Sveiki! Vēlos ar Jums padalīties savos iespaidos par dažām no Skotijas salām. Skotijai ir daudz un dažādas brīnišķīgas salas, katra ar savu vēsturi, kultūru, noslēpumiem, odziņu.
Esmu bijusi uz vairākām salām, kamēr esmu šeit. Lai arī katra no tām ir neatkārtojama, dažas tomēr ir vairāk aizķērušās prātā un piesaistījušas ar kaut ko īpašu.
Uz dažām no salām esmu pavadījusi 4 mēnešus, mēnesi vai tikai nakti, bet tas viss ir bijis neatkārtojams un vienreizējs!
Par dažām salām varēšu pastāstīt ko vairāk, par citām mazāk. Pievienošu arī bildes, lai varat apsktatīt, par ko tad es Jums stāstu. Šoreiz stāsts būs par vienu no tām:
Staffa (Scottish Gaelic: Stafa):
Paskatījos spokos daži ir likuši informāciju par salu Staffa (tiesa lielākā daļa bija pilnīgi vārds vārdā vienādi). Es vēlos pastāstīt savas domas par šo salu, jo esmu pati bijusi uz šīs salas un pat nakšņojusi uz tās teltī šī gada 1.aprīlī, kamēr biju darba pieredzē pie Isle of Mull reindžeres. Staffa ir diezgan interesanta paskata sala, kas veidota no lielām bazalta kolonnām. Sala ir neapdzīvota. Tā pašlaik pieder National Trust for Scotland.
Staffa bija viena no salām manā sarakstā ar vietām, ko vēlos apskatīties! Man prieks, ka man tas arī izdevās.
Manas mīļākās salas Skotijā - Staffa9
104
0
Autora bilde
Sala ir diezgan maza – nedaudz vairāk par 30 ha. Tā ir diezgan populāra tūristu vidū, kuru galamērķis ir Fingals ala, par kuru ir diezgan interesants stāsts, ko var pameklēt internetā. Uz salu ved laivas, ceļa ilgums var būt no 30 min līdz 1 stundai, atkarīgs, ar kuru laivu uz salu dodas. Salas apmeklētājiem parasti ir dota 1 stunda laika salas apskatei, ko parasti cilvēki izmanto Fingal alas un augstākā punkta vai putnu Puffin (Fratercula arctica) apskatei. Tā kā es uz salu devos kopā ar vietējo reindžeri darba darīšanās (putnu Black Guillemot (Cepphus grylle) skaitīšana un pludmaļu atkritumu/gružu lasīšana), man bija iespēja pavadīt visu dienu un pat nakti uz salas. Tas deva iespēju kārtīgi izpētīt salu, citas alas, par kurām lielākā daļa apmēklētāju nemaz nezin, vērot saulrietu no klintsaugšas un saullēktu pār Isle of Mull agri no rīta.
Autora bilde
Uz šīs salas arī atrodas kādas ēkas drupas (diemžēl izrādās, ka neesmu nobildējusi). Neviens īsti neko daudz par šo ēku nezin, arī nedz, kādēļ šī ēka ir atradusies uz šīs salas. Informācijas par to, ka tur būtu dzīvojuši cilvēki nav. Iepsējams, uz salas bija turētas aitas vai citi mājlopi, un ēka tika izmantota vasarā ganu vajadzībām. To, ka kāds uz salas ir palicis uz ilgāku laiku, piemēram, vasaras laikā, norāda tas, ka pie strautiņa, kas iztek no niedru lauka (reed bed, nezinu, kā pareizi to sauc latviski), ir ierīkota caurule ar betona pamatni. Tā kā pašlaik uz salas nav neviena zālēdāja – nedz aitas, nedz zaķu – zāle ir ļoti lekna un biezā kārtā klāj zemi. Tik biezu zāles segumu ir grūti ieraudzīt citur Skotijā, jo gandrīz visur ir aitas vai savvaļas zaķi, kas zāli noēd.
Autora bilde
Šeit arī redzama mūsu apmetnes vieta, kur nakšņojām. Teltis gan tika jau novāktas, kad uzņēmu foto. Netālu no šīs vietas atrodas ļoti interesanta ala, kas nosaukta par Guns cave. Neviens īsti nezina, kā šī ala izveidojusies. Dažādi zinātnieki un pētnieki esot braukuši uz salu un izteikuši dažādas versijas, bet neviens nespēj to pierādīt, tādēļ īstā versija par šo alas izcelsmi ir vēljoprojām miglā tīta. Ala ir neliela, pilnīgi apaļa. Tā ir pārāk šaura, lai tajā ielīstu cilvēku un tā ir gandrīz vertikāla. Ir pieļautas idejas, ka viena no bazalta kolonnām ir izslīdējusi un atstājusi aiz sevis caurumu, tikai problēma ir tāda, ka šī ala nav novietota tajā pašā leņķī, kā apkārt esošās kolonnas.
Autora bilde
Šajā bildē arī redzama šī mistiskā ala. Atvainojos par kvalitāti. Varat arī jūs mēģināt uzminēt, kā tad šī ala veidojusies. Varbūt kāds arī ko vairāk par šo alu zin?
Autora bilde
Uz salas atrodas daudz un dažādi putni. Vieni no maniem favorītiem ir bildē redzamie Black Guillemot (Cepphus grylle), jo man liekas diezgan amizantas viņu sarkanās kājas un pieskaņotās sarkanās rīkles ha. Protams, tur var redzēt ar visu iemīļotos Puffins (Fractercula arctica) un manus favorītus Shag (Phalacrocorax aristotelis). Man šos C. grylle bija jāskaita 6 no rīta! Pirms saullēkta viņi sasēžas uz akmeņiem un klintīm, lai tad, kad saule sāk aust tie varētu lēkt ūdenī. Diezgan interesanta uzvedība, ko bija diezgan aizraujoši arī novērot.
Tev patiks šie raksti
