Latvijas dzīvnieki4
117
0
Baltkrūtainais ezis
Masa: 450-1200 g
Garums: 25-30 cm
Metieni gadā: 1
Mazuļi metienā: 4-6
Mūža ilgums: 6-7 gadi
Izplatība Latvijā: bieži, visā teritorijā
Lielākais kukaiņēdāju kārtas pārstāvis Latvijā. Ķermenis īss, drukns. Mugura un sānu daļa segta ar adatām. Ar adatām nesegtās ķermeņa daļas klāj rets, brūns apmatojums. Uz krūtīm raksturīgs balts, izplūdis plankums. Galva neliela, ar īsām, noapaļotām ausīm, apaļām acīm un smailu, kustīgu purnu. Kājas īsas. Aste ļoti īsa. Nometnieks. Dzīvo lapu koku un jauktu koku mežmalās, birzīs, krūmājos, kā arī dārozs un parkos. Izvairās no mitrām vietām. Aktīvs krēslā un naktī. Briesmu gadījumā saritinās kamolā. Eža dabiskie ienaidnieki ir pūces, caunveidīgie plēsēji, mežacūkas, suņi. Redze ezim ir salīdzinoši vāja. Barību atrod, izmantojot labi attīstītu ožu, dzirdi un tausti. Ēd kukaiņus un to kāpurus, sliekas, gliemežus, vardes, čūskas, kā arī uz zemes ligzdojošu putnu olas. Retāk barībā izmanto dažādus augļus, sēklas un sēnes. No novembra līdz aprīlim guļ ziemas miegu midzenī, ko ierīko zem koka saknēm, žagaru vai malkas krāvumiem. Pavasarī eszis pamostas gandrīz par trešdaļu vieglāks. Ēži pārojas pavasarī. Pēc 4-5 nedēļām piedzimst kurli, akli, bezzobaini mazuļi. Līdz mēneša vecumam tie pārtiek no mātes piena. Patstāvīgu dzīvi uzsāk nepilnu 2 mēnešu vecumā.
Eiropas kurmis
Masa: 60-120 g
Garums: 12-16 cm
Metieni gadā: 1
Mazuļi metienā: 4-9
Mūža ilgums: 4-5 gadi
Izplatība Latvijā: bieži, visā teritorijā
Eiropas kurmis ir vienīgais kurmju dzimtas pārstāvis Latvijā. Tas ir racējdzīvnieks, kura organisms īpaši pielāgots dzīvei pazemē. Ķermenis garens, cilindrisks, kakls - īss. Galva slaida, purns snuķveidā izstiepts, kustīgs, klāts ar taustes matiem. Ausis un acis pilnīgi apslēptas apmatojumā. Kājas īsas. Priekškājas ir spēcīgas, ar masīvām lāpstveida plaukstām, kas kalpo rakšanai. Pakaļkājas ir stipri mazākas. Aste īsa, klāta ar īpašiem matiņiem, kas pilda taustes funkciju. Apmatojums ir mīksts, samtains, ļoti biezs un vienveidīgs (bez pavilnas un akotmatiem). Apmatojuma krāsa ir melna, tumši pelēka vai brūni pelēka. Kurmim svarīgākās un labāk attīstītās maņas ir oža, tauste un dzirde. Redze ir slikta. Visu dzīvi kurmis pavada paša izraktā daudzstāvu tuneļu sistēmā, kas pastāvīgi tiek paplašināta. Ik pa posmam virs ejām kurmis izgrūž virszemē konusveidīgas augsnes kaudzes (kurmja rakums). Kurmja dabiskie ienaidnieki ir visi caunveidīgie dzīvnieki, eži, lapsas un lielie putni - baltie stārķi, vārnas, pūces. Kurmis pārtiek no dažādiem bezmugurkaulniekiem - sliekām, kukaiņiem, zirnekļiem, mitrenēm, daudzkājiem, gliemjiem. Kurmji vairojas pavasarī. Mazuļus māte dzemdē speciālā alā, kas atrodas dziļāk par pārējo tuneļu sistēmu un ir drošāka. Par pēcnācējiem rūpējas tikai māte. Mazuļi aug ātri un pēc mēneša vai pusotra kļūst patstāvīgi.
Meža susuris
Masa: 100-120 g
Garums: 9-12 cm (bez astes)
Metieni gadā: 1
Mazuļi metienā: 3-5
Mūža ilgums: 4-5 gadi
Izplatība Latvijā: ļoti reti, aizsargājams
Meža susuris ir neliels grauzējs ar vijīgu ķermeni un garu, kuplu asti. Astes garums ir gandrīz tik pat liels kā ķermeņa garums. Galva ar iegarenu purnu, lielām acīm un noapaļotām ausīm. Kājām ir labi attīstīti pirksti, kas piemēroti tveršanai, tāpēc susuris var pārvietoties pa sīkiem koku zariņiem. Muguras un sānu apmatojums dzeltenpelēks, pavēdera gandrīz balta, aste pelēka. Ap acīm tumši pelēki laukumi. Meža susuris ir tipisks meža dzīvnieks. Vasaras midzeni tas iekārto vecu koku dobumos. Tur arī audzina mazuļus. Ziemas midzeni susuris iekārto alās zem koku saknēm un celmiem. Meža susuris ir aktīvs tikai gada siltajos mēnešos. No oktobra līdz aprīlim tas guļ ziemas miegu. Baribu dzīvnieks meklē nakts laikā. Pārtiek no augu pumpuriem, augļiem, riekstiem, sēklām, dažkārt arī no sīkiem bezmugurkaulniekiem - gliemjiem, kukaiņiem. Pārojas maijā, un pēc mēneša dzimst mazuļi, kas sākotnēji pārtiek no mātes piena. Pusotra mēneša vecumā jaunie susuri uzsāk patstāvīgu dzīvi. Meža susuris ir reti sastopams. Tas izvairās no cilvēku apdzīvotām vietām, tādēļ ir maz izpētīts. Iekļauts Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā.
Vāvere
Masa: 200-400 g
Garums: 18-25 cm (bez astes)
Metieni gadā: 2-3
Mazuļi metienā: 3-5
Mūža ilgums: 6-7 gadi
Izplatība Latvijā: bieži, visā teritorijā
Vāveres ķermenis ir slaids, aste - gara un kupla. Ausis garas, ar kuplu apmatojumu. Pakaļkājas daudz garākas par priekškājām. Priekškājām izteikta satveršanas spēja. Apmatojums vasarā - rūsgani sarkanbrūns, ziema kļūst pelēcīgāks. Vāvere ir tipisks meža dzīvnieks, taču bieži sastopama arī pilsētu parkos. Lielāko dzīves daļu daļu pavada koku lapotnēs, veikli skrienot un lecot no zara uz zaru. Pa zemi lielākoties pārvietojas lēcieniem, līdzīgi zaķim. Vāveru dabiskie ienaidnieki caunveidīgie plēsēji un plēsīgie putni, uz zemes arī lapsas. Vāveres ēd riekstus, sēklas, augļus, ziedus, pumpurus, saknes, lapas, ogas, sēnes, kā arī putnu olas un reizēm arī kukaiņus un to kāpurus. Rudenī veido riekstu un zīļu krājumus ziemai. Vāveres pārojas februārī vai martā. Mātē bērnus dzemdē no zariem izveidotā ligzdā vai koka dobumā. Mazuļi no piena pārtiek līdz pusotra mēneša vecumam, bet 2 mēnešu vecumā uzskā patstāvīgu dzivi.
Mājas pele
Masa: 12-13 g
Garums: 5-10 cm (bez astes)
Metieni gadā: vairojas visu gadu
Mazuļi metienā: 10-13
Mūža ilgums: 1-2 gadi
Izplatība Latvijā: ļoti bieži, visā teritorija
Mājas pele ir neliela, ar slaidu ķermeni un garu asti. Galva iegarena, ar smailu purnu un garām ūsām. Apmatojums mīksts, krāsa - no pelēkas līdz brūnai. Dzīvo pārsvarā cilvēku mītnēs, saimniecības ēkās un to tuvumā. Aktīva visu gadu. Mājas pele ir kustīga, darbīga un veikla. Barību meklēt dodas pārsvarā krēslas un nakts laikā. Pārtiek no graudiem, seklām, saknēm, kukaiņiem un kāpuriem. Ziemai tuvojoties, veido pārtikas krājumus. Ātri vairojas, un jaunas peles jau 2 mēnešu vecumā spēj pašas vairoties. Cilvēku mītnēs uzskatāma par kaitnieku. Rokot un graužot alas, bojā ēkas, iznīcina un sabojā pārtikas produktus un izplata slimības.
Tev patiks šie raksti
