18. gadsimtā Britu impērijas armijā karavīrus vervēja it visur - laukos, pilsētās uz ielām un cietumos. Nabadzīgus jaunekļus un vīrus ietērpa sarkanos svārkos un ar nežēlīgu disciplīnu skoloja karamākslā. Dažādi sodi, slimības un citas grūtības bija "sarkano mundieru" ikdiena. Par spīti tam, viņi 200 gadu pierādīja, ka ir lieliski karotāji.

Citi interesanti, vēsturiski raksti:

Nāvīgā izrāde

Čingishans pasauli slīcināja asinīs

Asīrieši – seno laiku viskareivīgākā tauta

Musketieri – karaļa elites gvarde

Senās Romas formula 1

Vaļu mednieki 19. gadsimtā piedzīvo ziedu laikus

Foto: English Heritage
 Jauns karaspēksPilsoņa kara... Autors: Kinkažu Leģendārie britu "sarkanie mundieri"
1.

Jauns karaspēks

Pilsoņa kara laikā (1642-1651) Anglijas parlamenta 1645. gada februārī izdod dokumentu par jauna veida pastāvīga un profesionāla karaspēka izveidi. Tā karavīri valkā sarkanus formastērpus, iedibinot jaunas tradīcijas britu armijā.

Ierinda ar lielāku uguns... Autors: Kinkažu Leģendārie britu "sarkanie mundieri"
2.

Ierinda ar lielāku uguns spēku

Briti izretina kaujas ierindu, lai visi karavīri vienlaikus varētu šaut uz pretinieku. Pār franču kājniekiem nogāžas ložu krusa.

1701.-1714. gadā Eiropā un Ziemeļamerikā norisinās karš par Spānijas mantojumu. Tā ietvaros 1704. gada 13. augustā netālu no mūsdienu Hēštates pie Donavas Vācijā notiek Blenheimas kauja, kurā Malboro hercoga Džona Čērčila komandētā britu armija stājas pretim franču karaspēkam. Britu kājnieki izmanto jaunu taktiku: kamēr franču karavīri, kā parasti, nostājas četrās rindās un visas rindas šauj pēc kārtas, briti stāv trīs rindās un šauj pārmaiņu grupās. Tāpēc „sarkano mundieru” ierinda var šaut bez pārtraukuma un daudz ātrāk nekā pretinieki. Franči cieš lielus zaudējumus, un jaunā taktika dod savu artavu angļu uzvarā.

34 kg smaga uzkabeBritu... Autors: Kinkažu Leģendārie britu "sarkanie mundieri"
3.

34 kg smaga uzkabe

Britu armijas kājniekam pašam bija jānes uzkabe. Ratos vai ar mūļiem veda tikai karaspēka kopējās mantas, piemēram, katlus un teltis. Karagājienā kājnieki dienā pārvarēja apmēram 20 km attālumu.

Sarkanie mundiera svārki bija no vilnas un ar linu auduma oderi. Svārku garums un piegriezums atbilda civilajai modei. Tiesa, kolonijās armijas svārkus pielāgoja vietējiem apstākļiem, piemēram, Austrumu kolonijās 19. gadsimta otrajā pusē karavīri vilka haki krāsas formas.

Augsta filca cepure 1800. gadā aizstāja trīsstūrainu platmali. Tai priekšpusē bija piestiprināta pulka nozīme no misiņa.

Mugursomā ielika rezerves apģērbu un dažādas personiskās lietas. Uz mugursomas bija piesiets sarullēts šinelis.

Aprīkojumā ietilpa arī... Autors: Kinkažu Leģendārie britu "sarkanie mundieri"
4.

Aprīkojumā ietilpa arī munīcijas soma, durklis, maizes kule un dzēriena blašķe. Līdz pat 18. gadsimta beigām virsniekiem un kavalērijas vienību karavīriem bija arī zobens.

Ierocis līdz 19. gadsimta 60. gadiem bija pa stobru lādējama muskete. Kad sāka lietot no aizmugures lādējamu ieroci, šaušana kļuva precīzāka un intensīvāka.

Bikses aptuveni līdz 1800. gadam bija baltas vai sarkanas. Pēc tam lietoja pelēkas formas bikses, bet vēlāk – tumši zilas. Skotu pulkos karavīri bikšu vietā valkāja kiltu ar attiecīgu rakstu, kas raksturīga katrai dzimtai.

Apavi līdz pat 19. gadsimta vidum nebija īpaši pielāgoti valkātājam: visi karavīru zābaki bija vienādi un derēja abām kājām.

Godā savu pulku Britu... Autors: Kinkažu Leģendārie britu "sarkanie mundieri"
5.

Godā savu pulku

Britu armijas karavīram viņa pulks bija gluži vai ģimenes un mājas vietā. Karavīru ik uz soļa mudināja godāt sava pulka vēsturi un tradīcijas. Katram pulkam bija karogs, kurā ierakstīja visas uzvaras. Un karaspēka vienībām, ka bija dibinātas 18. gs. sākumā, šis saraksts izstiepās ļoti garš. Grezna misiņa nozīme pie cepures norādīja, kurā pulkā karavīrs dien. Skaitlis uz nozīmes apzīmēja pulka vietu armijas hierarhijā. Pulki bija sakārtoti hronoloģiskā secībā, tāpēc ik reizi, kad kādu pulku likvidēja, mainījās daudzu citu pulku numuri. Lai sekmīgāk piesaistītu vīrus armijai, 1881. gadā armijas reformu laikā numurus aizstāja ar ģeogrāfiskiem nosaukumiem. Komandieri, kuriem pulka vieta armijas hierarhijā bija ļoti svarīga, uztvēra šo reformu kā apvainojumu.

Kaujā viltīgi izmanto kalnu... Autors: Kinkažu Leģendārie britu "sarkanie mundieri"
6.

Kaujā viltīgi izmanto kalnu

Britu karavīri paslēpjas aiz kalna, kur pretinieks nevar viņus redzēt un tāpēc lielgabalu lodes viņiem netiek klāt.

Karā par Pireneju pussalu (1808-1814), kurā Napoleona pārvaldītā Francija karoja ar sabiedrotajām – Spāniju, Lielbritāniju, un Portugāli -, 1808. gada 21. augustā netālu no Lisabonas notiek Vimeiro kauja. Viens otram pretim stājas Artura Velzlija, Velingtonas hercoga, komandētais britu-portugāļu karaspēks un Žana Andoša Žino komandētā franču armijas vienība. Kad pretinieks jau bija tuvu, Velingtonas hercogs nostādīja savu armiju aiz kalna. Redzami bija tikai daži virsnieki un atsevišķi strēlnieki. Franču artilērija pirms kājnieku uzbrukuma nevarēja apšaudīt Velingtona karaspēku, jo neredzēja mērķi. Kad franču karavīri tuvojās kalnam, briti cēlās kājās, kāpa virsotnē un sāka pretinieka apšaudi, radot apjukumu un paniku. „Sarkanie mundieri” devās uzbrukumā un kaujā izcīnīja uzvaru.

bdquoSarkano mundierurdquo... Autors: Kinkažu Leģendārie britu "sarkanie mundieri"
7.

„Sarkano mundieru” noriets

Britu karavīri lepni valkāja savus sarkanos formastērpus. Taču 19. gadsimtā to krāsa kļuva bīstama viņiem pašiem: parādījās ieroči, ar kuriem varēja šaut precīzāk un tālāk, un no tiem vajadzēja glābties, pēc iespējas labāk maskējoties kaujas laukā. Sarkanais formastērps padarīja karavīru par vieglu nošaujamu mērķi. Vēl viens svarīgs jaunievedums bija bezdūmu pulveris: tagad pēc šāviena karavīru vairs neapņēma dūmu mākonis, kas agrāk atklāja viņa atrašanās vietu.

Pēdējo kauju sarkanajos formastērpos briti izcīnīja 1885. gadā Sudānas karagājienā pie Hartumas. Pēc tam britu karavīrus no galvas līdz kājām ietērpa haki krāsas formastērpos. Šī dzeltenbrūnā krāsa nebija tik efektīga, toties daudz praktiskāka. Pirmajā pasaules karā Lielbritānijas sabiedrotie franči devās uz fronti spilgti zilās jakās un sarkanās biksēs – un maksāja par to dārgu cenu.

Vēl dažus gadus Britu armijā kalpoja profesionāli karavīri, taču Pirmā pasaules kara frontē bija tik lieli zaudējumi, ka 1916. gadā Lielbritānijā ieviesa vispārēju obligāto karadienestu.