Skeleti bez galvas, ar veseri sadragāti galvaskausi un kauli ar zobu pēdām. Divi masu kapi ar vairāk nekā 150 gladiatoru skeletiem sniedza zinātniekiem jaunas, pārsteidzošas ziņas par to, kā pirms 2000 gadiem tika apmācīti, cīnījās un mira Romas gladiatori.
Citi interesanti, vēsturiski raksti:
Čingishans pasauli slīcināja asinīs
Asīrieši – seno laiku viskareivīgākā tauta
Musketieri – karaļa elites gvarde
Leģendārie britu "sarkanie mundieri"
Vaļu mednieki 19. gadsimtā piedzīvo ziedu laikus
Gladiatoru cīņas
Pēc gandrīz simt gadu ilgiem kariem visa Apelīnu pussala beidzot ir Romas varā. Pilsētas politiskie grupējumi sīvi cīnās par varu un pilsoņu simpātijām. Gladiatoru cīņu rīkošana ir efektīvs līdzeklis, kas ļauj ātri iegūt popularitāti.
Aizliegtie un kārotākie augļi Romas sievietēm
Romas augstāko sabiedrības slāņu vīrieši nicināja gladiatorus. Taču sievietes šos brutālos, seksuāli pievilcīgos cīnītājus teju dievināja.
Gladiatoru dzīve bija smaga, asiņaina un lielākoties ļoti īsa. Toties cīņās rūdītajiem vīriem bija milzīgi panākumi sieviešu vidū – viņas nespēja pretoties šādai muskuļotai ķermeņa un nāves nicinājuma kombinācijai.
Uz seno Pompeju namu sienām var redzēt uzrakstus, kuros pilsētas gladiatori lepojas ar saviem panākumiem. Piemēram, gladiators Celads sevi dēvē par „sieviešu elku”, bet cīnītājs Kresenss apgalvo, ka viņu dēvē par „meiteņu valdnieku” un par „to, kas naktīs ķer meitenes savā tīklā”.
It īpaši Romas dižciltīgo ģimeņu sievietes uzskatīja gladiatorus par neatvairāmiem, iespējams, tāpēc, ka cīnītāji stāvēja uz sociālās hierarhijas kāpņu zemākā pakāpiena un sievietēm, kurām ārlaulības sakari bija aizliegti, piedzīvojums ar barbarisku gladiatoru bija visvairāk aizliegtais, bet arī kārotākais auglis.
Romas satīriķis Juvelāns, piemēram, stāsta par kāda Romas senatora sievu, kura aizbēgusi uz Ēģipti kopā ar gladiatoru. Šis romāns izraisīja Romā lielu skandālu, turklāt gladiators pavedējs bijis vecs un ļoti neglīts.
Bet viņš vismaz bija gladiators, un šī profesija ikvienu padarīja līdzīgu Adonisam (sengrieķu dievs, kas bijas slavens ar savu skaistumu). „Sievietēm jau vajag tikai zobenu,” indīgi konstatē satīriķis. Tiesa, jāņem vērā, ka Juvelāna teksti jāuztver kritiski, jo viņš rakstīja satīru, tātad pārspīlēja.
Gladiatori specializējās
Gladiatorus iedalīja vairākās grupās, kas katra izmantoja savus ieročus un cīņas paņēmienus. Ieroči un cīņas līdzekļi bija izraudzīti tā, lai katram gladiatoram tie gan sniegtu priekšrocības, gan arī apgrūtināja spēkošanos. To visu darīja tādēļ, lai cīņa būtu interesantāka skatītājiem.
Zvejnieks
Retiarijs (retiarius) bija vismazāk aizsargāts, lai gan arī viņam bija galerus, kas aizsargāja kaklu un kreiso plecu. Viņa priekšrocības bija ātrums un kustīgums. Retiarijs parasti centās sagūstīt pretinieku ar tīklu un tad dūra ar trīsžuburi gārā kātā.
Uzšķērdējs
Par skisoru (scissor) dēvētais gladiators ar pusmēness formas nazi pie kreisās rokas bruņām bija ļoti bīstams pretinieks. Šis nazis bija abpusēji griezīgs, ar to varēja gan durt, gan šķelt. Skisoram nebija vairoga, toties ļoti smagas ķēžu bruņas, kas kopā ar roku bruņām padarīja viņu par smāgāko starp visiem gladiatoriem. Tāpēc viņš, cīnoties arēnā, ātri nogura.
Dūrējs
Gladiatora, ko dēvēja hoplomachus, priekšrocības bija šķēps, kas derēja gan duršanai, gan mešanai. Savukārt mazais vairogs nenodrošināja labu aizsardzību. Reizēm gladiators cīņas laikā pazaudēja šķēpu un tad bija spiests turpināt cīņu tikai ar dunci.
Glūņa
Traksam (thrax) bija īpašs, izliekts zobens, ar kuru varēja sasniegt pretinieku vietās, kur nebija iespējams piekļūt ar taisno zobenu. Taču ar mazo vairogu nevarēja efektīvi aizsargāt kājas. Tāpēc viņš valkāja ļoti augstus kāju aizsargus – no potītes līdz augšstilbam. Traksa bruņucepuri greznoja greifa figūra. Greifs bija mītisks dzīvnieks ar lauvas ķermeni, ērgļa galvu un spārniem.
Bruņu dūre
Murmilons (murmillo) bijas viens no vissmagāk bruņotajiem gladiatoriem. Viņa ovālais vairogs bija izliekts un tāpēc labi aizsargāja ķermeni no sāniem. Taču tāda vairoga nēsāšanai vajadzēja daudz spēka. Šādi bruņots gladiators parasti cīnījās ar traksu, tad skatītāji dzīvi apsprieda dažāda veida vairogu priekšrocības. Imperators Domiciāns, kam ļoti patika murmiloni, riez lika sakropļot kādu skatītāju, kurš pārāk dedzīgi bija paudis sajūsmu par traksu.
Jātnieks
Gladiators zirgā jeb eques ievadīja dienas cīņas arēnā. Cīņu šis gladiators iesāka zirgā, bet vēlāk, kad bija aizmetis savu šķēpu, ar zobenu cīnījās kājniekos. Viņa priekšrocības bija zirga ātrums un iespēja nogalināt pretinieku no liela attāluma ar šķēpa metienu. Tomēr jātnieks bija ļoti slikti aizsargāts, jo trūka, piemēram, kāju aizsargu. Tāpēc viņš paļāvās uz savu ātrumu un veiklību.
tas noteikti ir drausmīgi skatīties, kā zvēri saplosa dzīvus cilvēkus
nez, nez. lasīju ka gladiatori esot bijuši resni, jo tauki labāk aizsargāja pret zobeniem. 
noziedzinieku izbarošana, lai gan nežēlīga tomēr, manuprāt, neslikta doma, pirmkārt, lopiņus pabaro, otrkārt laba motivācija nepārkāpt likumu :D
Super, baigi patika raksts, pilnīgi sajutos, kā gladiators un iešu šonakt augstmaņu sievas purināt. :D
Labs raksts-Filma Gladiators joprojam ir viena no labakajam kadu esmu redzejis!
paga paga es nupat ka saprtau lietu pa šitiem rakstiem, kāpēc tā kvalitāte.TAs taču ir ilustrētās vēstures raksts 
100% pārējie ar, bet nu nekas + par vēlmi to visu pārakstīt un pastāstīt tiem kas nelasa ilustrēto 
tā jau likās ka ļoti intresanti un kkur lasīts viss ņemts no ilustrētās vēstures...
