Čau, čau spocēni :)
Esmu atgriezusies, lai turpinātu visnotaļ interesantu nodaļu par dažādiem mītiem. Nu lūk, ja esi lasījies kādu no iepriekšējie rakstiem: Titāniks, AIDS vai Elviss ir dzīvs, tad jau nopratīsi par ko varētu būt šis stāsts. Šoreiz varbūt ne tik daudz par aktuālo, kā nedaudz mistisko. Nu ko.. lasām :)
Līdzīgi raksti arī šeit: Smurl's mājās dēmons; Asiņainā kapsēta;
P.S Ja jautāsies, kāpēc šis ir orģinālraksts, tad piebildīšu to, ka šis ir mans tulkojums.
Paranormālo pētnieku aprindās ir populāra teorija par to, ka ar konkrētiem nedzīviem objektiem saistītu nelaimīgu likteņu ķēdes pirmsākumi meklējami tieši kādā agrākā traģēdijā. Atbisltoši šai izvirzītajai hipotēzei negatīvo domu veidoli var kaut kādā vēl neizprotamā veidā atstāt pēdas uz mūsu, jeb materiālās pasaules, kuru redzam, dzirdam un jūtam.
Erchercogs Frančs Ferdinands un viņa sieva tika noslepkavoti automašīna ceļojuma laikā. Tā bija kā dzirkstele, kas aizdedzināja Pirmā pasaules kara ugunskuru. Ar to tad arī iesākās arī cita iznīcības pilna notikumu virkne, kuras centrā bija tā pati automašīna.
Tūlīt pēc naida uzliesmojuma Eiropā šis mersedess nonāca ievērojama austriešu kavalērijas virsnieka ģenerāļa Potioveka rokās. Izmantota kā ģenerāļa administrācijas mašīna, mersedess izrādījās nelaimes zīme, un tās īpašnieka veiksme kaujās mazinājās. Pēc katastrofālās sakāves Potioveks atkāpas no amata, aizgāja no dienesta un pārvācās uz savu lauku muižu, kur tad arī sajuka prātā. Pa to laiku auto tika nodots pārvaldes zemākā oficiera rīcībā, kam tas arī bija līdzīgi nelaimīgs ieguvums. 1915. gada sākumā kapteinis, kurš ieguva savā īpašumā šo mašīnu, gāja bojā kopā ar vēl diviem karavīriem, kad tā sadurās ar kādu smago transporta līdzekli. Pēc miera noslēgšanas mersedess nonāca civiliedzīvotāju rokās.
Tā pirmais saimnieks bija Dienvidslāvijas valsts vadītājs. Kaut arī viņš auto izmantoja salīdzinoši reti, tomēr tā paspēja izpildīt savu oficiālo pienākumu, iesaitīties vairākos nelaimes gadījumos, no kuriem nopietnākais atgadījās 1919. gada rudenī, kad tā ceļa līkumā apgāzās, nogalinot šoferi un noraujot roku valstsvīram. Pēc tam, kad 1923. gadā ierēdēņi to pārdeva izsolē, mersedess nonāca pie veiksmīga, bagāta ārsta īpašumā. Kad divus gadus nekas nebija noticis, pēkšni arī šo nelaimīgo šoferi pārsteidza nāve. Bojā gāja arī divi ceļmalā stāvošie zemnieki. Un tā asiņainā sāga arī turpinājās. No auto pēdējiem četriem īpašniekiem tikai viens negāja bojā. Šis vienīgais veiksminieks bija kāds bagāts juvilieris, kurš vēlāk pats pārtrauca savu dzīvi, izdarot pašnāvību. Vai arī tomēr šis gadījums būs tomēr automašīnas darbiņš?
Mira arī citi, ieskaitot kādu serbu fermeri, kurš pakļuva zem automašīna riteņiem, garāžas mehāniķi, kuri mira katastrofā motora pārbaudes laikā. Limuzīna pēdējais īpašnieks Tibors Hiršfilds nositās kopā ar četriem pasažieriem sadursmē ar autobusu, atgriežoties no kāzām. Kopumā šis mersedess saista 22 cilvēku nāves. Tagad, par laimi pasaules autovadītājiem, šī mašīna ir novietota drošā vietā Vīnes muzejā.
Kaut arī tikko dzirdētais stāsts škiet visnotaļ biedējošs, bet tas nav vienīgais šāds gadījums, kad viena automašīna tiek iesaistīta vairākos traģiskos nelaimes gadījumos. Bet rodas neatbildēts jautājums, kā var viena automašīna nogalināt tik daudzus cilvēkus? Varbūt atbilde ir meklējama pie pirmā īpašnieka, kurš mira nedabīgā nāvē, kad ticis nogalināts. Vai tiešām viņš nespēja tik viņsaulē un vēlējais atrieb savu un sievas nāvi? Bet kāpēc viņš neatrieba nāvi tika savam slepkavam, bet gan visiem šī mersedesa īpašniekiem? Varbūt viņš vienkārši bija pieķēries savam auto, kurš diemžēl viņam nespēja nest veiksmi. Bet varbūt tā ir vienkārša sakritība. Diemžēl uz šiem jautājumiem atbilžu nav. Mēs varam noticēt, ka tā ir tikai nelaimīga sakritība vai tieši otrādāk automašīnā ir atstātas psiholoģiskas pēdas no pirmās traģēdijas. Ticēt to, ka erchercogs Frančs Ferdinande ir vainojama šo daudzo cilvēku nāvē ir jūsu pašu ziņā...
Visiem tiem, kas nobijās no lielā teksta apjoma - nemīz, izlasi!
Ir interesanti, mani 10+ ir pelnīti :)
zin kā ir ar tām nolādētām lietām, kā lai normālam cilvēkam ienāk prātā, ka neveiksmju cēlonis ir mašīna, rotaslieta vai kas tamlīdzīgs...mAn savu mūžu tas prātā neināktu...draudzenes stāsts, dzīvoja laimīgā ģimenē, līdz izdomāja pārvākties uz plašākiem apartamentiem, iegādāja māju un aiziet, gada laikā - sākas briesmīgas nesaskaņas, mirst omīte(ok, vecs cilvēks) omītes bēru dienā mirst tēvs no pēkšņa asins izplūdma smadzenēs, māte, it kā likumsakarīgi, neiztur, sāk dzert un grimt depresijā, lielais brālis sapinas ar noziedziekiem, narkotikām, rezultāts - cietums, mana draudzene pati, ar savu draugu, abi jaunie vecāki ar 3 mēn mazu meitēnu, dzīvo tai pat mājā, tiek izmesti ziemas laikā aiz durvīm, jo mātei uznācis delīrijs, tai pat dienā kontaktēšanās ar viņu beidzās...kā tā? karma, likumsakarība vai māja, kura tika steidzīgi un uz izdevīgiem cipariem pārdota...??? iepriekšējo īpašnieku stāstus gan nezinu...
labais Rarrr ! 