Nevienmēr izdodas..10

Tievu vidukli iegūst smēķējot

20. gs. 20. Gadi. Cigaretes reklamēja ne tikai kā brīnumlīdzekli pret klepu – tabakas industrija ieteica sievietēm saglabāt slaidu augumu, izsmēķējot cigareti konfektes vietā.

Jaunu klientu meklējumi tabakas industriju pievērsa cilvēku grupai kurai iepriekš smēķēšana bija tabu, - sievietēm. Ilgu laiku sievietes parādīšanos publiskā vietā ar cigareti uzskatīja par nepiedienīgu, taču tas pamazām mainījās 20. Gadsimta trešajā desmitgadē. Jaunās paaudzes sievietes vieglu roku aizmeta korsetes, nogrieza matus un sāka valkāt bikses. Tabakas industrijai šīs pārmaiņas pavēra ceļu uz jaunu noieta tirgu. 1925. Gadā cigarešu ražotājs „Lucky Strike” sevi reklamēja ar saukli „Reach for a „Lucky” instead of a sweet!” (paņem „Lucky” konfektes vietā). Reklāmu publicēja dažādos modes žurnālos, un par modeli nolīga piloti Amēliju Ērharti, pirmo sievieti, kas vienatnē pārlidoja pāri Atlantijas okeānam. Vēlāk sekoja citas kampaņas ar tādu pašu vēsti, taču mērķa grupa bija vīrieši. Kampaņa nebija īpaši populāra saldumu ražotāju vidū, kas iesūdzēja „American Tobacco Company” tiesā. Visbeidzot cigarešu ražotāji bija spiesti pārtraukt šādas reklāmas taču „Lucky Strike” pārdošanās apjomi bija jau trīskāršojušies. Sievietes bija „uzķērušās” – cigarete garā iemutī kļuva par vienu no emancipācijas simboliem. Nikotīns tiešām samazina apetīti un paātrina vielmaiņu, taču cena ir augsta. Smēķēšana paātrina ādas novecošanos un prasa vairāk dzīvību nekā HIV, narkotikas ,alkohols, autoavārijas, pašnāvības un slepkavības.

Ēdiens jākošļā 32 reizes – un nav jānorij

1906. gadā  veselīga uztura fanātiķis Horass Flečers no ASV izdeva notievēšanas grāmatu, kas kļuva ļoti populāra. Tās galvenā ideja: ēdiens ir jāsakošļā 32 reizes - vienu reizi katram zobam -, tad jāatgāž galva un jāļauj ēdienam ieslīdēt rīklē, neizdarot rīšanas kustības. Viss, kas neslīd lejā, jāizspļauj. Šo metodi izmantoja visa veida ēdieniem – arī zupai un dzērieniem. Turklāt Flečers ieteica ierobežot olbaltumvielu un šķiedrvielu uzņemšanu, kā arī apvienot šo ēšanas metodi ar fiziskām aktivitātēm. Pats Flečers bija novājējis par vairākiem kilogramiem un uzturēja labu formu, tomēr beigās izrādījās, ka viņa veselība nebūt nebija tik laba. 69 gadu vecumā viņš nomira no bronhīta. Flečeram bija daudz piekritēju, to skaitā piemēram, rakstnieks Henrijs Džeimss un rūpniecības magnāts Džons D. Rokfellers. Tomēŗ šī metode nomira kopā ar uztura speciālistu, jo modē nāca kaloriju skaitīšana.