Džozefs Pujols, sava laika slavenība, izcēlās ar nepārspējamu pirdienu kontrolēšanas spēju. Viņš varēja imitēt lielgabalu, pērkonu, mūzikas instrumentus un dzīvnieku skaņas ar savu pirdoņu. Viņš varēja pat spēlēt flautu ar savu pakaļu. Kāds pat viņam uzrakstīju odu, ko spēlēt uz flautas.
Viņš piedzima 1857. g. Marseļā, Francijā, un kļuva par vienu no visu laiku unikālākajiem māksliniekiem, kas jeb kad ir kāpuši un skatuves.
Kā stāsta tad savas unikālās spējas kontrolēt ānusu viņš esot atklājis vēl mazotnē. Esot pludmalē viņš esot pabāzis galvu zem ūdens un aizturējis elpu. Viņš esot sajutis kā viņa pakaļpusē ieplūst ūdens. Drīz vien viņš esot sapratis, ka viņš var speciāli iesūkt ūdeni ānusā un pēc tam izspiest ar lielu spēku. To pašu esot varējis izdarīt arī ar gaisu. Atkarībā no pieliktā spēka, esot sanākuši dažādi toņi.
Pujols kļuva par pirmo muzikantu pirdēju. Tā bija prasme, kas viņu padarīja par apmaksātāko mākslinieku Francijā.
Viņa skatuves pseidomīns bija "Le Pétomane", kas franciski nozīmē peto - no vārda "pirst" un mane - "maniaks", tātad pirdienmaniaks. Viņš savu karjeru uzsāka 30 gadu vecumā. Dzimtās Marseļas panākumi viņu iedvesmoja nopietni apsvērt iespēju nokļūt Mulenrūžā, Parīzē, kas piecu gau laikā arī notika.
Uz skatuves viņš uzstājās ģērbies sarkanā žaketē un melnās bridža biksēs. Sākumā viņš paskaidroja, ka viņa izdalītās gāzes ir bez smaržas. Pēc šāda iedrošinājuma viņš ķērās pie priekšnesuma. Iesākuma bija komēdijas scēnas, ko viņš sauca par "pirdiena iespaidiem". Maziņš purkšķis tika saukts par "jauno līgavu". Pēc tam milzīgs pirdiens tika nodēvēts par to pašu līgavu pēc nedēļas laulības dzīves. Viņš atdarināja slavenuus cilvēkus, laida 10 sekunžu pirdienus un nopūta sveces tikai ar sava pakaļgala izlaistajām gāzēm.
Kā fināla scēna bija gumijas caurules ievietošana ānusā. Caurules otrā galā ievietoja okarinu (sens mūzikas instruments) un tādā veidā izpildīja slavenas melodijas.
Viņam bija spīdoši panākumi Mulenrūžā un viņš atvēra pats savu teātri, kur turpināja savus priekšnesumus, kamēr 1. pasaules kara laikā viņa popularitāte mazinājās. No šovbiznesa viņš izstājās 1914. g., bet 1945. g., 88 gadu vecumā, viņš nomira.
Pēc viņa nāves Parīzes medicīnas skolas gribēja izpētīt viņa ānusu, bet ģimene atteicās dot piekrišanu, jo, pēc viņu vārdiem, "šajā dzīvē ir dažas lietas, pret kurām ir jāizturas ar godbijību".
un to kāds arī skatījās un vēl maksāja naudu - un vēl saka ka mūsdienu pasaule ir traka
Viss esot sācies tad, kad "viņš esot pabāzis galvu zem ūdens un aizturējis elpu."
Tagad nopietni sākšu baidīties to darīt, ka nepiemetas šitā sērga..
