Joprojām ir neatbildēti vairāki svarīgi jautājumi. Kā tiek uzglabātas un lietotas atmiņas? Kāpēc smadzenes guļ un sapņo? Kas ir apziņa?
Uz visiem šiem jautājumiem nav noteiktu atbilžu. Tiesa, ir daudz interesantu atklājumu, kurus daudzi nemaz nezina. Lūk, piecas lietas, ko jūs iespējams līdz šim par smadzenēm nezinājāt.
1. Smadzenes ir enerģiju patērējošākais orgāns visā ķermenī.
Smadzenes veido tikai 2% no kopējā ķermeņa svara, taču tās patērē 15% sirds radītās enerģijas un 20% no ķermeņa uzņemtā skābekļa! Interesanti ir tas, ka liels daudzums šā skābekļa tām ir nepieciešams arī tad, ja smadzenes ir nomodā, bet atpūšas un darbojas lēnā režīmā. Kāpēc – uz to pagaidām nav atbildes.
Tātad smadzenes ir ļoti prasīgs orgāns. Lai tās pilnvērtīgi tiktu apgādātas ar nepieciešamo, trīs lielās smadzeņu artērijas nemitīgi pumpē skābekli. Vēl bez enerģijas pelēkajai vielai ir nepieciešama liela daļa galvaskausa telpas. Šis pieprasījums, cilvēkam evolucionējot, ir kļuvis aizvien lielāks.
2. Jau 7 gadu vecumā jūsu smadzenes bija gandrīz izaugušas.
Cilvēkam 7 gadu vecumā smadzenes ir izaugušas un nobriedušas jau par 95%. Tieši šī straujā augšana izskaidro to, kāpēc divus gadus veca mazuļa smadzenes patērē divreiz vairāk enerģijas, nekā pieauguša cilvēka pelēkā viela.
Līdzko smadzenes ir pieaugušas par 100%, atklājas interesantas lietas. Piemēram, vīriešiem ir lielākas smadzenes nekā sievietēm. Tiesa, šī atšķirība gan nedod stiprajam dzimumam nekādas priekšrocības, jo atšķirības apjomā skaidrojamas ar dažādību specifiskos reģionos, nevis ar vienkāršu proporciju.
Sievietēm ir lielāks hipokamps - smadzeņu daļa, kas atbild par ožu un atmiņām. Savukārt vīriešiem ir lielāki amygdala un hypothalamus. Tiesa, šo atšķirību efekts nav zināms.
3. Smadzenes nejūt sāpes.
Vai esat kādreiz redzējuši, ka cilvēki, kuriem veic smadzeņu operācijas, ir pie samaņas? Atbilde ir gaužām vienkārša: smadzenēs nav sāpju receptoru, tāpēc tās nejūt sāpes. Tāpēc daudziem par brīnumu parastās, ikdienišķās galvassāpes izraisa nevis sāpju receptori smadzenēs, bet gan membrāna, kas tās ieskauj (pazīstama ar terminu dura mater). Šo membrānu caurauž šādi receptori, tāpēc galvassāpēs vairumā gadījumu ir vainojama arī tā. Tiesa, ir daudz dažādu veidu galvassāpju, un to patiesie cēloņi vēl nav līdz galam izpētīti.
4. Cilvēks izmanto vairāk nekā 10% savu smadzeņu.
Plaši izplatīto mītu, ka cilvēks izmanto tikai 10% savu smadzeņu, plaši kultivē dažādas filmas, paranormālo lietu pētnieki un dažādi psihiatri, kas meklē atbildes uz psihisko spēju jautājumiem.
Lai arī pieņēmums nav patiess, tas ir atraktīvs. Iedomājieties, ja mēs spētu izmantot arī pārējos 90%! Taču pētījumi rāda, ka lielākā smadzeņu daļa nepavisam nav neaktīva. Kompleksas aktivitātes patiesībā iesaista lielāko daļu tās reģionu.
Viens no labākajiem pierādījumiem ir galvas traumas – ja cilvēkam tiek bojāta kāda smadzeņu daļa, viņš iedzīvojas kādā funkcionālā defektā. Tas liecina, ka galvā nav snaudošu smadzeņu daļu, kuras varētu traumēt bez sekām. Tas ir fakts: mēs izmantojam lielāko savu smadzeņu daļu (ja ne tās visas).
5. Smadzeņu šūnas atjaunojas.
Tūlīt sagrausim vēl vienu mītu, kas eksistē jau gadu desmitiem. Ir pieņemts uzskatīt, ka smadzeņu šūnas iet bojā un atmirst uz visiem laikiem. Pēdējos 10 gados gan ir atklāts pretējais - smadzeņu šūnas atjaunojas!
Modernā zinātne rāda, ka pat neironi ir spējīgi atjaunoties. Tā varētu būt laba ziņa alkohola lietotājiem – alkohols nevis nogalina neironus, bet gan bojā to starpā esošos savienojumus – sinapses. Kas zina, varbūt kādu dienu zinātne atklās ideālu brīnumlīdzekli pret paģirām...
3. zināju, noskatoties filmu Hannibal. Labāk būtu izlasījusi tikai tagad, jo tur uzzināt bija pretīgāk. 
4. nepiekrītu, jo dzīve pierādijusi ka ir cilvēki kas vispār smadzenes neizmanto, kur nu vel 10%...
