Šajā rakstā par postošāko un lielāko vulkāna izvirdumu ASV vēsturē. Enjoy!
Senthelensas vulkāna izvirdums 1980.gadā12
203
2
Senthelensas vulkāns atrodas Kordiljeru vidusdaļas rietumpusē Kaskādu kalnos, kas stiepjas no Kanādas dienviddaļas Klusā okeāna piekrastē cauri ASV Vašingtonas un Oregonas štatiem līdz Ziemeļkalifornijai, kur pāriet Sjerranevadas kalnu grēdā. Kaskādu kalnos ir vairāk nekā ducis aktīvu vulkānu,piemēram,Reinīrs,Šasta,Huds un Lasens. Senthelensas vulkāns pirms 1980.gada izvirduma bija aktīvs tikai 1857.gadā, kad pamatiedzīvotāji indiāņi šo vulkānu dēvēja par ''dūmu kalnu''. Pašreizējo vārdu Senthelensas vulkānam 1792.gadā deva angļu jūrasbraucējs un ģeogrāfs Džordžs Vankūvers, kas laikā no 1790. gada līdz 1794.gadam apceļoja Ziemeļamerikas piekrasti.
Pēc Kaskādu kalnu dienviddaļā esošās Lasena smailes izvirdumiem no 1914. līdz 1921.gadam Kaskādu kalnos iestājās klusuma periods. Ģeologi, kas nākamajās desmitgadēs pētīja šos kalnus, pamanīja, ka Senthelensas kalns bija vienmērīgi veidots un tā nogāzes bija mazāk izskalotas nekā citiem blakus esošiem vulkāniem. Speciālisti secināja, ka Senthelensas kalna nogāzi izveidojuši biežie izvirdumi. Pēc 20.gadsimta 50.gadu beigās veiktajiem pētījumiem ģeologi Dvaits Krendels un Donalds Mulino secināja:''Šķiet, ka tuvāko simt gadu laikā paredzams izvirdums,iespējams, ka vēl pirms gadsimtu mijas''. 1978.gadā Krendels un Mulino savos ziņojumos brīdināja:''Senthelensas kalnam aiz muguras ir gara sportiski aktīva vēsture. Salīdzinot tā izturēšanos pagātnē ar samērā biežajiem izvirdumiem pēdējo 4500 gadu laikā, ir skaidrs, ka darīšana ar īpaši bīstamu vulkānu''.
Pēc diviem gadiem, 1980.gada 20.martā 4,2 magnitūdu stiprā zemestrīce panāca to, ka Senthelensas vulkāns pamodās no sava 123 gadus ilgā miega. Sekoja simtiem mazu grūdienu. 27.martā vulkāns pēc neliela sprādziena izmeta iežus un tvaiku. Senthelensas kalna apledojusī virsotne pārvērtās mazā krāterī. Nākamajās nedēļās notika daudz izvirdumu, kas ilga no dažām sekundēm līdz pat stundai. Lai pētītu pamodušos vulkānu, sapulcējās vulkanologi, seismologi un hidrologi. Pētnieki veica Senthelensas vulkāna mērījumus no visām pusēm, pat no gaisa. Pamazām Senthelensas kalna ziemeļu nogāze sāka izplesties. Nebija ne mazāko šaubu, ka nogāzes virspusē no vulkāna iekšienes tika izspiesta magma.(atēlā Senthelensas vulkāns, tikai vienu dienu pirms postošā izvirduma)
Katastrofa notika 1980.gada 18.maijā. 5,1 magnitūdu stipra zemestrīce izkustināja nestabilo kalna ziemeļu nogāzi.
Sekoja briesmīgs sprādziens, kas sadragāja vulkāna virsotni tā, ka Senthelensas kalna augstums, kas bija 2590 metru virs jūras līmeņa, samazinājās par 400 metriem. Ledus un sadragāto iežu lavīna ar ātrumu 290 kilometri stundā virzījās uz ieleju. Lavīnas daļa nonāca pie vulkāna esošajā Spiritleika ezerā, bet pamatmasa - Nortforktautlas upes ielejā.
Pēc vulkāna konusa saplaisāšanas no krātera apmēram piecas stundas tika izsviests tvaiks un pelni. Mazāk nekā desmit minūšu laikā no izveidojušās netīri pelēkās masas 27,5 kilometru augstumā pacēlās sēņveidīgs mākonis, ko vējš nesa uz ziemeļaustrumiem.
Pēc pētnieku datiem 57 000 kvadrātkilometru lielā platībā nolija 540 miljonu tonnu pelnu.
Vulkānisko pelnu mākonis tuvojas Efratas pilsētiņai Vašingtonas štatā, pēc postošā 18.maija izvirduma.
Tikai vienā vien Vašingtonas štata pilsētā Jakimā, kas atradās 150 kilometrus uz austrumiem no vulkāna un kurā dzīvoja 51 000 iedzīvotāju, no ielām nācās aizvākt vairāk nekā simttūkstoš tonnu pelnu. Tīrīšanas kampaņa kopumā ilga desmit nedēļas un izmaksāja 2,2 miljonus dolāru.
Sprādziena triecienvilnis nogāza simtiem kvadrātkilometru meža.
Tev patiks šie raksti
