Baltais nams mūsdienās ir viena no vislabāk apsargātākajām ēkām pasaulē, tomēr tā nav bijis vienmēr un bija ļaundari, kuri to izmantoja. Šajā rakstā par nopietnākajiem drošības pārkāpumu incidentiem Baltā nama vēsturē
Pēdējo 100 gadu nopietnākie incidenti pie Baltā nama11
444
2
1912.gada 13.aprīlī, vīrietis, kurš sevi identificēja kā "Maikls Vinterss" veiksmīgi ielauzās Baltajā namā. Viņš ir uzskatāms par pirmo cilvēku vēsturē, kurš ielauzies Baltajā namā. Esot iekšā Vinterss bija mierīgs, un teica, ka tikai vēlas parunāt ar Prezidentu Viljamu Hovardu Taftu. Kad policija viņam vaicāja par ko tieši viņš vēlas ar prezidentu parunāt, viņš teica: Es gribu satikt prezidentu, man viņš jāredz." Viņa kabatā policisti atrada saliekamo nazi, kas veicināja aizdomas, ka viņa mērķis bija nogalināt prezidentu. Vēlāk viņš tika nosūtīts uz psihiatrisko klīniku, tomēr tur viņš tika atzīts par veselu. Par tālāko Vintersa dzīvi nav informācijas.
1974.gada 17.februārī, Savienoto Valstu karavīrs Roberts Prestons no Fort Mīdas, Merilendā, nozaga Savienoto Valstu Armijas Bell UH-1 helikopteru un lidoja uz Vašingtonu. Savā helikopterā Prestons 6 minūtes riņķoja virs Baltā nama, pēc tam nosēdās uz Dienvidu mauriņa, apmēram 100 jardus no Rietumu spārna, kurā atrodas Ovālais ofiss. Sākotnēji, Slepenais dienests nemēģināja helikopteru notriekt zemē, un Prestons atkal pacēlās gaisā, šoreiz viņam sekoja divi Merilendas štata policijas helikopteri. Ar savu veikto manevrēšanu viņš panāca, ka viens no policijas helikopteriem nogāzās zemē, un tad Prestons atkal atgriezās pie Baltā nama. Šoreiz viņš nolaidās dienvidu pusē, Slepenais dienests sāka uz viņu šaut ar automātiem. Prestons tika viegli ievainots un arestēts. Viņš saņēma 1 gada cietumsodu un samaksāja 2400 dolāru sodu. Incidenta laikā Prezidents Ričards Niksons atradās vizītē Floridā. Prestons atklāja, ka šādi rīkojās, jo nesen viņam tika liegts sapnis kļūt par helikopteru pilotu, un šādi viņš plašākai publikai vēlējās nodemonstrēt savu helikopteru vadīšanas talantu.
1994.gada 11.septembra naktī, Franks Jūdžins Korders nozaga Cessna 150 tipa privāto lidmašīnu un pamatīgā narkotiku reibumā pacēlās no Aldino lidostas, Merilendā. Kordera mērķis bija ietriekties Baltajā namā, tomēr būdams iereibis viņš netrāpīja mērķī. Kordera lidmašīna ietriecās Dienvidu mauriņā un viņš bija vienīgais bojāgājušais. Kordera draugi atzina, ka viņš neturēja ļaunu prātu uz Prezidentu Bilu Klintonu un visticamāk vēlējās veikt publisku pašnāvību. 3 nedēļas pirms incidenta Kordera sieva viņu pameta, tas arī viņu noveda pie depresijas un pašnāvības.
1994.gada 29.oktobrī, Francisko Mārtins Durans, tērpies garā mētelī devās pie Baltā namā ziemeļu mauriņa žoga un ar SKS pusautomātisko karabīni sāka šaut uz mauriņa stāvošiem, melnos biznesa uzvalkos tērptiem vīriešiem. Slepenā dienesta darbinieki uzreiz izvilka ieročus un skrēja pāri mauriņam, kad vienkārši garāmgājēji: Harijs Rakovskis, Kens Deiviss un Roberts Heinss sagrāba Duranu un nogāza viņu zemē, turot viņa rokas aiz muguras. Bils Klintons apšaudes laikā atradās iekšā un skatījās futbola spēli un netika ievainots. Neviens netika ievainots šajā atentāta mēģinājumā. Pret Duranu tika celtas apsūdzības par Prezidenta slepkavības mēģinājumu un uzbrukumu Slepenā dienesta aģentiem. Durans savu vainu neatzina un centās tēlot nepieskaitāmu, apgalvojot, ka centās atbrīvot pasauli no citplanētiešu miglas , kura ar nabassaiti bija savienota ar kādu citplanētieti Kolorādo kalnos. Vēlāk atklājās, ka Durans jau ilgstoši ienīda valdību, un it īpaši Bilu Klintonu. Durans saņēma 40 gadu ieslodzījumu, viņš tiks izlaists 2029.gadā.
2011.gada 11.novembrī, 21 gadu vecais bezdarbnieks Oskars Ramiro Ernandezs, kurš bija apsēsts ar Baraku Obamu, ar pusautomātisko karabīni vairākas reizes izšāva Baltā nama virzienā. 7 lodes trāpīja ēkas otrajā stāvā. Ne prezidents, ne Pirmā lēdija tobrīd neatradās iekšā un neviens netika ievainots. Pagāja 4 dienas līdz Slepenais dienests apjauta, ka Baltā nama sienā un logos ir iestrēgušas lodes. 2013.gada septembrī, Ernandezs saņēma 25 gadu cietumsodu un slepenā dienesta direktorei Džūlijai Pīrsonei nācās paskaidrot, kā tik nopietns incidents varēja paslīdēt garām nepamanīts, galu galā viņa pati atkāpās no sava amata.
Tev patiks šie raksti
