Čau visiem foršulīgajiem spokiem!
Cilvēkiem ir tendence spriest par kaut ko pēc izskata. Tas ir pilnīgi saprotami, jo visu apkārt esošo informāciju uztveram galvenokārt ar acīm. Veselus 80 procentus. Vēl cilvēks viegli padodas reklāmām, un gatavas informācijas pasniegšanai, neretri pat neaizdomājas vai tā tiešam ir. Es apkopoju lietas, pieņēmumus, un uzskatus, kuri nebūt nav patiesi, un tādi kā domājam. Lai interesanta lasīšana!
Zirnekļi nav kukaiņi. Tas skan dīvaini bet ir fakts. Zirnekļi skaitās dzīvnieki plēsēji, jo pieder pie helicerātu kārtas. Tātad zirnekļi ir vairāk radniecīgi vēžveidīgajiem. Zirnekļveidīgie ir lielākā un vienīgā uz sauzemes dzīvojošā helicerātu klase. Jūrā mīt tikai 5 zobenastu sugas un viena jūraszirnekļu grupa. Zirnekļveidīgie ir saglabājuši savu unikalitāti nemainīgu milijoniem gadu.
Ķirbis nav dārzenis bet ir oga, domāju ka visi kas gājuši pamatskolā to zina. Tā dzimtene ir Meksika, un Latvijā to kultivē no. 16 gs. Tas attiecas uz visiem ēdamajiem nakteņu dzimtas augiem, kā tomāti, papriki, pipari, baklažāns,to ēdamā daļa ir ogas, bet kartupeļu ogas ēst nevar indes solanīna dēļ, kura veidojas arī pašos kartupeļu bumbuļos, ja tie no saules gaismas paliek zaļi.
Sēnes nav augi. Sēne pēc ķīmiskās struktūras ir kā dzīvnieks, un precīzāk, kukainis. Sēņu šūnu apvalki satur hitīnu ( vielu kas veido kukaiņu ārējo skeletu) tas nav novērots nevienam augam uz pasaules, un sēnēs esošie proteīni ir ļoti līdzīgi dzīvnieku proteīniem. Sēnēm vajag gatavus vitamīnus un uzturvielas, gluži kā cilvēkam, jo viņas nespēj uzņemt un pārstrādāt augiem paredzētos minerālmēslojumus, jo nav fotosintēzes. Tākā sēnes nekustās, neiemanto iekšējo orgānu sistēmu un nepārojas, dzīvnieku klasē tās arī ielikt nevar.
Būtībā slieka pat nav tārps, bet primitīvs dzīvnieks. Sliekām ir asinsrites sistēma kas nav raksturīgi tārpiem. Vēl sliekās ir daudz olbaltumvielu un viņas neslimo ar vēzi kā arī asinsrites sistēma pēc uzbūves ir līdzīga cilvēka sirdij.
Ir pieņemts uzskatīt, ka gliemežu ēstas lietas, drīgst ēst cilvēks, jo tas norāda ka produkts ir labs. Nē, tā nav, viss ir tieši pretēji. Gliemeži ir īsti alkoholiķi un maitēdāji, kuri vislabāk ēd to kas sācis rūgt un pūt, un ir salds. Cik esmu novērojusi tukšas aluspudeles viņiem ir īpaši mīļas. Tas pats attiecas uz sēnēm. Gliemeži var ēst praktiski visas sēnes, jo sēņu inde viņiem nekaitē. Tātad, kas garšo gliemezim, cilvēkam īsti par labu nenāks.
Bieži dzirdam cilvēkus sakām, ka ādai jāļauj elpot, lai tā būtu skaista. Tās ir apsolūtas muļķības, jo āda neelpo. Tā apsorbē nelielu daļu skābekļa, bet tas nekādi neietekmē ādas izskatu. Ādas šūnas metraboliskajā procesā izmanto oksihemoglobīnu, tā pat kā citi orgāni, un šo vērtīgo lietu nodrošina tikai un vienīgi plaušas un sarkanie asinsķermenīši. Āda ir jātur tīra, lai būtu d vitamīna sintēze, neaizsprostotos poras, un uz ādas nesavairotos sliktā mikroflora, vai slimības un parazīti.
Vēlamais astoņu stundu miegs, nemaz nav obligāts, un tam ir iemesls. Nav tāda vēlamā stundu skaita kas būtu jāguļ, bet ir laiks, kad ir vēlams pamosties. Seklā miega fāze ilgst 30 min.Dziļā miega fāze 1h 30 min. Dziļā miega fāzē pamodināts cilvēks nejutīsies izgulējies. neatkarīgi no tā cik stundas gulējis. Ja paanalizējam 8 h miegu, tad iznāk tā - 30 min seklā fāze, 1,5 h dziļā, Pēc 2 h miega, turpmākās 30 minūtes, pamostoties jutīsies izgulējies. Kad miegā pavadītas 2 h 30 min, seko atkal dziļā fāze 1 h 30 min, kopā 4 h miegs, un atkal turpmākās 30 min seko seklā fāze. Tad iemiegot, modināt var pēc 2h, un 30 min pēc tā,tad 4h atkal 30 min laikā, , 6h+30 min, 8h + 30min. Tā turbinot var izrēķināt cikos jāliek modinātājs, lai tu pamostos un būtu kā gurķītis.
Daudzi saka ka mācoties pa nakti neko neatcerēsies. Tā gluži nav. Pa nakti mācīties var, tikai mūsu smadzenes spējīgas kvalitatīvi apstrādāt informāciju līdz pulksten 23:00. Informācija kas iegūta līdz šim laikam, pa nakti saglabāsies ilglaicīgajā atmiņā.
