Otrais pasaules karš - neizstāstīts stāsts (3. daļa)25

1919.gads Versaļa, Francija

Sabiedroto līderi izšķīra visu vācu tautas turpmāko likteni. Viņu rokās Eiropas karte tika izstrādāta un atkal pārzīmēta. Pēc nekā trīs mēnešu diskusijām, viņi pasniedza savus līguma noteikumus vāciešiem.

Vācija zaudēja teritorijas gan Ziemeļos, Austrumos un Rietumos un tika aizliegts izvietot Karavīrus Reinzemē. Austrumos tika zaudēta teritorijas Kēnigsbergas Reģionā. Rietumos Francija okupēja Alsace&Lorraine Reģionu, un bija ieguva tiesības uz Sāras reģiona derīgajiem izrakteņiem. Vācijai nācās atdot daļu savas zemes, kā piemēram, Čehoslovākijā, arī Polijā, kurās pec tam atradās ļoti daudz vāciski runājoši iedzīvotāji, Vācijai arī tika aizliegta jebkāda kontaka ar Austriju.

Redzami Sabiedroto līderi kuri pāraksta Versaļas līguma 28. jūnijā, 1919.gadā

Pēc tam bija dots rīkojums iznīcināt visas Fortifikācijas, un smagos ieročus. Visi vācu Lidaparāti un Zemūdenes tika iznīcinātas un Vācijai vajadzēja uzņemties atbildību par Pirmā Pasaules Kara aizsākšanu un samaksāt Kara reperācijas, kas bija 112 Miljardi Reihsmarku (26 Miljardi ASV). Vācieši apgalvoja ka dēļ milzīgās nabadzības un bezdarba, uztraucās ka nebūs spējīga samaksāt šo vājprātīgo Naudas summu. Tā summa būtu jāsamaksā ne tikai ar naudu, bet ar produktiem, kuri visvairāk nāca no Reinzemes, Vācijas Industrijas Sirds. Bet 1923.gada beigās Vācija aizkavējās ar maksājumiem, jaunais Francijas Premjerministrs (Žoržs Klemanso), kurš uzskatīja, ja Vācija nesamaksās kopējo summu, tad Francija būs jārīkojās.

Redzams Franču karavīrs Vācijā.

Tātad 1923.gada 11. Janvārī Beļģu un Franču karavīri ienāca Vācijā un piespieda vāciešiem vēl samaksāt summu, protams dēļ Versaļas Līguma vāciešiem nebija pietiekami liela Armija lai savu valsti aizstāvētu. Bet tad nīstās Franču okupācijas dēļ, Vācu politiķi un strādnieki apvienojās, un aizsāka lielas protesta akcijas. Francūži atbildēja sākot apcelt vācu Iedzīvotājus, parmeklēja viņu mantas, dokumentus, dzīvesvietas un tika pat nežēlīgi piekauti. 1923.gads bija ļoti grūts gads Vācijai, kad Inflācija sasniedza visaugstāko līmeni.

Franču karavīrs piespiež novilkt cepuri Vācu iedzīvotājam.

Franču armija okupē Maincu.

Problēmas radās arī Polijā. Par Vācijas un Austrumprūsijas teritorijas piekļuvi un piekrastes pilsētu Dancigu. Hitlers vairākkārt iesniedza priekšlikumus, lai mēģinātu atrisināt abas situācijas mierīgi, bet poļi atteicās nopietni apspriest tās. Tagad Polijā, tāpat kā Čehoslovākijā. Hitlers būdams vācijas kanclers uzskatīja, kad viņam būtu jaiejaucās par etnisko vāciešu drošību.

Hitleram bija problēma, jo ja viņš pieteiktu karu Polijai, Francija un Anglija pieteiktu karu Vācijai. Tajā brīdī, Polija ir izdarījusi diezgan sliktas zvērības pret vācu minoritāti rietumuprūsijā. Hitlers tagad ir ļoti grūtā stāvoklī. Būtībā ir tā, piemēram, ja viņš nepiesaka karu Polijai, tad viņš nevarēs palīdzēt Vāciešiem kuri tiek nogalināti Polijā. Un tas nav liels daudzums vāciešu kuri tika nogalināti, bet diezgan zvērīgi kā Poļi šo slaktiņu rīkoja.

Visā Polijā bija sākušies grautiņi, represijas, slepkavošana pret Vācu minoritātēm. Katru dienu Polijas robežsargi nošāva vāciešus kuri mēģināja bēgt uz Vāciju. Neilgi pirms Vācijas oficiālā kara pieteikuma, 80.000 etniskie vācieši bija bēgļu nometnēs. Šie pāri nodarījumiem pret vāciešim Polijā, bija viens no aktuālākajiem ieganstiem kas noveda pie kara sākšanas.

Visbriesmīgākie slaktiņi notika no 31. Augusta līdz 6. Septembrim. Kulminācija sākās 3. septembrī Brumbergā, kas tagad pazīstama kā "Asiņainā Svētdiena" kurā tika nogalināti vairāk nekā 250 civiliedzīvotāji. Masu slepkavības beidzās tikai 18. Septembrī, līdz ar pirmajām Vācijas karaspēku vienībām, kuras ieradās netālu no Lovitšas. Tie kuri piedalījās brutālajās slepkavībās, tikaja atzīti par vainīgiem, kurus sodīja ar nāvi nošaujot.

Protams lielākā daļa kuri lasa šo rakstu pat nekad nav dzirdējuši par šiem Poļu noziegumiem, tapēc es jūs brīdinu par nākamajām Bildēm. 

Vācu sieva apraud savu tikko nogalināto vīru Polijā.

Poļu priesteris aizlūdz pār nogalinātiem vāciešiem.