Slimības vienmēr saistās ar ciešanām, daži to pat uztver kā neizbēgamību un mēģina ārstēt līdzīgu ar līdzīgu, bet tas tomēr ir samērā nesens izgudrojums. Lielākoties medicīna gadsimtiem ilgi ir bijusi blenšana zvaigznēs nevis pacienta apskate un līdzekļus ārstēšanai meklēja balstoties uz ezotēriku.
Kā jau pieminēju vienā no saviem iepriekšējiem rakstiem http://spoki.tvnet.lv/vesture/Nejedziga-medicina/719171 , tad ārstēšana notika reāli indējot pacientu. Latvijā lielākoties izvēlas parastu medicīnu. Ja kāds rij mušmires vai smērē sāpošu vietu ar izšķīdinātu čūsku šņabī, tā ir viņa izvēle. Laikam katrā var atrast tādu alu cilvēku, kurš krīzes situācijās izvēlas rungu problēmu risināšanai, bet ir vēl palikušas sabiedrības, kur rungas metode dominē par saprātu. Izklausīšos cinisks, toties tajās sabiedrībās arī dzimstība ir augstā līmenī un ja kādu neizārstē, tad viņa vietā piedzims vēl divi. Mirstot tikai vieta tika atbrīvota.
Piedāvāju apskatam dažas metodes, kuru efektivitāte var tikt apšaubīta, jo par tām ir grūti atrast kritiku. To vajag pieņemt, ka dažiem kaut kas nepalīdzēs, nevis slēpt neizdošanos, bet zvaigznēs to jau neieraudzīs.