OGRES TRIKOTĀŽAS KOMBINĀTS
izmaina pilsētas dzīvi uz visiem laikiem
1965. gadā nelielajā kūrortpilsētā Ogrē sāk trikotāžas kombināta būvniecību. Tā korpusi aizņem astoņu hektāru platību, cehos plānots nodarbināt 6000 cilvēku. Padomju funkcionāri sola: milzenis priežu mežu skauto kūrortu nesagandēs, jo kaitīgās gāzes liels dūmenis novadīs augstu debesīs. Tomēr ne gāzes ir tās, kas pieliek punktu vasarnīcu pilsētas rimtajai dzīvei.
Nelielajai kūrortpilsētai Ogrei jauni laiki sākās 1965. gadā, kad pēc Vissavienības Tautsaimniecības padomes un Padomju Savienības Ministru kabineta Celtniecības un arhitektūras lietu komitejas lēmuma šeit nosprauda jaunā trikotāžas kombināta celtniecības vietu. Ogre atradās netālu no Rīgas, nodrošināta ar labu satiksmi un infrastruktūru, un – vienkāršoti sakot, bija patīkami nesabojāta. Maz apbūves, daudz plašu, brīvu teritoriju.
Būvei pilsētas nomalē atvēlēja pirmajā brīdī pat grūti aptveramu zemesgabalu – 8 hektārus. Tikpat iespaidīga te sāka slieties arī jaunā rūpnīca. Daudz nebija melots, sakot, ka šim milzenim būs grūti atrast līdzinieku visā Padomju Savienībā. Celtniecības darbos iesaistījās aptuveni 20 dažādas specializētās celtniecības un montāžas organizācijas, bet vasarās būvdarbos piesaistīja simtiem studentu. Vēlāk kombināts kļuva par vienu no lielākajiem trikotāžas uzņēmumiem Eiropā.
Trikotāžas kombināts
Ogres celtniecības vadības nodalījums No1
Pilsētu glābšot dūmenis
Ogres pilsētas vaibsti mainījās tikpat strauji, cik aina būvlaukumā. Kombinātā bija paredzēts nodarbināt 6000 cilvēku, bet pilsētā tobrīd dzīvoja aptuveni 7500.
“Neskatoties uz to, ka mēs šeit ceļam lielu rūpniecības uzņēmumu, Ogres nozīme kā kūrortpilsēta tiks saglabāta,” vienā no celtniecības gaitas atspoguļošanai veltītajām kino hronikām saka topošā kombināta ražošanas daļas vadītājs Imants Slavinskis. “Par to ir jau domāts, kaut vai tādā veidā, ka priekš mūsu katlu mājas ir uzcelts milzīgs dūmenis simts metru augstumā, kurš izklīdinās kaitīgās dūmgāzes, saglabājot tīru gaisu Ogres pašreizējiem iedzīvotājiem, kā arī iedzīvotājiem, kas šeit atpūtīsies vasaras periodā.”
Dūmenis kūrortpilsētu, protams, neizglāba. Drīz vien Ogre kļuva par mājvietu cilvēkiem no visdažādākajiem Padomju Savienības nostūriem. 1979. gadā minēto 7500 vietā pilsētā dzīvoja jau 27 000 cilvēku. Kombināta darbinieki pārstāvēja 26 tautības.
Vērpj un būvē vienlaikus
Aptuveni 30 miljonu rubļu vērto objektu celtnieki nodeva vairākās kārtās. Jau 1967. gadā izmēģinājuma režīmā strādāja kombināta mācību cehs, lepojoties ar pirmo produkciju – 8 tonnām dzijas un 29 000 trikotāžas apģērbu. Gadu vēlāk daļēji sāka darboties vērpšanas fabrika, un simti vērpēju teju plecu pie pleca strādāja ar celtniekiem. Vienā galā vērpa dziju, kamēr otrā vēl tikai sagatavoja vietu nākamo iekārtu montāžai. Savukārt būvlaukumā steigšus cēla trikotāžas fabriku. Tajā pašā 1968. gadā kombināts mainīja arī savu nosaukumu: ar 5. novembra pavēli nosaukumu “Ogres trikotāžas kombināts” nomainīja pret Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) 50. gadadienas Ogres trikotāžas kombinātu. No vienkārša Latvijas mēroga rūpniecības objekta tas tagad pārtapa par Vissavienības triecienceltni.
Ar pilnu jaudu jaunuzceltais gigants sāka strādāt 1970. gada 30. jūlijā. Tas bija sadalīts divās ražotnēs: vērpšanas fabrikā ar sešiem cehiem un trikotāžas fabrikā ar septiņiem cehiem. Vērpšanas un šūšanas iekārtas bija izgatavotas Itālijā, bet adāmmašīnas atveda no Lielbritānijas. Vilnu kombināts saņēma no dažādiem Padomju Savienības reģioniem, piemēram, no Aizkaukāza un Ziemeļkaukāza, tāpat arī no tādām tolaik eksotiskām zemēm kā Argentīna, Urugvaja un pat Austrālija.
Pirmajos darba gados kombināta strādnieces saražoja ap 6 miljonu dažādu trikotāžas izstrādājumu, bet vēlāk – pat 9 miljonus. Kombināta desmitgadei veltītajā bukletā minēts, ka ik dienu no ražotnes ceļā uz veikaliem devās 37 000 izstrādājumu. Lielāko daļu sūtīja prom, Latvijā palika aptuveni 28 procenti apģērbu, ko varēja iegādāties kombināta firmas veikalos.
Viens, divi, trīs četri... Šādā tempā no Ogres trikotāžas kombināta konveijera slīd nost gatavie apģērbi. Katrā sekundē viens džemperis, kleita vai svārki. Gadā – 12 miljoni apģērbu jeb uz katru Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas pilsoni, lielu un mazu, pa pieciem. Šie aprēķini ir ierunāti kino hronikā, kas rāda kombināta celtniecības gaitu. Tobrīd gigantiskajai būvei ielikti vien pamati, toties produktivitātes plāns nosprausts vismaz tuvākajai piecgadei. Pie mierīgas dzīves pieradušie Ogres iedzīvotāji uz notiekošo raugās ar interesi un vienlaikus lielām bažām. To, kā viss izmainīsies, tobrīd, šķiet, nenojauš neviens.
