psihologa Džona Valsona 1920.gada nežēlīgais eksperiments pret 9 mēnešus mazu bērnu.
Mazā Alberta eksperiments.5
198
1
Eksperimenta mērķis bija noskaidrot vai bailes ir iedzimta vai iegūta atbildes reakcija.
Tātad par eksperimenta upuri kļuva 9 mēnešus vecs zīdainis, ar segvārdu - Alberts, ko Vatsons bija paņēmis no slimnīcas.
Divu mēnešu garumā Mazo Albertu „iepazīstināja ” ar baltu zaķi, baltu žurku, mērkaķi, maskas ar un bez matiem, kokvilnu, degošu avīzi un vēl lērumu ar visādām lietām.
Tad eksperiments sākās ar to, ka Alberts tika novietots uz matrača istabas vidū. Blakus Albertam tika novietota balta laboratorijas žurka un viņš drīkstēja ar to spēlēties. Šajā brīdī bērns neizrādīja nekādas baiļu pazīmes.
Tad , ik reizi kad zīdainis pieskārās žurkai, Vatsons aiz viņa muguras sita ar āmuru pa piekārtu dzelzs stieni, radot nepatīkamu troksni. Šajos apstākļos mazais Alberts raudāja un izrādīja bailes pie ikviena āmura sitiena. Pēc tam, kad tas tika izdarīts vairākas reizes Alberts kļuva ļoti nomākts , kad viņam atkal parādīja žurku. Alberts asociēja žurku ar skaļo troksni un sāka raudāt.
Mazais Alberts sāka vispārināt savas bailes pret visiem baltiem vai pūkainiem vai baltiem un pūkainiem dzīvniekiem/priekšmetiem. Skumjākais ir tas, ka Albertu nepaspēja atbrīvot no šim iegūtajām bailēm, jo pirms Vatsons to gribēja izdarīt, Alberts jau bija izņemts no slimnīcas.
KAS NOTIKA AR MAZO ALBERTU? Pēc 7 gadus ilgas meklēšanas, beidzot tika atklāta Alberta īstā identitāte. Viņa īstais vārds bija Douglas Merritte
Bet diemžēl šim stāstam nav laimīgas beigas. Douglas mira 6 gadu vecumā 1925.gadā no hidrocefālijas - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā.
„Mazā Alberta meklēšana, 7 gadu garumā, bija ilgāka par puikas dzīvi.” Tā rakstīja psihologs, kura darbs sekmēja mazā Alberta atrašanu.
Tev patiks šie raksti
