Nežēlīgais gestapo miesnieks - Klauss Barbjē28

Nacistiem Liona ir kā bumba ar laika degli. Franču pretošanās kustība kopš kara sākuma pilsētā izveidojusi plašu tīklu cīņai pret okupantiem. Gestapo te ir daudz pretinieku - ebreji, komunisti, Franču pretošanās kustības dalībnieki... Kad Klauss Barbjē pirmo reizi uzrunā savus padotos gestapo galvenajā mītnē, kas atrodas viesnīcas "Terminus" trešajā stāvā, viņš paziņo, ka ir ieradies, lai nogalinātu. Barbjē izmanto savu Amsterdamas pieredzi un drīz vien piepilda Monlikas cietumu ar ebrejiem. Grūtāk ir tikt galā ar Franču pretošanās kustību, kuras dalībniekus sarežģītāk atšifrēt. Tajā iesaistītie ļaudis ir tik bezbailīgi un tik labi prot slēpties starp Lionas iedzīvotājiem, ka piemēram, populārā kafejnīca "La Concorde" kļūst par iecienītu tikšanās vietu gan gestapo darbiniekiem, gan pretošanās kustības dalībniekiem. Bieži vien nāvīgos ienaidniekus citu no cita šķir tikai daži metri, kad viņi tur sēž un dzer kafiju. Uzmanīgā darbā Barbjē izdodas ievirzīt Franču pretošanās kustībā ap 20 savu aģentu, un pamazām gestapo galvenajā mītnē no viņiem sāk pienākt ziņas. Ziņojumu dēlis viesnīcas "Terminus" pagrabā pildās ar fotogrāfijām un informāciju par aizdomās turamo savstarpējiem sakariem.

"Žans Mulēns (attēlā) padarīja Barbjē slavenu," pēc Otrā pasaules kara sacīja kāds Franču pretošanās kustības dalībnieks. Mulēns jau kopš kara sākuma iesaistījās Franču pretošanās kustībā un sastrādājās tieši ar Francijas emigrācijas valdības vadītāju Šarlu de Gollu. Viņš kļuva par vienu no Franču nacionālās komitejas vadītājiem un pretošanās grupu koordinatoriem. 1943.gada 21.jūnijā Mulēns Lionā tika arestēts. Klauss Barbjē pats personīgi viņu vairākas dienas pēc kārtas pratināja, pielietodams sadistiskas spīdzināšanas metodes, kuras bija pārak briesmīgas, lai par to stāstītu sīkāk. Par spīti spīdzināšanai Mulēns nepateica ne vārda. Viņš nomira vēlāk vilcienā ceļā uz koncentrācijas nometni. Žans Mulēns Francijā ir iemūžināts uz laiku laikiem: šī varonīgā cilvēka vārdā nosaukta universitāte Lionā, vairāk nekā tūkstotis ielu, laukumu, tiltu un skolu.

Neskatoties uz to, ka Barbjē neieguva no Mulēna nekādu noderīgu informāciju, viņa priekšniecība tik un tā ir par viņu ļoti labās domās. Centīgais Lionas gestapo priekšnieks tiek apbalvots ar pirmās pakāpes Dzelzs krustu. Savukārt Francijas emigrācijas valdības vadītājs Šarls de Golls, kurš mitinās Londonā, Mulēnu pēc nāves pagodina, piešķirot viņam Atbrīvošanas ordeni.  Pēc Žana Mulēna pratināšanas Barbjē aizvien biežāk izmanto sadistisku spīdzināšanu un pat ķeras pie ieslodzīto masveida slepkavošanas. Kad Lionas policijas priekšnieka vietnieks Adriēns Rišārs apmeklē gestapo galveno mītni, viņš jūtas šokēts.

Klausa Barbjē iecienītākie spīdzināšanas paņēmieni: 

Rokudzelži ar dzelkšņiem. Ieslodzītajam uzlika rokudzelžus, kuriem iekšpusē bija dzelkšņi. Tie iedūrās miesā, kad upuri ķēdē vilka pie griestiem.

Kailas dūres. Barbjē mēdza pats ieslodzītos piekaut. Kāds liecinieks ir stāstījis, ka viņš sitis pa brūču un kaulu lūzumu vietām.

Nūja. Barbjē vienmēr nēsāja līdzi mazu, melnu nūju ar svina pildījumu.

Pudele. Ieslodzītajam iegrūda mutē pudeles kakliņu tik dziļi, ka pārplīsa lūpas. 

Boze. Gūsteknim lika apgulties uz vēdera. Pēc tam Barbjē sita viņu ar dzelkšņainu bozi. Kāda sieviete pēc šādas spīdzināšanas nevarēja vairs paiet.

Injekciju adata. Kādam ieslodzītajam injicēja skābi urīnpūslī.

Nokaitētas adatas. Franču pretošanās kustības varonim Žanam Mulēnam zem nagiem dūra nokatētas adatas.

Elektrodi. Ieslodzītie saņēma dažāda stipruma un ilguma elektriskās strāvas triecienus.

Zobu knaibles. Zobu izraušana arī bija viena no spīdzināšanas metodēm. 

Dzīslu stiepšana. Kāds ieslodzītais stāstīja, ka Barbjē izurbis caurumu viņam rokā, iebāzis brūcē pirkstu un staipījis dzīslas.

Ādas dīrāšana. Ieslodzītie ir snieguši liecības arī par šādu viduslaiku spīdzināšanas paņēmienu.

Vanna ar verdošu ūdeni. Kad ieslodzīto uz brīdi iemērca vannā ar verdošu ūdeni, viņš guva otrās pakāpes apdegumus.

Vanna ar ledainu ūdeni. To izmantoja, lai inscinētu slīcināšanu un vestu pie samaņas, lai bende varētu turpināt spīdzināšanu.

Paralēli Franču pretošanās kustības dalībnieku pratināšanai un spīdzināšanai Barbjē meklē pēdējos ebrejus, kas slēpjas Lionas apkārtnē. 1944.gada 6.aprīlī viņš paveic vienu no ciniskākajiem noziegumiem savā karjerā. Kalnos pie Izjē pilsētiņas atrodas bērnunams jeb patversme, uz kurieni vecāki atveduši savus bērnus, lai pasargātu viņus no gestapo un koncentrācijas nometnēm. Vairums te dzīvojošo zēnu un meiteņu ir ebreji, ko iestādes vadība cenšas slēpt no vācu okupācijas varas. 6.aprīļa klusajā rītā visi sēž ēdamzālē un dzer karstu šokolādi, kad pagalmā pēkšņi iebrauc un strauji nobremzē divi kravas automobiļi un viena vieglā automašīna. Kāda darbiniece uzreiz aptver, kas notiek: "Tie ir vācieši! Bēdziet!" viņa kliedz pilnā rīklē. SS karavīri iebrūk mājā un sadzen visus bērnus automobiļi kravas kastēs. Tos, kas paguvuši izmukt tīrumā, drīz noķer, ar spērieniem nogāž zemē un tad stiepj atpakaļ pagalmā. Tikai 27 gadus vecajai bērnunama darbiniecei Leai Feldblūmai izdodas aizbēgt un paslēpties mežā. No turienes viņa vēro turpmākos notikumus. Apjukumā mašīnā tiek iegrūsts arī kāds bērns, kas nav ebreju tautības, bet vēlāk, pēc bērnunama audzēkņu saraksta pārbaudes, viņu izceļ ārā. Tikmēr Barbjē un viņa palīgs Dr. Bartelmuss stāv mazliet atstatus pie sienas un vēro notiekošo. Kad kravas automašīnas iebrauc Lionā, Klauss Barbjē uzraksta īsu ziņojumu priekšniecībai: "Šorīt tika slēgts ebreju bērnunams Izjē ciemā. Apcietināts 41 bērns vecumā no 3 līdz 13 gadiem. Vēl apcietināti visi ebreju darbinieki, desmit cilvēki, no kuriem piecas ir sievietes. Nauda vai vērtslietas nav atrastas. Visi 7.aprīlī aizvesti uz Dransī." Zem lakoniskā ziņojuma ir paraksts "Barbjē". Dransī pilsētā pulcina apcietinātos Francijas ebrejus. Tur dzelzceļa stacijā bērnus un bērnunama darbiniekus sadzen netīros lopu vagonos un aizved uz Aušvicu. Uzreiz pēc ierašanās nometnē viņu ceļš ir vienā virzienā - uz gāzes kamerām. (attēlā ebreju bērni kādā Lionas bērnu namā)

Klauss Barbjē nebija vienīgais, kurš vērsa savu naidu pret bērniem. Izjē bērnunamā dzīvojošu ebreju meiteņu un zēnu nosūtīšana uz koncentrācijas nometni nebija izņēmums Trešā reiha okupētajās zemēs. Daudzus tūkstošus dažāda vecuma ebreju bērnus ar vilcieniem aizveda uz koncentrācijas nometnēm. Lielu daļu no viņiem drīz pēc ierašanās nogalināja gāzes kamerās. Daudzus jaundzimušos uzreiz iemeta krematorijas kurtuvēs, un vairākus tūkstošus zēnu un meiteņu nogalināja medicīniskos eksperimentos, kādus koncentrācijas nometnēs veica tādi nežēlīgi vīri kā bēdīgi slavenais ārsts Jozefs Mengele. Par Nāves eņģeli dēvētais Aušvicas koncentrācijas nometnes ārsts veica zinātniskus un bieži vien nāvējošus eksperimentus ar ieslodzītajiem, tostarp bērniem. Mengelem pēc kara izdevās aizbēgt uz Dienvidameriku un palikt nesodītam. Holokaustā kopumā bojā gāja 1,5 miljoni ebreju bērnu, aplēsuši pētnieki.

Kad Sabiedroto karaspēks tuvojas Lionai, Klauss Barbjē ar vilcieniem nosūta uz austrumiem pēc iespējas vairāk ieslodzīto. Taču viņš patur 109 ebrejus un Franču pretošanās kustības dalībniekus, lai izmantotu tos kā dzīvos vairogus, kad viņš bēg uz Bronas lidostu. Kad vācu bēgļu grupa ir iekāpusi lidmašīnā, Klauss Barbjē pavēl visus ķīlniekus nošaut un samest masu kapā. Pēc tam arī viņš pats iekāpj Luftwaffe lidmašīnā un aizlido no Francijas. Nākamajā dienā Sabiedrotie ieņem Lionu un atbrīvo 950 ieslodzīto Monlikas cietumā. Gestapo terors pilsētā ir beidzies. Klauss Barbjē pēc dažiem mēnešiem dezertē no Rietumu frontes. Tad viņš 38 gadus slēpjas - vispirms Vācijā un pēc tam Dienvidamerikā - arī ar amerikāņu izlūkdienestu palīdzību.

Tikai 1983.gadā nacistu mednieki Seržs un Beāte Klarsfeldi atrod bijušo gestapo bendi Bolīvijā, un viņš tiek izdots Francijai, kur viņu sauc pie atbildības par asiņaino pagātni. Tiesas prāva norisinās 1987.gadā, un tajā atklājas Klausa Barbjē noziegumu apmērs. Šis vīrs ir nogalinājis vai pavēlējis nogalināt 4342 Franču pretošanās kustības dalībniekus un deportējis 7591 ebreju - vīriešus, sievietes un bērnus - uz koncentrācijas nometnēm, kur lielākā daļa no viņiem gājuši bojā. Pēc dažu vēsturnieku aplēsēm uz viņa sirdsapziņas ir 14 000 cilvēku nāve Francijā. Par noziegumiem pret cilvēci Klausam Barbjē piespriež mūža ieslodzījumu. Pats Lionas miesnieks neko nenožēlo, apgalvojot: "Es ar brutālām metodēm apkaroju pretošanās kustību, kuru vienlaikus respektēju kā savu pretinieku. Bet tas bija karš." Klauss Barbjē nomira 1991.gadā 77 gadu vecumā.