Laiks tiek uzskatīts par ceturto dimensiju un tas iedalās pagātnē, tagadnē un nākotnē. Un laiks ir tas, kas mūs saista- bez pagātnes nebūtu šodienas, bet bez šodienas nav iespējama nākotne.
Mazāk zināmi fakti XVI12
784
7
‘’Virsaiša’’ zvans atgriežas Latvijā.
Karakuģis „Virsaitis’’ tika uzbūvēts Vācijā 1917.gadā un bija Latvijas pirmās brīvvalsts Kara flotes flagmaņkuģis. Pēc okupācijas tas kopā ar latviešu jūrniekiem tika iekļauts PSRS flotē. 1941.gada 2.decembrī evakuējot karavīrus no Hanko pussalas Krievijas kara bāzes kuģis uzskrien uz minas un nogrimst. 2005.gadā somu ūdenslīdēji Somu līcī atrod tad vēl neatpazītu kuģa vraku un pēc izceltā kuģa zvana tiek identificēts, ka šis kuģis ir ‘’Virsaitis’’. Pēc atpazīšanas daudz tiek domāts par vraka izcelšanu, bet galu galā tiek nolemts, ka tam tomēr jāpaliek jūras dzelmē. 2013.gada 4.septembrī Tallinas ostā notiek svinīga kuģa zvana nodošana Latvijai. Izrādot godu kuģim un tā komandai ūdenslīdēji pie kuģa vraka piestiprina piemiņas plāksni par atgādinājumu, ka šis vraks reiz bija Latvijas Kara flotes flagmaņkuģis.
Papīra kapeikas.
Esam pieraduši, ka sīknauda ir monētas. Bet vienmēr ir atrodami arī izņēmumi. Arī Latvijas naudas vēsturē tāds atrodams. Pēc LR proklamēšanas valstī bija vairāki likumīgi maksāšanas līdzekļi. 1919.gada 22.martā tiek izdots rīkojums par pirmās Latvijas naudas zīmes- Latvijas rublis un tās maiņas zīmes- Latvijas kapeikas, ieviešanu. Monētu kalšana bija dārgs prieks un Latvijas rublis bija tikai pagaidu variants pārejai uz nacionālo valūtu, tāpēc turpmāko trīs gadu laikā Latvijas kapeikas 5, 10, 25 un 50 nominālvērtībā tiek drukātas. Pēc pārejas uz latiem 1922.gadā, tiek kaltas ne tikai santīmu, bet arī 1, 2 un 5 latu monētas.
Nenovērtēto lietu muzejs.
Atkritumi ir tie, kas parāda sabiedrības īsteno seju. Kas gan viss tur nav atrodams! Arī vēstures liecinieki. Liepājas reģiona atkritumu poligonā atrastie vēstures liecinieki tagad apskatāmi īpaši izveidotā muzejā. Ko tik cilvēki neizmet… Antīki radioaparāti, gleznas, senatnīgi mājsaimniecības priekšmeti- tie visi ir vēstures liecinieki un īpaši interesanti apskates objekti jaunākajai paaudzei, kura ko tādu nekad nav redzējuši. Pēdējais atradums ir pirmā zināmā lībiešu mākslinieka- autodidakta Jāņa Beltes (saukts arī par Kriņķeļu Jāni) glezna.
Rīgas Dinamo un Irbes zvaigžņu stunda.
Lai arī kā mīlam un fanojam par savējiem- Rīgas „Dinamo’’, rezultāti ne vienmēr ir sirdi iepriecinoši. Bet 1987./1988.gada sezonas noslēgumu atcerēsies daudzi hokeja cienītāji kā kluba ‘’zvaigžņu stundu’’. Toreiz PSRS čempionāta fināls notika tūlīt pēc Ziemas Olimpiskajām spēlēm un komandu labākie spēlētāji bija ‘’nokausēti’’ izcīnot tur zelta medaļas. Bet rīdzinieki bija salīdzinoši labākā formā. Un tas pierādījās arī laukumā- pusfinālā ar 2:0, 3:5 un 4:2 uzvarot Maskavas ‘’Dinamo’’. Finālā gan nācās piekāpties ‘’CSKA’’ (3:7, 2:1, 2:4, 2:5), bet iegūtās sudraba medaļas bija lielisks sasniegums.
Šajās spēlēs īpašu ievērību izpelnījās arī komandas jaunais vārtsargs Artūra Irbe. Komandas treneris Vladimirs Jurzinovs uzticēja vārtus sargāt ‘’otrajam numuram’’, lai ļautu atpūsties pēc olimpiādes pārgurušajam Vitālijam Samoilovam. Un Irbe pierādīja savu varēšanu.
Mini zemūdenes Liepājā.
1976.gadā PSRS tika iesākts īpaši slepens projekts, kura mērķis bija radīt maza izmēra zemūdenes. Pēc 14 gadiem- 1990.gadā tiek izgatavota pirmā šāda zemūdene MC-520, kurai tiek dots ‘’Piranjas’’(Пиранья) vārds. PSRS kara flote tika papildināta ar divām šādām mini zemūdenēm un abas tika dislocētas Liepājā. Ņemot vērā projekta slepenību Kara ostā tiek izbūvēts milzīgs betona angārs virs ūdens. Zemūdenes iegremdējās un iznira tikai angāra iekšpusē. Angārs saglabājies vēl šodien, bet zemūdenes pēc PSRS sabrukšanas tika pārvietotas uz Kronštati. Starp citu, šīs zemūdenes skatāmas Krievijas mākslas filmā ‘’Nacionālās zvejas īpatnības’’.
Apskaties arī iepriekšējo daļu.
Tev patiks šie raksti
