Ejot laikam un attīstoties tehnoloģijā, biežākas kļūst ziņas par jaunu izpētes misiju, jaunu pavadoņu un satelītu palaišana orbītā un ārpus tās. Cilvēkiem, kuri piedalās šajās misijās ir smagi jāgatavojas šīm notikumam, jo tur- kosmosā, viss būs savādāk. Savādāka tur būs atmosfēra, savādāks dienas režīms, savādāka pārtika. Šoreiz rakstā par un ap astronautu pārtiku, iekļaujot dažus faktus. Patīkamu lasīšanu ) .
Fakts: agrīnā kosmosa pārtika bija dīvaina. Kad Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku, kas paviesojies kosmosā, viņš kļuva arī par pirmo cilvēku, kurš izmantoja astronautu jeb kosmosa pārtiku. Pārtiku viņš ēda no tūbiņām, piemēram, viņa pusdienas sastāvēja no šķiedru pastas un šokolādes mērces. Pirmie amerikāņu astronauti, kuri pacēlās izplatījumā, savu pārtiku saņēma kubiciņu, pūdera un šķīduma formā. Dažreiz pārtika arī no žāvētās un sasaldētas pārtikas.
Fakts: mūsdienās astronautu pārtika var būt tāda pati, kā mūsu. Galu galā, tūbiņu ēdiens ar laiku tika izmests no astronautu ēdienkartes un radās iespēja ēst garšīgu pārtiku. Jau 1965. gadā programmas Dvīņi ietvaros ar sublimācijas un žāvēšanas metodi tika iekļauti tādi luksus ēdieni, kā garneļu kokteilis, grauzdiņi, dārzeņi, vistas gaļa, un pat dažāda veida pudiņi. Astronautiem pat bija iespēja baudīt kukurūzas un liellopa sviestmaizes, lai gan vēlāk šī ideja tika nosodīta, jo par problēmu kļuva lidojošās drupatas. Kosmosa kuģos tikai ieviestas iekārtās, kas spēja pārtiku saglābāt vēl ilgāk, piemēram, ledusskapis. Mūsdienās uz kuģiem ir tāda pārtika, kuru var uzglabāt pat istabas temperatūrā, tajā skaitā iekļaujot makaronus, gaļu un dažādus augļus, dārzeņus.
Fakts: Garšas pastiprinātāji uz kuģiem tika izmantoti, lai uzlabotu uz kuģa esošā ūdens garšu. Pretēji tautā pieņemtajam viedoklim, šie pulverīši nebija veidoti speciāli kosmosa misijām. Tie bija pieejami vairumtirdzniecībā un astronautiem to piedāvāja tikai tāpēc, lai uz kuģa esošais ūdens pēc hidrēšanas būtu kaut mazliet panesams. Jā, arī astronauti dzēra kaut ko līdzīgu Arosetiem un citiem pulverīšiem, kurus tagad var nopirkt gandrīz jebkurā veikalā.
Fakts: žāvētās gaļas krājumi bija milzīgi. Vēl viena no astronautu ēdienkartē atrodamajām lietām ir žāvēta liellopu ( arī citu lopu) gaļa, kas ir dehidrēta un viegli pārnēsājama, kā arī ļoti barojoša. Šeit būtu jāpiemin kāds zviedru astronauts Kristers Fuglesangs, kuram tika aizliegts ēst ziemeļbrieža gaļu viena diezgan amizanta iemesla dēļ- tuvojās Ziemassvētki.
Faksts: Astronautu pārtikai bija sava klasifikācija. Klasifikācija ir: dzērieni (dehidrēti), svaigā pārtika ( pārtika ar apmēram 2 dienu derīguma termiņu), apstarotā gaļa ( ilgi saglabājas un nebojājas), dažādi maisījumi (pārtika, kuru lieto tad, kad svaigās pārtikas vairs nav), dabas veltes ( rieksti, cepumi, pākšaugi), termostabilizētā pārtika ( sagatavoja ar siltuma palīdzību). Lūk, labs piemērs, kā valdība spēj „sačakarēt” tik primāru lietu, kā ēšanu.
Fakts: pārtikai bija jābūt speciāli iepakotai. Liekas, ka diezgan parasta lieta, bet pārtika bija speciāli jāsapako, lai tā spētu atbilst dažādiem kritērijiem: iesaiņojumam jābūt vieglam, lietošanas instrukcijai un pagatavošanas pamācībai uz iepakojuma, svītrkods un bija jāizseko katra astronauta diētai. Šie iemesli lielā mērā saistīti ar to, lai misijas laikā astronauti nepieņemtos svarā un arī visa kopējā kosmosa kuģa svara precīzai noteikšanai. Attiecībā uz produktiem bundžās un kārbās, arī šie produkti tika speciāli iesaiņoti.
Fakts: Pārtika bija rūpīgi jāsagatavo. Pārtikai bija jābūt pilnai ar uzturvielām, viegli sagremojamai, kā arī garšīgai ( šajā bildē var redzēt konfliktu starp diviem „Mārtiņiem Rītiņiem” par pareizu pārtikas pagatavošanu ). Pārtikas gatavošana bieži bija jāveic nulles gravitē, tādēļ tas bija viegls un bija jāuzmanās, lai viss būtu kārtīgi noslēgts un sakopts ( nu tas drošības pēc, lai, piemēram, lidojošs burkāns nejauši nenodurtu kādu no astronautiem).
Fakts: arī astronautu pārtikai bija kultūras nianses. Katra valsts, kas savus kosmonautus palaida visumā, deva tiem pārtiku, kādu tie bija pieraduši ēst. ( Nē, nē, neviens neveda līdzi ceptus kamieļus vai šmorētas žurkas, tik traki neaizgāja :) ). Kad Ķīna 2003. gadā kosmosā palaida savus kosmonautus, viņiem pārtikas sarakstā bija tādi produkti kā cūkgaļa, rīsi un dažādas ārstniecības tējas. Krievi saviem kosmonautiem līdzi deva boršču, gulašu, biezpienu, riekstus. Japāņi- suši, rīsus, umi( UME?).
Fakts: pat nulles gravitātē jūs varat norīt pārtiku. Bildē Džons Glens, kurš pirms izlidošanas kosmosā baidījās par to, vai spēs norīt pārtiku. Esiet droši, arī kosmosā jūs varat mierīgi norīt pārtiku un tā bez problēmām noies tur, kur vajag, jo barības norīšanu nerada gravitāte, bet gan barības traktā esošie muskuļi, kuri pārtikai palīdz iziet cauri visam barošanas traktam.
Fakts: gravitāte ietekmē sajūtas un hidrolīzes procesus. Līdz ar smaguma zaudēšanu jums var ievērojami mainīties tādas maņas kā smarža, garša ( maņas var gan pastiprinātie, gan pavājināties). Turklāt, dzerot, piemēram, minerālūdeni, gāze un ūdens vēderā atdalīsies . Lai cīnītos pret šīm izmaiņām, Pepsi ražotāji ir izveidojuši speciālu nišu, kurā tiek veidi dzērieni ar pastiprinātu garšū, vai speciālu sastāvu.
..." nu tas drošības pēc, lai, piemēram, lidojošs burkāns nejauši nenodurtu kādu no astronautiem" - Burkāns?? 
dabas veltes ( rieksti, cepumi, pākšaugi) Nu hujzin,vai cepumi ir dabas velte.. :D
"Lūk, labs piemērs, kā valdība spēj „sačakarēt” tik primāru lietu, kā ēšanu."
jā... valdība.... 
....."Krievi saviem kosmonautiem līdzi deva boršču, gulašu, biezpienu, riekstus."- a kur vodka?!
Šis no Zinātnes muzeja Londonā --> http://www.bildites.lv/viewer.php?file=npubg8f8yp7trfss42u.jpg . Arī parastajiem mirstīgajiem varētu būt tādas jogurta pakas, izpumpēt līdz pēdējam :D
es iedomājos kā tu norij ūdeni vai kko citu un pēkšņi jūti kā tas viss lido no tava kunģa ārā XD
Bija jau youtubē viens viģiks, kur meitene tikai dzēra ūdeni kosmosā, tikai divdomīgi izskatijās.
