Patiesais komunisms!28

Marks un Engelss savu ideju uzplaukumus nepieredzēja. Vienīgais reālais komunists kurš ķērās pie pasaules revolūcijas bija Ļeņins un neviens cits līdz Če Gevaram. Ļeņins, Pirmajā pasaules karā saņēma atbalstu no Vācijas Impērijas. Ne jau tāpēc ka Vācijai rūpēja Krievijas iedzīvotāji, kas bija nabadzībā. NĒ! Vācija gribēja novājināt Krieviju, un pēc tam iekarot, to. Ļeņinam paveicās ka buržuāziskā Francija, Lielbritānija un ASV uzvaica Vāciju un Austroungāriju. Ļeņins īstenoja divas revolūcijas - Oktobra un Februāra. Ļeņina stratēģija bija šāda - uzsākt pasaules revolūciju, nevar visur vienlaicīgi. Jāsāk ar vienu valsti un pēc tam jāokupē citas, tādā veidā radot strādnieku varu. Jāsāk ar lielāko valsti pēc platības (Krieviju). Pagāja veseli 5 gadi, līdz nodibināja PSRS (1922. gadā). Ļeņins pie varas bija tikai divus gadus, un bija tik novārdzis, ka cerēja, ka kāds no viņa mantiniekiem, varēs paveikt pasaules revolūciju. Nu... Redzam ka nekas nav paveikts.

*Paldies mīļajam Staļinam par laimīgo bērnību!*

Kad Ļeņins nomira, tad Staļins nogalinot (burtiski), savus politiskos oponentus, ieņēma varu PSRS. Apmēram pagāja kādi 4-5 gadi, kad Staļins pārņēma visu, varu, un tikai viņš un vienīgi viņš noteica, kas valstī notiks. Staļins veica tā saukto ''tīrīsānu'' - izsūtīja ienaidniekus uz gulagiem (koncentrācijas nometnēm) un pasludināja nāves sodus. No sākuma viņš valsti tīrija tik tiešām no ienaidniekiem, lai sasniegtu pasaules revolūciju. 1939 gadā Staļins noslēdza Molotova-Rībentropa paktu ar Hitleru (Nacistisko Vāciju). Staļins pievāca Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija), un daļu Polijas, savukārt Hitlers tikai pusi Polijas. Staļins domāja ka šis pakts palīdzēs veikt pasaules revolūciju. Jānogaida kad Hitlers uzveiks Franciju, Lielbritāniju un citas Eiropas valstis. Pēc tam būs karš ar Hitleru. Hitlers uzveica Franciju ātrāk nekā Staļins domāja, un uzkatīja ka karam ar Hitleru ir jāgatavojas. PSRS tika veidoti ļoti izcili tanki, un tika palielināta robežas kontrole un armija. Armijā tika iesaukti noziedzinieki, un daļa no gulagiem. 1941 gadā Hitlera armija iebruka PSRS. Pēc Staļina domām Hitlers būtu gatavs uzbrukt tikai 1943-1945 gadā. Sākumā Hitlera armija guva lielas uzvaras, bet kad pienāca ziema, Vācijai vairāk nebija iespēju uzvarēt. Nebija pārāk silts apģērbs. Parasts pelēks formastērps, kurš ir tik pat biezs kā mūsdienu džemperis. Vāciešu varēja viegli pamanīt, bet PSRS armija bija dērpusies biezā, un batā kombinzonā, kas nozīē ka viņus gandrīz vispār nevarēja pamanīt. Staļina armija ātri nokāva Hitlera armiju. Sarkanā armija iegāja Berlīnē. Visiem PSRS (neskaitot Latvijas PSR, Lietuvas PSR, Igaunijas PSR u.t.t) iedzīvotājiem bija svētki, un viņi godināja Staļinu, tā it kā viņš būtu visvarenais. Tajā brīdī Staļins nedomāja par pasaules revolūciju, bet gan par savu labklājību. Gulagos nonāca pat nevainīgi cilvēki, kas nepretojās partijai. Staļins kļuva par buržuju. Viņš prezentēja komunismu, un parādīja to kā ļaunu ideoloģiju rietumiem. Staļina propagandas pārspīlējums, ir vēl pazīstams šodien!

*Lai mūžam dzīvo un kļūst ciešāka draudzība un  sadarbība starp padomju un ķīniešu tautām!*

Protams, Staļina popularitāte iedvesoja arī citus. Viens no Staļina fanātiem bija ķīnietis - Mao Dzeduns. Viņš darīja visu kā Staļins. Izveidoja koncentrācijas nometnes, nozīmēja nāves-sodus, izveidoja ļoti lielus propagandas apgriezienus un uzskatīja gandrīz visus par ienaidniekiem. Pēc Staļina nāves un Hruščova atkāpšanās, Ķīnas attiecības ar PSRS pasliktinājās. Mao režīms nogalināja apmēram 70 milijonus cilvēku.

Komunisma idejas ātri izplatījās āzijā, arī korejas pussalā. Korejā, tika izveidotas divas naidīgas nometnes - komunistu un kapitālistu. Komunistu līderis Kims Irsens sarīkoja revolūciju korejas ziemeļos, kur arī pēc revolūcijas viņi ieguva teritoriju, un dibināja valsti. Vēlāk Irsena armija iebruka Dievidkorejā. Vēlāk arī atkāpās. Irsens dibināja Ziemeļkorejā Staļina režīmu, kuru turpina arī viņa dēls un mazdēls.

PSRS, notiek straujas pārmaiņas. Staļins ir nomiris. Kremlī notiek cīņa (ne jau burtiski), kurā cīnas četri vīri. Uzvaras balva - vara. Zaudējums - iespējam nāve. Par varu cīnās Molotovs, Hruščovs, Maļenkovs un Bērija. Molotovs no cīņas diezgan ātri iztājas, un nedomā par varu. Lielākās izredzes ir Bērijai, jo viņš ir Staļina slepkava. Viņš reģistrē gulagos ieslodzītos un noirušo skaitu. Berijs pieļauj kļūdu ar VDR, un atkāpjas no amata. Tagad ietekmīgākais ir Maļenkovs, kurš sākumā darbojas lieliski, bet tad pieļauj sīkas kļūdas, kas liek viņam atkāpties. Nu variantu nav. Par vadoni ir jākļūst Hruščovam. Hruščovs kļūst par Staļina mantinieku. Hruščovs staidzīgi uzlabo attiecības ar ASV, un atbrīvo nepatiesi apsūdzētos no gulagiem, bet tie kuri ir apsūdzēti ar pamatu, tiek atstāti. Hruščovs arī palīdzējas Fidela Kastro komandai iegūt varu Kubā. Pē tam pret Hruščovu izvirsās oponenti, jo valsts sāka ieslīkt ekonomiskā krīzē.

Hruščovs bija pēdējais PSRS līderis kurš Mao Ķīnā tika godināts, un cienīts. Hruščovs bieži tika saukts uz sapūlcēm un sanāksmēm. Hruščovs no sākuma uz Mao Dzedunu un viņa valsti lūkojas ar nicinājumu, bet pēc Ķīnas armijas parādes, un gardā ēdiena, Hruščova domas mainījās.

Hruščovs steidzās pie attiecību uzlabošanas ar ASV. Staļins pret ASV un citām kapitālistiskajām valstīm bija neitrāls, un valdīja tikai propagandas jomā. Hruščovs ASV parādīja savu stipro dūri. ASV izpiegoja PSRS armijas štābu, bet aiz Kremļa sienām gan viņi netika. Bieži tika runāts par kosmosu. Kenedija ar Hruščovu, pat bija gatavi izveidot kopējo PSRS un ASV kosmonautu komandu. Attiecības ar ASV pamatīgi iedragāja Kubas reķešu krīze.

*Lai dzīvo mūžīgā, nesagraujamā draudzība un sadarbība starp padomju un kubiešu tautām!*

Hrušovam nebija  tik labas attiecības ne ar vienu valsts līderi kā Fidelu Kastro. Galvenais iemesls, jau bija tas ka Fidela valsts bija tuvu ASV, un pēc Hruščova domām Kubai ar PSRS ir jāstiprina saikne lai iznīcinātu ASV kapitālismu.