"Nezinu, ko par mani domā pasaule, bet pats sev es liekos kā zēns, kas izklaidējas, laiku pa laikam atrodot akmetniņus, krāsainākus nekā parasti, vai arī skaistus gliemežvākus, bet tajā pat laikā milzīgais patiesību okeāns manā priekšā ir neizpētīts." Tā rakstījis angļu zinātnieks Īzaks Ņūtons. Viņš ir dzimis 1642. gadā Linkolnšīras grāfistes Vulstorpas ciemā. Ņūtona māte bija vēlējusies, lai dēls kļūst par fermeri. Tomēr lauki viņu neintresēja. 1661. gadā Īzaks kļuva par Kembridžas universitātes Svētās trīsvienības koledžas studentu un ieguva bakalaura grādu. Kopš šī brīža Ņūtons pievērsās fizikai.
No Fizikas vēstures: Īzaks Ņūtons0
8
0
Ir pagājuši vairāk nekā 300 gadi, kopš nāca klajā apjomīgs darbs "Dabaszinātņu matemātiskie principi". Sī grāmata apkopoja visu, kas vairākosgadu tūkstošos bija izzināts par norisēm dabā, par ķermeņu kustību, spēkiem, gravitāciju, gaismas parādībām. un tas viss bija formulēts likumsakarību matemātiskajā valodā, kuru vispirms pašam grāmatas autoram vajadzēja izveidot. Ņūtona likumi joprojām ir klasiskās fizikas stūrakmens.
Fizikas grāmatās Īzaku Ņūtonu min kā izcilu zinātnieku un ne vienmēr atceras, ka viņš bija arī tikpat ievērojams pilsonis un nebūt ne viegla rakstura cilvēks. Jau 1669. gadā Ņūtons kļuva par profesoru Kembridžā un Anglijas parlamenta deputātu. Ir nostāsts, ka parlamentā Ņūtons ir uzstājies tikai ar vienu runu, pasakot sulainim, lai aizver logu, jo ir caurvējš. Vēl ir nostāsts, ka gravitācijas likumi viņš atklajis, sēžot zem ābeles un pārdomajot, kāpēc ābols uzkritis uz galvas.
1699. gadā Ņūtonu iecēla par Londonas Monētu palātas uzraugu un viņam bija jāveic naudas reforma Anglijā. Pagodinājumi sekoja cits citam. 1703. gadā Ņūtons kļuva par Karaliskās akadēmijas prezidentu. Vēl pēc diviem gadiem karaliene Anna Īzakam Ņūtonam piešķīra lorda titulu. Neraugoties uz tituliem un pienākumiem, tomēr visa Ņūtona dzīve bija saistīa ar zinātni un tās problēmām. Līdz mūsdienām ir nonākušas liecības par Ņūtona nebeidzamajiem strīdiem ar savu laikabiedru fiziķi Robertu Huku, kurš uzskaitīja, ka Ņūtons gravitācijas likuma noformējumu ir aizguvis no viņa. Tagad ir grūti pateikt, kurš no viņiem nojauta pirmais, ka gravitācijas spēks mainās apgriezti proporcionāli attāluma kvadrātam starp ķermeņiem. Tomēr tieši Ņūtons šī likuma pareizību pierādīja.
Mūža beigās Ņūtons bija bagāts vīrs, bet bez ģimenes un vientuļš. Zinātnieks mirst 1727. gadā. Viņš atdusas Vestminsteras abatijā līdzās citiem saviem izcilajiem tautiešiem. Uzraksts uz kapa vēstī, ka "Šeit atdusas sers Īzaks Ņūtons, bruņinieks, kas ar gandrīz dievišķu prātu un matemātikas lāpu pirmais apgaismoja planētu kustību, komētu ceļus un okeānu paisumus... Lai mirstīgie priecājas, ka dzīvojusi tāda cilvēces rota..."
Tev patiks šie raksti
