Zivju fabrika „Kaija”/ SIA „Karavela”
Rūpniecība Vecmilgrāvī2
36
0
Zivju fabrikas „Karavela” pirmsākumi meklējami 1882. gadā, kad uzņēmējs Arnolds Sorensens (Arnold Sorensen) nodibināja uzņēmumu, kurš nodarbojās ar metāla bundžu un dažādu konservētu produktu ražošanu. Uzņēmums tā arī tika saukts par konservu fabriku „Arnold Sorensen”. Lai gan kara laikā uzņēmums savu darbību pārtrauca, pēc 1. Pasaules kara uzņēmums savu darbību atsāka. Tieši šajā laikā par fabrikas preču zīmi kļūst lidojoša kaija ar zivi knābī. Uzņēmuma preču zīme ļāva pircējiem labi atšķirt šīs rūpnīcas saražoto produkciju no citu rūpnīcu ražojumiem. 20 gs. 30-gadu ekonomiskā uzplaukuma laikā Arnolda Sorensena fabrika ražoja ne tikai zivju, gaļas, sakņu, augļu, ogu un sēņu konservus, bet arī dažādus mājsaimniecībai nepieciešamos skārda piederumus.
1941. gadā Arnolda Sorensena fabrika ieguva jaunu nosaukumu „Kaija”. Sākot ar 20. gs. 40-tajiem gadiem „Kaija” nepārtraukti palielina ražošanas jaudas un veic ieguldījumus ražošanas modernizācijā un attīstībā. Visu attīstības procesu rezultātā uzņēmumā tiek uzsākta jaunu produkcijas veidu ražošana, kā arī kulinārijas izstrādājumu un zivju kūpinājumu ražošana.
Līdzīgi kā citas fabrikas arī „Kaija” tika apvienota un izveidotas dažādas filiāles. 1948. gadā tai pievienoja konservu fabrika „Daugavu”, 1957. gadā „Latvijas konservus” un kulinārijas ražotni, 1976. gadā - „ Rīgas sardīņu fabriku”. Kopš 1982. gada uzņēmuma oficiālais nosaukums bija „Kaija” – Rīgas zivju konservu kombināts.
20. gs. 80. gadu vidū uzņēmums izveidojās par zivju konservu un kulinārijas izstrādājumu līderi bijušajā PSRS teritorijā, un tas kļuva par mācību bāzi citiem tā laika uzņēmuma darbiniekiem. Uzņēmumam bija pašam sava atpūtas bāze, bērnudārzs un citi sociālās sfēras objekti.
Šodien SIA „Karavela” ir viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs. Galvenā uzņēmuma specializācija ir zivju izstrādājumi no Atlantijas okeāna zivīm dažādos iepakojumos. SIA „Karavela” atrodas Atlantijas ielā 15.
Rīgas Kuģu remonta rūpnīca
913. gadā Gāles ielā 2 tika dibināta kuģu būvētava. Šajā rūpnīcā veica arī kokzāģētavu un papīrfabriku iekārtu un mazas tonnāžas kuģu remontdarbus. 2. Pasaules kara laikā rūpnīca tika iznīcināta. 1944. gadā sākās rūpnīcas atjaunošana un rekonstrukcija. Šajā laikā būtībā tika uzcelta jauna rūpnīca – liešanas, korpusu metināšanas, mehānismu montāžas cehs un citi. 1963. gadā PSRS valdība pieņēma lēmumu par kuģu remonta rūpnīcas rekonstrukciju, tās laikā tika uzceltas piestātnes, uzstādīti peldoši doki, izveidots pārseguma cehs, attīstīta enerģētika un noliktavu saimniecība. Padomju varas gados „Rīgas kuģu remonta rūpnīca” bija lielākais kuģu būves uzņēmums Baltijā, kurā tika remontēti jūras flotes kuģi un zinātniskās pētniecības kuģi, kā arī tika būvēti prāmju un eļļas pildītāji. „Rīgas kuģa remonta rūpnīcas” produkciju realizēja arī PSRS Tālajos Austrumos.
„Rīgas kuģu būvētava” tika privatizēta 1995. gadā. Pēdējo 35 gadu laikā „Rīgas kuģu būvētavā” uzbūvēti vairāk kā 70 kuģi, tai skaitā pilnībā aprīkotie.
Tagad uzņēmumā ir iespējams veikt jebkuru remonta/konversijas darbu izpildi jebkura tipa kuģiem. Visiem kuģiem, kas ienāk uzņēmumā, pienākas tonnāžas, bākas un muitas nodevu atlaide. Kompānijai ir izdevies saņemt lielu skaitu perspektīvu pasūtījumu kuģu būvei un remontam turpmākajiem gadiem.
A. Dombrovska kokzāģētava
1888. gada 23. septembrī Augusts Nikolajs Dombrovskis iesniedza Vidzemes guberņas valdei lūgumu atļaut Siena salas dienvidu daļā celt kokzāģētavu ar tvaika dzinēju. 1888. gada 9. decembrī A.Dombrovskis saņēma atļauju celt kokzāģētavu Mazajā Iļķenu salā.
Pirmās precīzās ziņas par fabrikas darbību attiecas uz 1900. gadu – fabrikā strādā 310 cilvēki un darbojas viens tvaika dzinējs, 1913. gadā – 335 strādnieki, bet viena gada ražošanas apjoms sasniedz 800 000 rubļu. Šajā laikā fabrikā jau darbojās vairāki gateri, ievērojams skaits darbgaldu koksnes apstrādāšanai - ēvelsoli, virpas, frēzes, slīpripas, daži metālapstrādes darbgaldi. Galvenais fabrikas produkcijas veids – dēļi, slīperi, zāģbaļķi. Kokzāģētavas vajadzībām uzbūvēja velkoni Parats un vairākas laivas.
1. Pasaules kara laikā Dombrovska kokzāģētavai strauji pieauga pasūtīju daudzums, tomēr, frontes līnijai tuvojoties Rīgai, pasūtījumi katastrofāli kritās. 1915. gadā kopā ar citām Rīgas fabrikām uz Krievijas aizmugures rajoniem evakuēja arī Dombrovska kokzāģētavas iekārtas. 1917. gadā fabrika nodega līdz pamatiem, saglabājoties tikai mūra ēku karkasam.
1922. gadā pateicoties valsts aizdevumam Dombrovskis atvēra kokzāģētavu no jauna.
Tajā darbojās trīs gateri un viens slīperu zāģis, strādāja 150 – 200 cilvēku, tomēr tā strādāja tikai sešus mēnešus gadā, jo trūka izejmateriāli. 1927. gadā pēc A.Dombrovska nāves uzņēmumu turpināja vadīt viņa partneris K. Plāte, kas jau 1929. gadā pārtrauc savu darbību. Kopš 1929. gada uzņēmumu vadīja A. Dombrovska dēli – Augusts un Aleksandrs. Tomēr 20. gs. 30-gadu ekonomiskā krīze ļoti smagi skāra uzņēmuma darbību un kopš 1935. gada 5. marta uzņēmums pārgāja Zemkopības ministrijas Meža departamenta īpašumā, bet kopš 1937. gada bija AS Latvijas Koks sastāvdaļa, un tā jaunais nosaukums bija AS Latvijas Koks kokzāģētava Mīlgrāvī.
2. pasaules kara beigās vācu karaspēks atkāpjoties kokzāģētavu uzspridzināja, bet padomju vara atjaunoja kā mēbeļu ražošanas apvienības Rīga kokapstrādes kombinātu Mīlgrāvis.
Tev patiks šie raksti
