Ja Ziemeļu puslodē 1.septembrī sākas meteoroloģiskais rudens, tad Dienvidu puslodē- pavasaris. Tādā pretstatu pasaulē mēs dzīvojam. Bet 9.septembrī gan visa pasaule apvienojas un svin Vispasaules skaistuma dienu. Skaisti! Svinēt skaistumu….
Ja Ziemeļu puslodē 1.septembrī sākas meteoroloģiskais rudens, tad Dienvidu puslodē- pavasaris. Tādā pretstatu pasaulē mēs dzīvojam. Bet 9.septembrī gan visa pasaule apvienojas un svin Vispasaules skaistuma dienu. Skaisti! Svinēt skaistumu….
1752.gada septembrī briti pazaudē 11 dienas! Kā tas varēja notikt? Vienkārši- 2. septembrī Lielbritānija pāriet uz Gregora kalendāru. Un nākošajā dienā ir jau 14.septembris. Interesanti ir arī tas, ka šī pāreja notiek gandrīz divus gadsimtus vēlāk nekā lielākajā daļā Rietumeiropas.
1862.gada 24.septembrī ar Prūsijas karaļa pavēli par premjeru kļūst Otto fon Bismarks. Politiķis, kurš vēsturē ieies ar iesauku ‘’dzelzs kanclers’’. Savu politisko karjeru viņš sāk studiju gados. Šajos gados Bismarks iemanto nelāgu slavu, jo studentu gados mīl uzdzīvot un baudīt dzīvi kopā ar draugiem, bieži duelējas un nebaidās no konfrontācijām. Bet pēc iecelšanas premjera amatā, neprātīgais politiķis mainās par visiem 100%, kļūdams par tautā apbrīnotu spēcīgas politikas aizstāvi. Tieši pateicoties viņam Vācijas robežas ir tādas kādas tās ir mūsdienās. Arī pēc 28 augstajā amatā pavadītajiem gadiem, lai arī ir jau cienījamos gados (75), viņš nespēj atteikties no politikas. Turpmākajos gados viņš aktīvi darbojas kā Reihstāga deputāts. Bet viņa 80-to dzimšanas dienu svin visa impērija. Pēc 4 gadiem Bismarks aiziet mūžībā.
1885.gada 5.septembrī notiek Skotijas kausa spēle starp ’Arboat’’ un ‘’Bon Accorda’’. Ar ko šī spēle ir īpaša? Ar rezultātu…… Macš beidzas ar rekordlielu rezultātu- 36:0!!!! Uzvar ‘’Arboat””.
Līdz 1882.gada 30.septembrim hidroenerģija galvenokārt tiek izmantota lai sasmalcinātu miltus. Bet ar šo dienu viss mainās. Uz Fox upes Viskonsīnā (ASV) sāk darboties pasaulē pirmā komerciālā hidroelektrostacija ar aptuveno jaudu 12,5kW. Elektrības patēriņš strauji aug un līdz 1889.gadam Amerikā vien jau darbojas 200 hidroelektrostacijas.
Pret ko tik cilvēki neprotestē- pret bezdarbu, pret valdību……Bet 1885.gada 18.septembrī Monreālā (Kanāda) iedzīvotāji izraisa pamatīgus nemierus, jo nav apmierināti ar pieņemto lēmumu par…… obligāto vakcināciju pret bakām.
1902.gada 1.septembrī uz kino ekrāniem parādās brāļu Méliès (Georges un Gaston) filma ‘’Ceļojums uz mēnesi’’ , kura uzskatāma par pirmo zinātniskās fantastikas filmu. Tās pamatā ir Ž.Verna un HG Wella romāni. Francūžu izveidotā melnbaltā mēmā filmiņa ir 14 minūtes gara (vai īsa) un tajā tiek izmantoti ari specefekti un tiem laikiem novatoriska animācija. Lieki piebilst, ka nekas tāds vēl nebija redzēts un filma kļuva ļoti populāra.
1916.gada 29.septembrī amerikāņu laikraksta ‘’The New York Times’’ pirmajā lapā tiek nodrukāta sensacionāla ziņa- naftas magnāta Džona Deivisona Rokfellera īpašumu un kapitāla kopvērtība ir sasniegusi vienu miljardu dolāru. Tā bija tiem laikiem patiešām neaptverama summa. Līdz ar to viņš kļūst par pirmo publiski atzīto miljardieri.
1922.gada 2.septembrī Forda autorūpnīcā tiek izdots rīkojums nekavējoties atlaist no darba tos strādniekus, kuri darbā ieradušies pēc nakts uzdzīves un vēl joprojām ož pēc alkohola. Tādejādi administrācija centās apkarot žūpošanu.
1938.gada 23.septembrī Flashing Meadows parka (Ņujorkā) zemē, 15m dziļumā tiek ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kompānija Westinghouse no vara, hroma un sudraba sakausējuma izgatavo kapsulu ar iekšējo diametru 16cm. Tajā tiek salikti dažādi priekšmeti, kuriem nākotnes cilvēkiem būtu jāsniedz ieskats par 20.gs ikdienu. Tur ir gan sieviešu cepure un pīpe, gan dzijas kamols un lelle, gan sēklu paciņa un mikroskops, gan arī daudz mikrofilmu un vēl daudz dažādu sīkumu. Tās svars krietni pārsniedz 360kg. Pēc kapsulas ierakšanas tiek noteikts, ka to drīkst atrakt ne ātrāk kā 6939.gadā. Vai pēc šiem priekšmetiem nākošās paaudzes spēs gūt priekšstatu par ļaužu ikdienu 20.gs, to mēs tā arī neuzzināsim….
1938.gada 30.septembrī, Minhenē slepenās sarunās tiek lemts par Čehoslovākijas apgabala- Sudētija likteni. Sudētijā ir plaša vāciešu kopiena, tāpēc draudot ar karu, Hitlers izvirza prasību tur ielaist vācu karaspēku. Čehi jau gatavi piekāpties, bet seko papildus prasības un čehu sabiedrība sāk protestēt. Protesti noved pie valdības maiņas un Čehoslovākija 23.septembrī jau izsludina mobilāciju un ir gatava pretoties. Bet britu premjerministrs Nevils Čemberlens, Francijas prezidents Žoržs Daladjē, Itālijas duče Benito Musolīni un Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers izlemj Sudētijas likteni bez Čehoslovākijas klātbūtnes. Spriedums- Sudētija ir jāatdod vāciešiem. Čehoslovākija zaudē plašas teritorijas, kurās atrodas nozīmīgas militārās aizsardzības būves, tērauda, elektroenerģijas un militārās rūpniecības ražotnes. Daudzi ticēja, ka šī vienošanās kļūs par miera garantu daudziem gadiem. Bet Hitlers domāja savādāk…
Kā var zaudēt ar tik lielu rezultātu? Varbūt tā komanda sajauca, ka jāspēlē futbols, ne tautas bumba, kur no bumbas jāizvairās...