Nežēlīgākie slepkavas pasaulē39

Deivids Berkovits, Sema dēls

"Es negribēju nodarīt viņām sāpes. Es vienkārši gribēju viņas nogalināt."  

Berkovits piedzima   1953. gada 1. jūnijā Ņujorkā. Māte no viņa atteicās, un bērnu pieņēma audzināt Natans un Perla Berkoviti. Kad puikam bija 14 gadi, audžumāte nomira ar vēzi. Pēc atgriešanās no armijas puisis sāka meklēt īsto māti un tad arī uzzināja, ka ir ārlaulības bērns. Tas viņu iedzina depresijā. Berkovits pirmo slepkavību pastrādāja 1976. gadā — laikā, kad dzīvoja Jonkersā, kur strādāja pastā. Viņš sevi dēvēja par "Sema dēlu" un uzbruka jauniem cilvēkiem. Maniaka otra iesauka bija "44. kalibra slepkava" — tieši ar šāda kalibra ieroci viņš pastrādāja asiņainos darbus. Vienā vasarā viņš nogalināja sešas meitenes un septiņus cilvēkus smagi ievainoja. Policija ilgi nevarēja tikt Berkovitam uz pēdām. Slepkava kļuva "slavens" arī ar vēstulēm, kuras atstāja uz upuru līķiem. Lai atrastu maniaku, policija pat lūdza palīdzību slavenam magam. Beigu beigās viņu notvēra. Pratināšanā Berkovits paziņoja, ka par visām slepkavībām jāatbild Semam. Vēlāk noskaidrojās, ka slepkava ar to domā savu kaimiņu Semu Karru. Maniaks skaidroja, ka pavēles nogalināt saņēmis no viņa suņa.

Džons Veins Geisijs

"Par mani sarakstītas 11 grāmatas cietos vākos, 31 mīkstos, divi scenāriji, uzņemta viena filma, viens uzvedums Brodvejā, sarakstītas piecas dziesmas un 5000 rakstu."  

Geisijs pazīstams kā klauns Pogo, kas nogalināja 33 zēnus. Slepkava piedzima 1942. gadā Čikāgā. 1968. gadā viņam par 18 gadus veca pusaudža izvarošanu piesprieda 10 gadus cietumsoda. Salīdzinoši drīz Geisijs tika brīvībā. Pirmo slepkavību viņš izdarīja 1972. gadā; pēc diviem gadiem — vēl viens upuris. 1975. gadā Geisijs sāka nodarboties ar labdarību — uzstājās bērnunamos klauna Pogo tēlā. Drīz vien cits pēc cita sāka pazust pusaudži, kas strādāja pie viņa. Vēlāk policisti Geisija mājas pagrabā atrada 27 līķus. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Geisijs nogalinājis vēl sešus cilvēkus, kuru mirstīgās atliekas iemetis netālajā upē. Viņam piesprieda nāvessodu.

Džefrijs Deimers, Milvoki kanibāls

"Esmu vienkārši ļauns murgs. Es biju ļauns murgs ilgu laiku, pat pēc tam, kad mani notvēra. Gadiem ritot, kļūst redzams, ka manas smadzenes bija piepildītas šausmīgām, briesmīgām domām un ideāliem. Kāds murgs!"  

Deimers nogalināja 17 vīriešus. Pirmajam upurim, kurš patrāpījās viņam ceļā, izdevās aizbēgt un par notikušo paziņot policijai. Deimera dzīvoklī kratīšanā ledusskapī atrada nogrieztas cilvēku galvas un izņemtus iekšējos orgānus, sētā — galvaskausus, kaulus un citas atliekas, pat dažus veselus skeletus. Skābes mucā bija vēl trīs ķermeņi. Likumsargi vēl atrada neskaitāmas fotogrāfijas — maniaks bija fotografējis visas savu upuru mocības. Deimers nogrieza nogalinātajiem cilvēkiem sejas, lai no tām pagatavotu maskas. Maniaks centās radīt zombiju, kurš viņam pilnībā pakļautos, — dažreiz viņš ar narkotikām upurus noveda bezsamaņā, tad galvaskausā izurba caurumu, pa kuru ielēja skābi vai karstu ūdeni. Parasti upuris pēc šīm eksekūcijām nomira, bet viens no vīriešiem izdzīvoja un kādu laiku pat varēja staigāt. Deimeru arestēja 1991. gadā. Gadu vēlāk viņam izpildīja nāvessodu.

Ričards Ramiress

"Jūs pataisījāt mani slimu, idiņi. Es atriebšos. Lucifers dzīvo katrā no mums."  

Ramiress piedzima 1960. gadā Elpaso Teksasā un jaunībā kļuva par toksikomānu. 1984. līdz 1985. gadam viņš veda mājās nepazīstamus cilvēkus un nogalināja. Vīriešus nodūra ar nazi vai nošāva ar pistoli, sievietes piekāva, izvaroja un tad nogalināja. Bērnus viņš izvaroja viņu mājās vai nolaupīja un pēc tam izvaroja, spīdzināja. Līdz 1985. gada 31. augustam, kad viņu arestēja, Ramiress bija nogalinājis vismaz 14 cilvēkus. 1989. gada 20. septembrī viņu atzina par vainīgu 13 slepkavībās un 30 citos noziegumos. Viņam piesprieda nāvessodu gāzes kamerā. Viņš joprojam gaida nāvessoda izpildi Sankventinas cietumā.   Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma kanibāls Niko Klo kļuva par slavenu mākslinieku. viņš gleznojis ne mazāk slavenus maniakus 2007. gada kalendāram. šoreiz — maniaki otrajā pusgadā.

Otiss O"Tūls

"Ja es visu laiku būtu savā prātā, tas nekad nebūtu noticis. Biju kaifā, vienkārši mežonīgs un neprātīgs, saprotiet?"  

O"Tūls slepkavoja kopā ar Henriju Lī Lūkasu. Abi draugi bija sātanisti, kas praktizēja kanibālismu un nekrofiliju. Parasti viņi upuri izvaroja, nogalināja un veica dzimumaktu ar līķi, pēc tam no miroņa gaļas gatavoja ēdienu.   1983. gadā Lūkasu arestēja aizdomās par Keitas Ričas slepkavību. Tiesu ekspertīzē konstatēja, ka maniakam ir problēmas ar psihi un epilepsija. Lūkass atzinās neskaitāmos noziegumos. Viņa vaļsirdīgā stāsta dēļ policija atrada simtiem līķu. Tiesa Lūkasam piesprieda mūža ieslodzījumu, un 1999. gadā viņu līdz nāvei piekāva kameras biedri. Savukārt O"Tūls nomira ar aknu cirozi uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.  

P.S Nevarēju atrast šī cilvēka bildi, tādēļ šāda bilde.

Edvards Geins

"Katram cilvēkam ir savi hobiji," Geins atbildēja, jautāts, kāpēc aplaupījis kapvietas un pārnesis līķus uz savu saimniecības māju.  

Geins piedzima 1906. gada 27. augustā Viskonsinas štatā. Bērnībā viņš aizrāvās ar nekrologu lasīšanu un pastaigām pa kapsētu. Tiek lēsts, ka uz Geina sirdsapziņas ir vismaz desmit slepkavību, tomēr tiesā neizdevās pierādīt viņa vainu divos noziegumos. 1957. gadā policija veica kratīšanu viņa dzīvoklī un atrada sievietes līķi bez galvas; upuris bija pakārts kā kautķermenis pie sienas. Geina fermā bija daudz miroņu, lielākā daļa atstiepti no kapsētas. 1958. gadā maniaku nosūtīja uz psihiatrisko klīniku, pēc ārstēšanas — uz cietumu. Geins nomira cietumā 1984. gadā ar vēzi.

Ričards Čeizs

"Pirmo reizi es nogalināju nejauši. Otro — cilvēkam bija pārāk daudz naudas, un man skauda."  

Čeizs piedzima 1950. gadā. Pirmo cilvēku viņš nošāva 1977. gadā Sakramento. Nākamajā gadā Čeizu arestēja. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka maniaks nogalinājis dzīvniekus, dzēris to asinis, lai iegūtu spēku, jo viņu mocīja impotence. Čeizam piesprieda nāvessodu, bet viņš pamanījās dzīvi beigt, cietuma kamerā izdarot pašnāvību.

Alberts Fišs jeb Pelēkais vīrs

"Es satrūkstos no domas, ka nomiršu uz elektriskā krēsla. Tas būtu augstākā mērā aizraujoši. Tas ir vienīgais, ko nekad neesmu izmēģinājis."  

Fišs piedzima 1870. gadā. Līdz 15 gadu vecumam viņš čurāja gultā un uzbudinājās, kad audzinātāja sita viņam pa dzimumorgāniem. Vēlāk viņš piespieda savus bērnus sist viņu pa dzimumorgāniem līdz asinīm. Pirmais spriedums Fišam tika nolasīts 1902. gadā par 800 dolāru zādzību veikalā, kur Fišs strādāja par remontstrādnieku. 1934. gada novembrī viņu arestēja par 11 gadus vecas meitenes slepkavību, kas bija paveikta pirms sešiem gadiem. Izrādījās, ka viņš upuri sadalījis un daļu gaļas apēdis. Fišu noķēra pēc tam, kad viņš nogalinātās meitenes mātei bija aizsūtījis vēstuli, kurā atzinās slepkavībā. Tiesā viņam inkriminēja vairāk nekā 100 bērnu izmantošanas gadījumu, bet Fišs paziņoja, ka to bijis ap 400. Tieši cik bērnu viņš nogalinājis, nav zināms, pēc izmeklēšanas rezultātiem — 7—15. Fišam tika piespriests nāvessods uz elektriskā krēsla.