1919.gada 15.janvārī Bostonu piemeklēja viena no vēsturē dīvainākajām katastrofām: postoši melases sīrupa plūdi. "Lielie melases plūdi" izpostīja Bostonas Nortendas rajonu no pamatiem noslaukot vairākas mājas un nogalinot 21 cilvēku, un pat vairākas desmitgades pēc traģēdijas vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka karstās vasaras dienās gaisā joprojām esot jūtama melases sīrupa smaka. Šajā rakstā atskatīsimies uz šo dīvaino un traģisko katastrofu.
Lipīgā traģēdija: Bostonas melases sīrupa plūdi 1919. gadā11
394
0
Tātad pašā sākumā, pirms sāku stāstīt par pašu notikumu man noteikti būtu jāpaskaidro, kas ir melase. Melase ir cukura ražošanas blakusprodukts - tumša, bieza un salda sīrupveida masa, ko iegūst no cukurbietēm un cukurniedrēm. Melases izmanto ēdienu saldināšanā, kā arī lopkopībā, lai veicinātu lopu vēdera izeju. Destilējot cukurniedru melases tiek iegūts rums. Dažreiz no melasēm iegūst arī vodku.
Bostonā bāzētā Purity Destilēšanas Kompānija (ASV Industriālā Alkohola meitasuzņēmums), kas nodarbojās ar ruma un etanola iegūšanu no melasēm, 1915.gadā pabeidza būvēt milzīgo melašu uzglabāšanas tvertni. Tērauda tvertne bija tiešām gigantiska: tās diametrs bija 27 metri, augstums 15 metri un tilpums 8700 kubikmetri. Milzīgā tvertne katastrofas dienā bija gandrīz pilna, tā nesen tika piepildīta ar 2,3 miljoniem galonu puertorikāņu melašu. Šis attēls ticis uzņemts dažus gadus pirms katastrofas. Tajā redzama šis milzīgā tvertne.
1919.gada 15.janvāra pēcpusdienā kaut kas nogāja greizi. Milzīgā tvertne pēkšņi sabruka un viss tās saturs pārpludināja Bostonas ielas. Vairāki liecinieki ziņoja, ka sabrukšanas brīdī viņi jutuši kā dreb zeme, pirms tam dzirdot garu dārdoņu, līdzīgu tai kādu rada garām braucošs vilciens, pērkona grāvienam līdzīgu blīkšķi, un kad no tvertnes izšāvās kniedes, ložmetējiem līdzīgu skaņu. Sabrukšana atbrīvoja 8 metru augstu melašu vilni, kas pārvietojās ar ātrumu 56 km/h. Vilņa spēks bija pietiekams, lai no pamatiem norautu mājas un tās samīcītu. Vairāki kvartāli tika apludināti ar 60 līdz 90 centimetriem dziļu melases sīrupa masu. Melašu vilnis pārvietojās tik ātri un ar tādu spēku, ka nevienam, kam bija tā nelaime atrasties tā ceļā nebija ne mazāko izredžu izdzīvot. Vairums upuru noslīka mežonīgajā vilnī. Citiem virsū uzgāzās sagrautās mājās vai citi priekšmeti. Bojā gāja 21 cilvēks un vairāki zirgi. Aptuveni 150 cilvēki guva traumas.
Pirmie notikuma vietā ieradās 116 kadeti leitnanta komandiera H. Dž. Kouplenda vadībā no USS Nantucket, Masačūsetsas jūrskolas mācību kuģa, kas bija pietauvots netālu esošajā ostā. Viņi līdz notikuma vietai skrēja vairākus kvartālus. Viņi strādāja, lai izkliedētu ziņkārīgo pūļus, kuri varēja nokļūt glābēju ceļā. Tikmēr, citi kadeti iebrida līdz ceļiem dziļajā lipīgajā masā izvilkt izdzīvojušos. Drīz ieradās Bostonas policija, Sarkanais Krusts, armija, un citi jūras flotes pārstāvji. Dažas medmāsas no Sarkanā Krusta ienira melasēs, kamēr citas rūpējās par ievainotajiem turot tos siltumā un rūpējoties, lai pārgurušie strādnieki būtu paēdināti. Daudzi no šiem cilvēkiem strādāja visu cauru nakti. Ievainoto bija tik daudz, ka blakus ēkā tika izveidota pagaidu slimnīca. Glābēji saskārās ar milzu grūtībām izlauzties cauri sīrupam, lai palīdzētu upuriem. Pēc 4 dienu smaga darba, upuru meklēšana tika pārtraukta, daudzi no bojāgājušajiem bija grūti atpazīstami, jo tos viscaur klāja sīrups. Materiālie zaudējumi bija mērāmi ap 100 miljoniem mūsdienu ASV dolāru.
Attīrīšanas komandas ātri vien saprata, ka atbrīvoties no 2 miljoniem galonu melašu nebūs viegli. Viņi izmantoja sālsūdeni, lai aizskalotu melases prom un izmantoja smiltis, lai absorbētu tās. Līdz pat vasarai notikuma vieta bija brūna ar melasēm. Tuvākās apkārtnes attīrīšana aizņēma vairākas nedēļas un vairāk nekā 300 cilvēku pielika savas pūles to izdarīt. Pārējās Bostonas teritorijas attīrīšana prasīja daudz ilgāku laiku. Melases bija visur, vilcienos, pazemes metro tuneļos, mašīnās, telefonu klausulēs, cilvēku mājās un vēl neskaitāmās vietās. "Viss kam bostonieši pieskārās bija lipīgs."
Kā šī traģēdija vispār varēja notikt? ASV Industriālā Alkohola Kompānija ātri vien metās vainot ikviena mīļākos 20.gadsimta grēkāžus - anarhistus. Viņi apgalvoja, ka anarhisti visticamāk esot uzspridzinājuši tvertni, lai ieriebtu valdībai. Vēl viena teorija apgalvoja, ka melases tvertnes iekšienē bija sākušas rūgt un tas esot izraisījis eksploziju. Izmeklētāji ātri vien atrada īsto vainīgo: neticami nolaidīgi veiktus būvdarbus. Kompānija tik ļoti 1915.gadā steidzās uzbūvēt tvertni, ka pilnīgi aizmirsa par elementāriem drošības pasākumiem. Mūsdienu pētījumi ir atklājuši, ka tvertnes plānās tērauda sienas bija pārāk trauslas, lai izturētu sīrupa spiedienu uz tām. Cilvēks, kurš pārraudzīja tvertnes būvniecību nebija ne inženieris, ne arhitekts, patiesībā, viņš pat nevarēja izlasīt rasējumu. Tvertnei vajadzēja būt inženierijas brīnumdarbam, lai noturētu visu to svaru, kas tai bija jāiztur, bet kompānija pat nepakonsultējās ar inženieri par projektu. Būtībā, viņi ātri uzbūvēja gigantisku tvertni, cik ātri un lēti vien iespējams, neveica pietiekami daudz inspekcijas un drošības testus, un cerēja uz to labāko. Kad šie fakti nāca gaismā, bija jābrīnās par to, ka tvertne vispār noturējās kopā četrus gadus. Tuvējās apkārtnes iedzīvotāji ziņoja, ka tvertnē esot bijušas sūces jau kopš tās konstrukcijas. Tā vietā, lai atrisinātu problēmu, ASV Industriālā Alkohola Kompānija nokrāsoja tvertni brūnā krāsā, lai sūces nebūtu tik pamanāmas. Saniknotie Nortendas iedzīvotāji, kuri bija katastrofā zaudējuši pajumti un sev mīļos ātri vien iesūdzēja USIA tiesā. Viss beidzās, ar to, ka kompānija tika saukta pie atbildības par notikušo un katra upura ģimenei bija spiesta samaksāt 7 tūkstošus dolāru. Lielie melases plūdi bija traģēdija, kuru varēja novērst, bet tā vērsa uzmanību uz sekām kādas var rasties, ja būvdarbi tiek veikti pavirši.
Tev patiks šie raksti
)
