Mani iedvesmoja šorīt rīta ziņu reportāža par neizveidoto metro sistēmu Rīgā. Painteresējoties nedaudz vairāk un vēlos ar Jums padalīties par šo tēmu. Cerams, ka neviens šodien nav paspejis šo domu uzķert pirms manis un Jums būs interesanti palasīt manis atrasto. :)
Neizveidotais Rīgas metropolitēns28
Metro Rīgā tika sākts plānot 70-tajos gados, kad bija nepieciešams izvidot galvaspilsētas transporta satiksmes shēmu. Tika piedāvāti vairāki alternatīvi varianti (rekonstruēt dzelzceļa sistēmu vai ierīkot ātrgaitas tramvaju), tomēr tie tika noraidīti kā neefektīvi.
Interesanti, ka PSRS laikos katrai pilsētai, kuras iedzīvotāju skaits bija virs miljona, "pienācās" metro. Rīgai bija godpilnā trešā vieta pēc braucienu skaita sabiedriskajā transportā uz vienu iedzīvotāju PSRS ietvaros, un tā bija diezgan tuvu nepieciešamajam miljona rādītājam (kā jau ierasts PSRS, bija iespējams pievērt acis uz trūkstošajiem 150 tūkstošiem iedzīvotāju). Līdz ar to PSRS Valsts plāna ekspertu komisija nolēma, ka metro būtu labs problēmas risinājums.
Attēlā - plānotās trīs metro līnijas. Zaļā krāsa - pirmā līniija un attiecīgi tai sekotu trīs nākamo kārtu celtniecība - sarkans, zils, lillā.
Ar visu projekta un tehnisko izstrādi bija jānodarbojas Maskavas institūtam Metrogiprotrans. Tehniski ekonomisko pamatojumu maskavieši gatavojās pabeigt 1978. gadā, trīs gadi bija paredzēti paša projekta izstrādei un vēl 9 gadi – pirmo astoņu staciju celtniecībai. Tādejādi pazemes dzelzceļa pirmajai kārtai bija jāsāk funkcionēt 1990. gadā.
Sākotnēji plānā bija divas metro līnijas, bet kā jau tas bieži notiek, dažādu procesu rezultātā tika nolemts veidot trīs: 1. Jugla - Imanta, 2. Sarkandaugava - Ziepniekkalns, 3. Buļļu kāpa - Dreiliņi. Tomēr vairākkārt tika atlikti darbu sākšanas termiņi, radās dažādas problēmas un pilns Metropolitēna projekts bija gatavs tikai 1988.gadā. Tajā pat gadā Latvijas prese rakstīja par to, ka bez gatava projekta Rīga ir saņēmusi naudu tā realizācijai – 250 miljonus padomju rubļu. Šeit ir vērts pieminēt, ka pirmajam Baltijas metropolitēnam bija jākļūst par visdārgāko PSRS. Pēc speciālistu aprēķiniem viena kilometra izbūves izmaksas varēja sasniegt 25-26 miljonus rubļu. Tajā pat laikā Minskas metro būvēja par 15 miljoniem rubļu kilometrā.
Attēlā - variants stacijas "Centrs" interjeram.
Galveno finansējuma daļu, pats par sevi saprotams, bija jānodrošina Maskavai. Latvijas PSR budžeta izdevumi būtu 10-12 miljoni bāzes ierīkošanai, 2,5 miljoni - inženieru korpusam, 4-5 miljoni staciju savienošanai ar ielām. Galu galā, Rīga varēja iegūt metro, iztērējot mazāk nekā 20 miljonus. Labprātīgi no tādām dāvanām it kā neatsakās. Jo vairāk tāpēc, ka Rīgai bija konkurenti – savu metropolitēnu kvēli vēlējās iegūt Odesa un Omska. Tomēr, lai kā valsts vīri būtu aizrāvušies ar šo ideju par pirmo metro līniju visā Baltijā, Latvijas sabiedrība nostājās pret celtniecību.
Attēlā - stacijas "Daugava" interjers
Arvien vairāk sabiedrībā vairojas skeptiskas domas par šāda milzīga projekta izveidi Rīgā. Kā pirmie pie vārda tika zinātnes pārstāvji. No zinātniskā un vides viedokļa Rīgai ir raksturīgs augsts gruntsūdeņu līmenis, tā plūsmas spēj pārvietoties un neviens nevar pateikt, kur tās būs pēc desmit gadiem. Ja gruntsūdeņi krustotos ar metro līnijām, applūstu gan tuneļi, gan virs tiem esošās mājas. To savās spekulācijās izmantoja metro celtniecības pretinieki (lai gan analoģiska situācija ar grunti zem Sanktpēterburgas netraucēja tai uzcelt metro).
Kopumā radās ļoti daudz dažādu iemeslu, kāpēc metro Rīgai nevajag. Tika vainoti projektētāji par neērtu staciju izvietojumu, tad metro tika pasludināts par novecojušu sabiedriskā transporta veidu, sabiedrības pretestībai bija nesapratne, kādā veidā metro tiks būvēts, tādēļ bija bažas, ka būvniecība varētu negatīvi ietekmēt Vecrīgas un Rīgas Vēsturiskā centra arhitektūru, visbeidzot lietā tika likti patriotiski lozungi un paziņots, ka metro ir mēģinājums ievest Latvijā kārtējo slāvu partiju, kas apdraudēs latviešu identitāti un valodu.
Attēlā - protests prt metro izveidi Rīgā
Uz patriotisko noskaņojumu viļņa notika virkne akciju – metro pretinieki sāka apstrīdēt pilsētas amatpersonu lēmumu un pie viena arī Maskavas speciālistu kompetenci. Vispirms "Zaļie" sarīkoja protesta akciju (1987. gadā), pēc tam tika pieņemts lēmums sākt darbu pie projekta otrā tehniski ekonomiskā pamatojuma. Šo misiju uzticēja vietējiem zinātniekiem (kuriem nebija šādu darbu veikšanas pieredzes) – Maskavas zinātniekiem neuzticējās. Pastāvējusi tikai pāris mēnešus, komisija paguva veikt visus nepieciešamos pētījumus un nonākt pie secinājuma, ka metro celtniecība Rīgā ir nepamatota gan no tehniskā, gan ekonomiskā viedokļa. Diskusijas uzmanības cetrā bija projekta socioloģiskie aspekti - jauns pāris tūkstošu liels viesstrādnieku kontingents radīja bažas cilvēkos, kuri gadiem ilgi bija gaidījuši rindā pēc pilsētas piešķirtā dzīvokļa; Sabiedrībā bažas izraisīja fakts, ka līdz ar to pilsēta un republika vēl vairāk zaudēs kontroli pār savu teritoriju un Rīga tika attīstīta kā Latvijas mērogiem nesamērīgi liels reģionālais centrs.
Tādēļ grandiozajai iecerei tika pielikts trekns punkts. Tā arī beidzās Rīgas metro vēsture – 12 gadi birokrātiskas vilcināšanās nebija devuši nekādus konkrētus rezultātus.
Attēlā - protests pret metro izveidi Rīgā
Kā pirmo līniju, kuras celtniecības uzsākšana bija plānota 1990.gadā un jāpabeidz līdz 2002.gadam, bija paredzēts uzbūvēt VEF - Zasulauks. Šo līniju dēvēja arī par palaišanas līniju. Pirmajā kārtā bija paredzēts abos virzienos pagarināt jau uzbūvēto pirmo līniju, no VEF stacijas izbūvējot to līdz Juglai, no Zasulauka stacijas līdz Imantai un izbūvēt papildu līniju no pieturas "Draudzība" (Esplenāde) līdz Dreiliņiem. Visu trīs metro līnijas izbūve un nodošana ekspluatācijā bija jāpabeidz līdz 2021. gadam un trijās līnijās kopā vajadzēja būt 33 stacijām, no kurām trīs bija centrālās pārsēšanās stacijas.
Attēlā - stacijas "Raiņa" interjers
Paralēli parastajam Rīgas metro vēstures izklāstam, protams, pastāv arī "sazvērestību teorijas".
Pieņemsim, ka tiktu pievertas acis uz iedzīvotāju skaita nepietiekamību, maskavieši sāk izstrādāt tehnisko projektu Rīgas metro izbūvei. Un kas atklājas? Izmaksas šim projektam būtu vienkārši dramatiskas - viena kilometra izmaksas bija 25-26 miljoni rubļu. Kā stāsta Rīgas kādreizējais galvenais arhitekts Gunārs Asaris, metropolitēnam bija jākļūst par Rīgas attīstības plāna sastāvdaļu un jāsaņem PSRS Valsts plāna komitejas apstiprinājums. Taču tas nenotika! Tā vietā Maskavas ierēdņi ieteica rīdziniekiem pagaidīt labākus laikus, kad pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniegs miljonu.
Attēlā - stacijas "VEF" interjers
Gunārs Asaris apgalvo, ka metropolitēna vajadzībām nekas netika būvēts ne Bolderājā, ne arī Mežaparkā. Bet viņš pats, neraugoties uz savu amatu, projektu savam acīm nekad tā arī netika redzējis. Tiek apgalvots, ka tālāk par runām lieta nekad nav tikusi – projektēšanas termiņu vairākkārtējā pārcelšana un pagarināšana radīja iespaidu, ka neviens neko vispār negatavojas būvēt.
Taču Alfrēds Rubiks, kurš tolaik vadīja Rīgu, neklātienē viņiem nepiekrīt: metro projekts bija, maskaviešu piekrišana bija, un arī celt to gatavojās. Taču nepaguva – PSRS izjuka, bet neatkarīgai Latvijai bija jau citas celtniecības prioritātes.
Attēlā - variants stacijas "Zasulauks" interjeram
Kur tad atrastos pirmās līnijas stacijas mūsdienās, ja tomēr metro būtu izbuvēts?
1. Jugla - hipermārketa "Juglas centrs" vietā
2. Alfa - t/p Alfa Vietā
3. Teika - līdzās bijušam kinoteātrim, degvielas uzpildes stacijas vietā
4. VEF - līdzās bijušai rūpnīcai VEF, degvielas uzpildes stacijas vietā
5. Oškalna - līdzās Zemitānu stacijai
6. Revolūcijas/Vidzemes tirgus - līdzās Matīsa tirgum un Dailes teātrim
7. Draudzība - Esplenāde
8. Stacijas laukums
9. Uzvaras parks/Daugava - Zelta boulinga centra vietā
10. Aurora/Āgenskalns - līdzās Āgenskalna tirgum
11. Zasulauks - līdzās Zasulauka stacijai
12. Pleskodāle
13. Zolitūde - posms zem pirmās un otrās Zolitūdes - autostāvvietas vietā
14. Imanta - posms zem projekta Metropolia