Mazāk zināmas 20. gadsimta katastrofas (4)4

Lielā kanjona lidmašīnu sadursme. Mums visu laiku tiek atgādināts, ka aviācija nekad nav bijusi tik droša kā mūsdienās, tomēr, lai tas notiktu, aviācijai bija jāiziet cauri neskaitāmām traģēdijām, un viena no ievērojamākajām traģēdijām aviācijā bija divu pasažieru lidmašīnu sadursme virs Lielā kanjona 1956.gadā. 1956.gada 30.jūnija rītā divas lidmašīnas pie Losandželosas Starptautiskās lidostas vārtiem gaidīja pacelšanās atļauju. Trans World Airlines (TWA) Reiss 2 kavējās par dažām minūtēm, jo tika veikta neliela lidmašīnas apkope. Tad tā beidzot saņēma pacelšanās atļauju un sāka savu lidojumu no skrejceļa 25 ar 70 apkalpes locekļiem un pasažierim uz klāja. Todien lidmašīnu vadīja Kapteinis Džeks S.Gandijs. Viņš bija lidojis šo maršrutu uz Kanzassitiju vairāk nekā 170 reizes. Tai vajadzēja būt kārtējai parastai darba dienai. Līdzīgi, United Airlines Reiss 718 arī tika mazliet aizkavēts gaidot citas lidmašīnas nolaišanos. Tad lidmašīna Kapteiņa Roberta S. Šērlija vadībā pacēlās no skrejceļa 25L , lai dotos uz Čikāgu, Ilinoisā. Kapteinis Šērlijs todien bija atbildīgs par 58 cilvēkiem savā lidmašīnā, un tāpat kā Kapteinis Gandijs, viņš šo maršrutu bija veicis ļoti bieži . Tomēr šis rīts priekš abiem kapteiņiem un viņu pasažieriem izrādījās pavisam savādāks nekā viņi to bija iedomājušies. 9:21 no rīta TWA Kapteinis Gandijs iekļuva turbulencē un lūdza mainīt augstumu no 19 000 līdz 21 000 pēdām. Gaisa satiksmes vadības dispečers, apzinoties United lidmašīnas lidojuma plāns šķērso TWA , šo lūgumu noraidīja. Kapteinis Gandijs, kā jau noteikti to bija darījis vairākas reizes iepriekš, palūdza atļauju lidot 1000 pēdas virs jebkādiem laikapstākļiem viņa ceļā. Losandželosas Gaisa satiksmes maršrutu vadības centrs apstiprināja šo standarta lūgumu , un informēja Kapteini Gandiju, ka United Reiss 718 lidos netālu no viņa. 10:31 no rīta Aeronavigācijas radiosakaru centrs Soltleiksitijā uztvēra nezināmu radio pārraidi, kas bija pārāk trokšņaina , lai to saprastu. 11:51, kad vairs nebija iespējams nodibināt kontaktus ar nevienu no lidmašīnām tika izsludināta pazudušo lidmašīnu trauksme. Divu pazudušo lidmašīnu meklēšana nebija ilga. Katastrofas dienā, Lielā kanjona apskates lidmašīnas pilots bija dzirdējis ziņas par pazudušajām lidmašīnām. Viņš atcerējās, ka todien kanjonā redzējis dūmus. Viņš tovakar izlidoja otro reizi un apstiprināja, ka liesmojošie vraki, kas atradās divās dažādās vietās, tiešām bija abas pazudušās lidmašīnas.  Katastrofā bojā gāja visi 128 cilvēki abās lidmašīnās, tā bija pirmā katastrofa visā aviācijas vēsturē ar vairāk nekā 100 upuriem. Sākotnēji, mediji un abas aviokompānijas katastrofā vainoja avio dispečeru, tomēr vēlāk viņš tika attaisnots. Šis incidents radīja pamatīgu baiļu faktoru, publika kļuva satraukta par daudzajām aviokatastrofām pirms šīs konkrētās traģēdijas. Lielā kanjona sadursme noveda pie tā, ka melnās kastes kļuva par obligātu prasību visās lidmašīnās, jo bez tām izmeklētāji bija bezspēcīgi saprast, kas tieši noveda pie abu lidmašīnu sadursmes.

Sampūngas universālveikala sabrukšana. Lī Jūns 1989.gadā uzbūvēja Sampūngas universālveikalu bijušās atkritumu izgāztuves vietā. Ēkai bija paredzēti pieci stāvi, bet celtniecības vidū Jūns uzstāja, ka jāpievieno papildus stāvs ar milzīgu peldbaseinu. Vairāki inženieri, kas strādāja pie projekta, brīdināja Jūnu, ka šīs izmaiņas būs bīstamas, tomēr tā vietā, lai uzklausītu viņu padomu, Jūns viņus atlaida. Valdības drošības inspektori, kas pārraudzīja būvniecības projektu, tika piekukuļoti, lai noklusētu dizaina izmaiņas, un ignorētu faktu, ka Jūna darbuzņēmēji neizmantoja pietiekami daudz tērauda stieņu atbalstam un, lai ietaupītu naudu izmantoja nekvalitatīvu betonu. Līdz 1995.gadam, veikals darbojās ļoti veiksmīgi, katru dienu pa tā durvīm izgāja apmēram 40 000 klientu. Tā gada 27.jūnijā tika ziņots par gāzes noplūdi, tomēr Jūns atteicās veikalu slēgt. Divas dienas vēlāk, piektā stāvā griesti ieliecās, liecinot par gaidāmo sabrukšanu. Nekas netika darīts, vienīgi darbiniekiem tika atļauts beigt darbu atrāk. 29.jūnija pēcpusdienā piektā stāva griesti sabruka un izraisīja arī visu pārējo stāvu sabrukšanu. Visā konstrukcijā izcēlās ugunsgrēki, dažus no tiem veicināja benzīns no automašīnām, kas bija novietotas veikala garāžā. Glābšanas darbi turpinājās vairākas nedēļas, un, neticami, viens izdzīvojušais tika izvilkts 16 dienas pēc sabrukšanas. Lielākai daļai cilvēku tā nepaveicās- vairāk nekā 500 gāja bojā un vēl 900 guva smagus ievainojumus. Divdesmit pieci cilvēki stājās tiesas priekšā par apsūdzībām saistībā ar katastrofu. Lī Jūns tika notiesāts par kriminālo nolaidību un saņēma septiņus ar pusi gadus cietumā.