Nāvējošākie notikumi cilvēces vēsturē44

Lušana sacelšanās (36 milijoni mirušo)

500. gadus pirms Juaņu dinastijas, Ķīnā valdīja Tangu dinastija. Lušans bija ģenerālis no Ķīnas ziemeļiem, kurš vēlējās pārņemt varu. Šis tā saucamais karš ilga 8. gadus, līdz Tangu dinastija beidzot uzvarēja, tomēr tā vairs nekad neatguvās.

Taiping Rebellion (40 milijoni mirušo)

Atkal jau ķīnieši, bet šoreiz ar palīdzību no Francijas un Lielbritānijas. 1850. gadā pār Ķīnu valdīja Qingu dinastija. Viņi bija cietuši dēļ dažām no galvenajām problēmām pirms sacelšanās - ekonomiskā krīze, dabas katastrofu radīties postījumi, kā arī Eiropiešu mēģinājumi okupēt teritorijas. Sacelšanās vadonis bija Hongs Xiuquans, kurš apgalvoja, ka ir jaunākais brālis Jēzum Kristum.

Lielais Ķīniešu bads (43 milijoni mirušo)

Un atkal jau viņi... Neuztraucieties, vairāk gan nebūs... 

Gadsimtu velāk, tagad jau komunistu vadītajā Ķīnā, sekas valdības centieniem valstī izmaiņas ieviest pārāk ātri. Lai arī sausums un sliktie laika apstākļi izraisija badu var diezgan viegli pamanīt šeit arī valdības vainu, mēģinājumā valsti no agrākās ekonomikas pāriet uz komunismu. Ķīnas zemnieki šos trīs laikus dēvē par "rūgtajiem gadiem".

Padomju noziegumi (49 milijoni mirušo)

PSRS no 1917. - 1953.gadam mira milijoniem krievu no revolūcijas rokām, bada un deportācijām. Viens cilvēks var uzņemties praktiski visu vainu par šo notikumu - Josifs Staļins. Bija grūti aptvert to, ka 1948. gadā viņš tika nominēts Nobela Miera prēmijai...

Mongoļu iekarojumi (60 milijoni mirušo)

Ja ir kāds cilvēks uz kura rokām ir vairāk asiņu kā jebkuram citam, tad tas ir Čingishans. Viņa vadībā Mongoļu impērija kļuva par vislielāko imperiju kāda jebkad patstāvējusi. Tā aptvēra 16% zemes platības. Mongoļi devās cauri Āzijai un nogalināja visus, kas tiem stājās ceļā, mirušo skaits būtu daudz lielāks, ja viņi turpinātu savu ceļu uz Eiropu...

1. Pasaules karš (65 milijoni mirušo)

Laigan ir bijuši arī citi ievērības cienīgi kari, šis bija pirmais globala mēroga karš. Īsumā, 1914. gadā, kad Eiropā vadošās impērijas kļuva pārāk lielas, tādeļ izveidojās divas apvienības, kuras cīnījās viena pret otru, lai pierādītu, ka ir dominejošās Eiropā. Novecojusī kara taktika bija nāvējoša karā iesaistītajiem. Karš beidzās 1918. gadā.
 

2. Pasaules karš (72 milijoni mirušo)

Pēc pāris desmitu gadu pārtraukuma, jau atkal izcēlās karš. Šoreiz vaininieki bija vācu fīrers - Hitlers un jau iepriekš pieminētais Staļins. Kara viens no galvenajiem iemesliem bija Vācijas "pazemošana" pēc 1. pasaules kara. Šis bija pirmais karš kurā tika pielietotas ātombumbas, tas sākās 1939. gadā ar Hitlera iebrukumu Polijā un beidzās 1945. gadā, kad Vācija, no visām pusēm ielenkta kapitulēja.

Amerikas kolonizācija (100 milijoni mirušo)

Laigan kari dzīvības atņem daudziem cilvēkiem, jaunu koloniju ieņemšana atņem vel vairāk...

Kad Kristofors Kolumbs 15. gs atklāja Ameriku, tā bija jauna paradīze zemes virsū, plašības bija milzīgas, tieši kā radītas Eiropiešiem, kuri velējās tās izmantot. Taču biju viena problēma... Šo zemi jau apdzīvoja vietējie iedzīvotāji, tādēļ Eiropieši devās uz Ameriku, lai viņus padzītu vai nogalinātu, saprotiet kā kurš vēlaties, bet abi varianti der. Laigan Eiropieši nogalināja ļoti daudz Amerikāņu, lielākā daļa, 80% mira no kontakta ar viņiem pašiem, nevis to ieročiem, proti saslimstot ar no Eiropas ievestajām slimībam.