Pteranodons(Aizvēsturiskie rāpuļi, pirmā daļa)9

 Raksturīgas pazīmes

Kad tika atklātas Pteranodona fosilijas, daudzi cilvēki bija pārliecināti, ka tas ir īstens sātana darbs. Šī pterozaura spārnu plētums bija vairāk nekā septiņi metri, ķermeņa korpuss bija daudz mazāks, līdzīgs tītara ķermenim. Pteranodona knābis bija ļoti garš un bez zobiem. Pakausī tam bija kaula cekuls, kas dažiem indivīdiem bija tikpat garš kā knābis un dubultoja galvaskausa garumu. Šā cekula uzdevums bija līdzsvarot knābja svaru un samazināt kakla muskuļu piepūli, kā arī piešķirt visam Pteranodona ķermenim aerodinamisku formu. Šī senā dzīvnieka ķermeni klāja biezs apmatojums. Spārni bija tik gari, ka dzīvnieks tos nevarēja pat sakļaut. Pteranodons sistemātikā iekļauts pie rāpuļiem, lai gan pēc ķermeņ uzbūves, īpaši spārniem, vairāk atgādina sikspārni. Tāpat kā putniem, Pteranodonam bija dobi (pneimatiski), lieli kauli, kas ievērojami samazināja visa skeleta svaru. Elpošanas sistēma bija labi attīstīta. Bez plaušām Pteranodona ķermenī bija arī daudz gaisa maisu. Pteranodons bija siltasiņu dzīvnieks, tāpat kā visi lidojošie radījumi, kuriem iespējami īsā laikā no barības bija jāiegūst enerģija. Rāpuļiem - gan aizvēsturiskajiem, gan mūsdienu - ir ļoti mazas smadzenes. Pterenadona smadzenes tomēr bija lielas un samērā labi attīstītas, īpaši kustības, redzes un līdzsvara centri.

Vairošanās

Visa informācija par Pterenadonu vairošanos balstās tikai pieņēmumos, kaut arī lielākā daļa no tiem ir visai pamatoti. Mazuļi noteikti piedzima mazattīstīti vai izšķīlās no olām kā putnēni. Pirmajā gadījumā mazuļi būtu pilnīgi atkarīgi no mātes, kas tos sildīja, baroja un mācīja lidot. Ja mazuļi izšķīlās no olām, tas nozīmē, ka māte, kurai bija silts, biezs kažoks, tupēja ligzdā un sildīja olas. Tēviņi šajā laikā varēja piegādāt barību mātītei, bet vēlāk arī mazuļiem. Nav izslēgts, ka vecāki mainījās gan ligzdā, gan meklējot barību. Tādēļ tiek pieļauts, ka Pteranodoni vismaz noteiktos periodos dzīvoja pāros.