Pagājušā gadsimta 60. gados kāds kalifornietis lūdza vietējai varai atļauju nocirst kādu pie savas mājas augošu vecu koku, kam ierēdņi ātri vien piekrita. Taču pēc tam, kad interes pēc saskaitīja nocirstās priedes gadu apļus, izrādījās, ka tā šajā pasaulē lepni augusi... 4862 gadus. tā gadās, kā teiktu Kurts vonnegūts.
Planētas zināmie, vecākie koki!1
Kalifornijas sirmās priedes
Turpat ASv Kalifornijas kalnos aptuveni 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa plešas viens no patlaban pasaulē visvecākajiem mežiem, un to veido tieši priedes. Turklāt tās tur aug ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos: ultravioletais starojums, aukstums, vēji un tamlīdzīgi. Ilgajos savas dzīves gados tās izstrādājušas kolosālas imunitāti pret visa veida slimībām. Par meža patriahu uzskata koku, kuram pat piešķirts vārds-Mafusails, un tam ir aptuveni 4700 gadu. Šo pārsteigumu pirmo reizi atklāja 1953. gadā, un pēc attiecīgās piemājās priedes nozāģēšanu tas tagad kļuvis par pasaulē visvecāko zināmo vēl augošo koku.
Palestīnas ozols
Netālu no Palestīnas senās pilsētas hevronas aug triju reliģu svētais koks- Mamrijas ozols (to vēl dēvē arī par Palestīnas ozolu vai Ābrama ozolu). Atbilstoši kristiešu Bībelē ierakstītajam, līdzās tieši šim kokam Ābramu pēkšņi skārusi senebreju dieva "nosūtītā" atklāsme par tā dēvētās Svētās trīsvienības konstrukciju. Kam tas šķiet svarīgi, tas lai piemin šo "atklāsmi", bet zinātne pauž, ka šim kokam arī var būt aptuveni 4800, ja pat ne visi 5000 gadu! Pēdējo reizi kaut vai viena zaļa lapiņa kokā redzēta gan tikai 1996. gadā, un viss liecina, ka apmāto svētceļotāju straumes stipri vien tuvina ilgdzīvotāja beigu iznākumu, jo katrs jau, protams, paņem līdzi arī pa zariņam vai mizas gabaliņam. Taču drīz konstatēja, ka pašā jau teju vai izkaltuš'stumbra apakšdaļā izdīdzis jauns zara dzinums.
Vecākie Eiropas ozoli
Konstatēts, ka Eiropā visvecākais ozols aug Lietuvas austrumdaļā un to dēvē par "Strelmužas večuku". Tā vecums estot aptuveni 2000. gadu. Krievijas piderošā Kaļiņingradas apgabala Laduškinas pilsētā aug par Grīnvaldes ozolu nodēvētais ozols, kas esot leģendārais Teitoņu ordeņa krustnešu un vietējo iedzīvotāju sīvās 1410. gada kaujas aculiecinieks-tam esot vismaz 800 gadu. Savukārt uz Dņerpas salas Horticas aug Zaporožjes ozols, zem kura savulaik "atpūtušies" leģendāri Zaporožjes ļaudis, piemēram, nacionālais karotājs pret visa veida iebrucējiem bogdans Hmeļņiekis. Ozola esot jau aptuveni 700 gadu.
Prometeja celms
Rietumāfrikā ir kāds "runājošais" koks. Tam, kurš iedrošināsies to nocirst, draudot šaušalīgs sods. Šo koku uzskata par orākulu, tāpēc daudzi labrāt maksā brangu naudu, lai tikai varētu zem tā pasēdēt, pavēstīt tam savas rūpes un-katrā ziņā!-noraut no tā dažas lapiņas piemiņai.
Kanāriju salu Tenerifes simbols ir tā dēvētais drakona koks. Mēļo, ka tajā gadījumā, ja sabojā tā mizu, no tā sāk sūkties laukā sarkana sula, kas līdzīga asinīm. Sengrieķu mīti vēsta, ka šis koks izaudzis no simtgalvaina drakona asinīm, un tā nogalinātājs bija pats Herākls.
Bet Japānā vietējos iedīvotājus nekas nespēj piespiest uzsākt koku izciršanu Mirvas kalnā. Jau 661. gadā šeit uzsākušās bezgalīgas nelaimes, kas skārušas tos cilvēkus, kuri kaut ko nodarījuši "svētajiem" kokiem. Piemēram, imperatore Saimeja, kura likusi izcirst svētā meža birzi, lai tur uzceltu sev pili, saņēmusi bargu sods, sāņēmusi bargu sodu: tulīt pēc uzcelšanas ēka sagruvusi, paņemot līdzi vairāku desmitu tajā esošo cilvēku dzīvības.