Pārsteidzošākie arhitektūras brīnumi0

Villa Savoye (Poissy, Francija). 

Neliela lauku villa, kas uzcelta 1931. gadā un kuras autors ir slavenais Le Korbjuze – modernisma dibinātājs. Šajā ēkā iemiesoti viņa „Pieci izejas punkti modernajā arhitektūrā”, kuri raksturo galvenos modernisma principus. Pie tiem pieskaita plakanu jumtu, atbalsta stabus, horizontālus logus, brīvu plānojumu un brīvu fasādi – balsti neatrodas ēkas ārpusē, bet „kā pagadās” (tas attiecas arī uz nesošajām sienām). 

Saules māja Nr.1 (Kembridža, ASV). 

Masačūsecas tehniskā institūta darbinieki ar Haitu Hotelu priekšgalā 1939. gadā institūta teritorijā izvietoja māju, kuru pilnībā apsildīja saules enerģija. Vēlāk zinātnes vārdā uzcēla vēl dažas tādas mājas. Pirmā komerciālā saules apsildīšanas sistēma parādījās Albrukā (ASV) 1956. gadā. To projektēja Frenks Bridžess un Donalds Pakstons.

Echoviren (Kalifornija, ASV). 

2013. gada augustā Kalifornijas arhitektu komanda izveidoja pasaulē pirmo celtni, kurai visi celtniecības materiāli tikai izveidoti ar 3D printeriem. Protams, par celtni to grūti nosaukt, tā vairāk atgādina būdu. Tās izmēri – 3x3x2,4 m. Projektu nosauca Echoviren par godu vienam no retākajiem sekvoju veidiem, tāpēc ka 3D būdas sienas atgādina šķiedru šūnveida struktūru. Lai izgatavotu 585 detaļas, kopsummā pagāja apmēram 10 800 stundu. Septiņi 3D printeri divus mēnešus strādāja praktiski visu diennakti, bet kopā to salika 4 dienās.

Apdrošināšanas kompānijas ēka (Čikāga, ASV). 

Pēc Viljama Le Barona Dženni, kurš bija viens no Čikāgas arhitektu skolu autoritatīvākajiem pārstāvjiem, projekta celtajai 42 m augstajai ēkai pieder tas gods būt par pirmo būvi, kura ir „paskrāpējusi debesis”. Pasaulē pirmā debesskrāpja celtniecība tika pabeigta 1885. gadā, bet 1891. gadā uz tās 10 stāviem uzbūvēja vēl 2. Ēkas augstums no 42 m palielinājās līdz 54,9 m. Arhitekts, acīmredzot, neuzticējās tērauda karkasa izturībai, tāpēc papildus drošībai izveidoja arī granīta kolonnas. Par nožēlu pirmais debesskrāpis nav saglabājies līdz mūsdienām. To nojauca 1931. gadā. 

Ingalls Buildings (Sinsinati, ASV). 

Par debesskrāpju dzimteni uzskata Čikāgu, bet pirmā tāda tipa ēka no dzelzsbetona parādījās Sinsinati 1903.gadā. 15 stāvu (64 m) ēku izveidoja arhitektu birojs Elzne&Anderson. Ēka tika celta Melvinam Ingallsam, vienam no amerikāņu finansistiem 20. gs. sākumā. Debesskrāpis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojumā.

Romas impērijas akvedukti. 

Izliektas arkas tika izgudrotas jau Mezopotāmijā apmēram 4000 gadu atpakaļ, bet visā pasaulē tās ir pazīstamas pateicoties romiešiem, kuri labprāt izmantoja šo arhitektūras elementu savu akveduktu celtniecībā. Pats vecākais romiešu akvedukts, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir Pondjugars, kas atrodas mūsdienu Francijas teritorijā. Akvedukts, kurš celts mūsu ērā no 40. – 66. gadam, bija daļa no Nimas pilsētas ūdenssistēmas. Konkrētā akvedukta augstums ir 47 m, bet tā garums – 275 m. 

Aleksandrijas logu stikli. 

Cilvēces vēsturē pirmie caurspīdīgie logu stikli parādījās Aleksandrijā aptuveni ap mūsu ēras 100. gadu (daži vēsturnieki apgalvo, ka tie ir 200 gadus vecāki). Kāds no romiešu stikla pūtējiem, kurš dzīvoja Aleksandrijā, iedomājās stikla masai pievienot oksīdu mangānu, kā rezultātā radās šāda inovitāte.

Romas tempļu betona kupoli. 

Pēc betona izgudrošanas, milzīgos betona kupolus, kuri izmantoti vairākos kristiešu tempļos, pirmie sāka izmantot romieši. Senākais betona kupola izmantošanas piemērs ir atrodams Merkūrija templī, celts no 27. g. p.m.ē. līdz 14. g. m.ē. – laikā, kad valdīja imperators Augusts. Panteonam (Roma) ir pats lielākais dzelzsbetona kupols. Tā celtniecība pabeigta mūsu ēras 27. gadā.