus, kā arī mākslinieciskus izstrādājumus.

0
335

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [6]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 18.12.15 10:43
 
6
0

  

kazim avatars
Medaļa Spoks
  kazim 18.12.15 19:37
 
6
0
Vismaz pingviniem ir sniegs
Tourist avatars
Medaļa Sponsora favorītsMedaļa Admins iesakaMedaļa Sensācija
  Tourist 18.12.15 23:42
 
4
0

atbildot uz kazim komentāru " Vismaz pingviniem ir sniegs " Pagaidām!

Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 18.12.15 16:47
 
3
0
++++
Chinook avatars
Medaļa MarioMedaļa Troll killerMedaļa Mario
  Chinook 19.12.15 17:02
 
3
0

atbildot uz Night elf komentāru " Pagaidām! "

Būs! Gan jau pingvīni piedzīvos arī vēl kādu ledus laikmetu, sniegs nekur nepaliks    

SoundMan avatars
Medaļa DoktorantsMedaļa Dienas joksMedaļa Rainis
  SoundMan 21.12.15 07:36
 
1
0
Gaidu vēl ko līdzīgu +