Kad mirklis ir pagājis to vairs neatsaukt, tā ir jau vēsture. Un tikai pēc gadiem kāds notikums atkal ataust atmiņā. Nekas šai dzīvē nenotiek vienkārši tāpat. Visam ir savs iemesls.Kad mirklis ir pagājis to vairs neatsaukt, tā ir jau vēsture. Un tikai pēc gadiem kāds notikums atkal ataust atmiņā. Nekas šai dzīvē nenotiek vienkārši tāpat. Visam ir savs iemesls.
Mazāk zināmi fakti XIX6
521
5
Ar ‘’Ikaru II’’ pāri Baltijas jūrai.
Sapnis par lidošanu mājoja arī latviešu sirdīs un viņi to arī īstenoja ar lielu entuziasmu. Pēc kara pirmo vieglo lidmašīnu uzkonstruē Rūdolfs Vītols un nosauc to par ‘’Sprīdīti’’ jeb P-1. Tas izrādījās ne visai veiksmīgs un ar jaunā un talantīgā konstruktora palīdzību 1924.gadā top ‘’Sprīdītis II’’ ar kuru Gustavs Lazdiņš veic pārdrošu nosēšanos koku ieskautajā Esplanādē. Tā bija sensācija, bet draudēja ar pamatīgām nepatikšanām. Pilots gan taisnojās, ka tā bijusi piespiedu nosēšanās. Vēlāk gan noskaidrojās, ka šis lidojums tika rūpīgi plānots un pat iemūžināts filmā. Bet ar to viss tikai sākās.
Nikolajs Pūliņš uzbūvē lidmašīnu un nosauc to mitoloģiskā varoņa vārdā ‘’Ikars’’ un veic pirmo lidojumu pāri Latvijai. ‘’Ikars’’ kļūst par pirmo reģistrēto civilo lidmašīnu ar imatrikulācijas burtiem YL-AAA, bet pats Pūliņš saņem pirmo civilā pilota licenci Latvijā. Pūliņš panākumu spārnots būvē jau nākošo lidmašīnu- ‘’Ikars II’’, ar kuru 1932.gadā veiksmīgi veic pirmo tālāko pārlidojumu ar vieglo lidmašīnu uz ārzemēm šķērsojot Baltijas jūru. Zviedrijā viņu sagaida un sveic Zviedrijas Karaliskā aerokluba prezidents, bet vienīgais pasažieris- zaķītis (interesanti, vai viņš skaitās nelegālais imigrants), kuru zviedri nosauc par Emīlu, tiek palaists brīvībā mežā. Pūlīša sieva par šo avantūru uzzina tikai pēc vīra atgriešanās mājās. Par skandālu gan nekur nekādu ziņu nav.
Mūsu apbalvojumus izgatavo lietuvieši.
Pēc Latvijas valsts apbalvojumu atjaunošanas tos izgatavoja juveliera un metālmākslinieka Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā ‘’Kalvis’’. No agrākajiem ordeņiem tie atšķīrās vienīgi ar teksta šriftu un uz tiem bija atjaunošanas datums. Bet muarē jeb ordeņu lentītes piegādāja tā pati dāņu firma, kas lentes auda arī pagājušā gadsimta 20.gados. To dizains netika izmainīts. Bet kopš 2007.gada ordeņus izgatavo Lietuvas monētu kaltuvē ‘’Lithuanian Mint’’. 2010.gadā Saeimā tika apspriests likumprojekts, kas noteiktu, ka valsts apbalvojumus drīkst izgatavot tikai pašmāju ražotājs, bet tas tika noraidīts. Tāpēc, ik pa četriem tiek izsludināts konkurss ordeņu izgatavošanai un uzvarētājs saņem valsts pasūtījumu.
Tev patiks šie raksti
