Paši neprātīgākie režisori I14

1927. gadā Hjūzs noskatījās Viljama Velmana (William A. Wellman) debijas filmu „Wings” („Oskars” par labāko filmu) un sazin’ kāpēc nolēma, ka varēs uzfilmēt labāku. Viņa „Hell’s Angels” izmaksāja „mežonīgu” naudu. Galvenajās lomās tika iesaistītas 40 lidmašīnas no Hjūza kunga personīgā aeroparka, bet izpildāmie triki bija tik bīstami, ka trīs kaskadieri gāja bojā filmas uzņemšanas laikā. Filma sacēla milzu furoru, bet izdevumus neatpelnīja. Vēlāk magnāts nodibināja kinostudiju „RKO” un tad nu pilnā mērā uzplauka visas viņa fobijas un psihozes. Hovarda Hjūza dzīvesstāsts uzņemts Martina Skorsēzes (Martin Scorsese) filmā „The Aviator”.

Kaut arī Hjūzs nebija režisors lielākajai daļai pagājušā gadsimta 40 – 50 gados „RKO” studijā uzņemtajām filmām, tomēr viņa ietekme bija jūtama gandrīz katrā darbā. 1957. gada filmas „Jet Pilot” ainas, kurās bija iesaistīta aviācija, Hjūzs personīgi „slīpēja” veselus septiņus gadus, pirms to varēja noskatīties, kaut gan viņš nebija arī šīs filmas režisors.

Neprāta apoteoze (svinīgs nobeigums): kad pilots atteicās izpildīt bīstamu augstākās pilotāžas figūru filmā „Hell’s Angels”, Hjūzs pats ierausās lidmašīnā, bet nespēja savlaicīgi iziet no pikējoša manevra un raiti „iemontējās” zemē. Magnāts ieguva daudzas galvaskausa un mugurkaula traumas, gandrīz zaudēja vienu aci. Nākamajā dienā, it kā nekas nebūtu noticis, viņš atgriezās filmas uzņemšanas laukumā.

Sesils De Mils (Cecil Blount DeMille, 1881-1959) “Iedodiet man divas lappuses no Bībeles un es uzņemšu filmu!”

Ja kāds var kalpot par stereotipiska režisora – tirāna tēla piemēru ar megafonu rokās, tad tas noteikti ir Sesils De Mils. “Jūs šeit esat tikai tāpēc, lai man sagādātu baudu! Visam pārējam nav pilnīgi nekādas nozīmes!” – viņš reiz paziņoja savai “komandai”. Kādu dienu apspriežot ar kiostudijas bosu filmā ieplānoto kaujas skatu, De Mils esot piedāvājis samazināt statistiem paredzētos izdevumus ar “galēji humāniem” līdzekļiem – pielādēt viņu ieročus ar īstām lodēm.

Režisors nosauca aktieri Viktoru Mature (Victor Mature) par „nožēlojamu zaķupastalu” kad tas atteicās cīnīties ar lauvu (bezzobainu) filmas „Samson and Delilah” uzņemšanas laikā, bet ar aktrisi Poleti Godardu (Paulette Goddard) viņš pārtrauca sadarbību kad viņa nepiekrita filmēties ainā ar uguni, uzskatot to par bīstamu filmā „Unconquered”.

Starp citu, De Mils nekad nelika aktieriem darīt to, ko pats nespētu. 73 gadu vecumā filmas „The Ten Commandments” uzņemšanas laikā viņš uzrāpās 40 metrus augstā tornī, lai pārbaudītu vai kinokamera novietota pareizi. Tam sekoja sirdslēkme, kuras laikā režisors gandrīz devās „uz labākiem medību laukiem”, bet pēc nedēļas Sesils De Mils atkal bija filmas uzņemšanas laukumā...

Neprāta apoteoze: vienā no savām agrīnajām filmām režisors bija iedomājies uzfilmēt apšaudi tik reāli, cik vien iespējams. Lai to panāktu, viņš nolēma izmantot īstu munīciju. Kad kāds kautrīgi pavaicāja, vai tas nav bīstami, De Mils nicīgi nošņāca: ”Protams, ka bīstami! Bet tas taču ir kino! Mums nav tiesību skatītājam iesmērēt viltojumu! Visam jābūt īstam!”.