Noslēdzošā Nacistu Noslēpumu apkopojuma daļa. Kas notika ar tehnoloģijām pēc kara? Kur pazuda zemūdenes un SS vadošie darbinieki? Vai Antarktīdā ir nacistu bāze? Par to visu šajā, beidzamajā apkopojuma daļā.
Nacistu noslēpumi. 4. Reihs?21
319
5
1946. gadā kļuva zināms, ka 54 zemūdenes un vairāk nekā 6000 zinātnieku un dažādu speciālistu ir pazuduši no Vācijas, īpaši no SS Tehniskās filiāles. Nozuduši bija arī 40'000 vergu strādnieku un 142'000-250'000 Vācijas iedzīvotāju. Protams, iespējams, lielākā daļa šo cilvēku ir pazuduši kara apstākļos, taču Vašingtonai ir aizdomas, ka liels skaits no viņiem ir aizbēguši uz Dienvidameriku vai 211. bāzi (ja tāda bāze eksistē). ASV uzsāka medības, aizbildinoties ar kara noziedznieku meklēšanu, lai iegūtu dažādas tehnloģijas no Vācijas zinātniekiem Dienvidamerikā zem operācijas "Paperclip". ASV bija tā uztraukušās par slepeno bāzi, ka 1947. gadā pirmā Antarktikas vasaras operācija "Highjump" tika noorganizēta. Tā bija pilnīgi militāra vienība admirāļa Birda vadībā. Vienībai tika pavēlēts doties taisnā ceļā uz Antarktiku un izlūkot bāzes atrašanās vietu. Ja tāda tiktu atrasta, tai nekavējoties uzbrukumā dotos 4'700 kareivju ar mērķi ieņemt vai iznīcināt bāzi. Vienība izmantoja gaisa novērošanu un izmantoja magnetometru, lai fiksētu jebkādas magnētiskas anomālijas zem ledus. Taču vairākas Birda lidmašīnas pazuda... Lidmašīna bja nokļuvušas ienaidnieka rokās.
Attēlā: Operācijas Paperclip laikā sagūstītie zinātnieki.
Opēracija "Highjump" beidzās bez rezultātiem, jo Birds pēc pāris nedēļām devās atpakaļ, lai gan bija plānots tur uzturēties 8 mēnešus. Viņš neoficiālos komentāros Dienvidamerikas presei apgalvoja, ka viņiem uzbruka ienaidnieka limašīnas no pola, kuras lidojušas neticamā ātrumā.
Aizdomīgi, ka tieši 1947. gadā radās mūsdienu NLO fenomens un 50. gados radās vairākas disku programmas, kas turpinās līdz pats šodienai, kā "melnie projekti" (Speciālas piekļuves programmas) CIP, NSA (Nacionālās Drošības Aģentūra) un NRO (Nacionālais izlūkošanas birojs) vadībā. Pat Vācija Federatīvā republika varētu būt saglabājusi daļu Tūles un Vril tehnoloģijas. Ir pat fotogrāfiski pierādījumu no vēliem 70. gadiem par Bundesvēra diskiem FU-1 un FU-2.
Gadu desmitiem pēc Nacistiskās Vācijas padošanās ir tikuši novēroti daudzi dīvaini Vril un Haunebu tipa lidaparātu parādīšanās un pat nezinānu zemūdeņu tipu parādīšanās Dienvidamerikas debesīs un ūdeņos. Daudzas no manītajām zemūdenēm atgādina pēdējos Vācijas zemūdeņu projektus, piemēram XXVI. Šādas zemūdenes plānus, iespējams, nosūtīja uz Jauno Švābiju turpmākai konstrukcijai.
Vēl viena noslēpumaina lieta ir Hitlera U-laiva, XIb, par kuras pabeigšanu oficiālu datu nav. Pirmā šāda tipa zemūdene, U-112 tika nosaukta par vienīgu XIb zemūdeni un slepenības dēļ nekādās citās uzskaitēs vairs neparādījās. Milzīgā, 3'600 tonnas smagā, U-laiva bija smagāka par citām zemūdenēm un ātrāka par 23 mezgliem. Zemūdene izceļas ar diviem masīviem torņiem uz klāja, bruņotiem ar četriem 127 mm lielgabaliem un iespēju uz klāja pārvadāt lidaparātu Ardado 231.
Zemūdenei tika dots kodētais nosaukums “Schwarz Ritter” (Melnais bruņinieks) un kara laikā tā atradās neitrālā ostā Spānijā pirms došanās uz Vāciju speciālā misijā vēlā 1944. gadā. Par to nekas nebija dzirdams līdz pat 1993. gadam, kad to atrada pie Keipkodas, acīmredzot, tā nogrima pirms izpildīja savu uzdevumu. Ir aizdomas, ka šī U-laiva pārvadāja aģentus, kuri vēlāk pārstāvētu Reihu, un lielu daudzumu Reiha zelta, priekš nākotnes Ceturtā Reiha. Šī U-laiva tika veidota, lai spētu uzņemt divreiz lielāku apkalpi kā parastajām zemūdenēm, uzņemt dažādas papildu iekārtas un pat specvienību kareivjus. Priekš šīs misijas uz klāja atradās labi apmācīta Brandenburgas komando vienība, kura strādājusi gan Abvērā, gan kā slepenie NW-7 industriālie spiegi.
Attēlā: “Schwarz Ritter”
Būtu bijis iespējams turpināt dažādu būvniecību izmantojot materiālus, kas aizvesti uz Antarktīdu un izmantojot kontaktus Dienvidamerikā. Arī finansējums nebūtu problēma, piemēram, no izlaupītas Reihsbankas 1945. gadā.
Ar sākotnējo iedzīvotāju skaitu ap 10'000, SS bērnu programmu, kā arī vergu strādniekiem un tūkstošiem tehniķu, zinātnieku un speciālistu, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir iespējams izdzīvot zem ledus.
Ir diezgan ironiski, ka līgumi aizliedz Antarktīdā izmantot ieročus un veikt jebkādus izmēģinājumus, lai gan tieši tur varētu atrasties jaunā Reiha arsenāls, kurš gaida savu iespēju. Varbūt daudzi Jauno Švābiju jau ir atstājuši, lai palīdzētu kolonizēt Dienvidamerikas daļas - viss ir daļa no Kanarisa-Vril Z-Plāna jeb Nākotnes plāna, kuram netraucē nekāda padošanās 1945. gadā. Varbūt viņiem pat ir kodolieroči. Vācieši, kas no Eiropas bēga uz Dienvidameriku - Argentīnu, Čīli, Urugvaju un Brazīliju, ir saglabāuši spēcīgus biznesa kontaktus ar apvienoto Vāciju.
Jau tikko pēc kara sāka darboties Odessa (Bijušo SS biedru organizācija), kas savu darbību vadīja no Dienvidamerikas, kamēr SS vadītie Werewolf jeb vilkaču teroristi pretojās sabiedroto okupācijai divus gadus, līdz beidzot padevās.
Attēlā: Werewolf karogs
Tev patiks šie raksti
labs raksts
Mīnuss. 
