Latvijas dzīvnieki 40
78
0
Autors: Foto: Jari Peltomäki
Melnkakla gārgale
Masa: 2-3 kg
Garums: 48-73 cm
Dējumi gadā: 1
Olas dējumā: 2
Mazuļu attīstības veids: ligzdbēgļi
Izplatība Latvijā: reti
Melnkakles gārgale ir gājputns, Latvijā sastopams kā caurceļotājs un ziemotājs. Tas ir ūdensputns ar iegarenu ķermeni, īsiem spārniem un taisnu knābi. Tēviņi un mātītes pēc izskata līdzīgi. Pārošanās laikā galva ir pelēka, pakakle melna, kakls un mugura melnbalti svītrota. Pēc pārošasnās kakls un mugura ir pelēkbrūni. Gārgales labi peld un nirst. Peldot dziļi iegrimst ūdenī. Punti labi lido, uz sauszemes pārvietojas neveikli. Pārtiek no zivīm, sīkiem vēžiem, gliemjiem, vardēm. Meklējot barību, nirst pat līdz 6 m dziļumā. Ligzdas lēzenas, tās ir ierīkotas ūdens tuvumā uz kādas saliņas vai krastā. Jaunie putni ir ligzdbēgļi, drīz pēc izšķilšanās seko vecākiem ūdenī un jau 5 nedēļu vecumā kļūst patstāvīgi. Lidot putni sāk apmēram 2 mēnešu vecumā.
Cekulainais dūkuris
Masa: 0,8-1,2 kg
Garums: 46-51 cm
Dējumi gadā: 1
Olas dējumā: 2-6
Mazuļu attīstības veids: ligzdbēglis
Izplatība Latvijā: bieži, visā teritorijā
Cekulainis dūkuris ir tipisks ūdensputns. Tam ir garš, sarkans, taisns knābis un tikpat kā nav astes. Apspalvojums mugurpusē melns, nedaudz brūngans: vēderpuse, kakla priekšpuse un krutis baltas. Pavasarī un vasarā cekulainajam dūkurim ir melns divdaļīgs cekuls un rūsgans apspalvojums uz vaigiem, kas izteiksmīgi ieskauj gaišo seju. Tēviņi un mātītes pēc izskata līdzīgi, matītes nedaudz mazākas ar nespodrāku apspalvojumu. Cekulainais dūkuris ir gājputns, ziemu tas pavada pie Vidusjūras, Latvijā ierodas pavasarī. Ligzdo ezeros, kuru krastos aug niedres un citi ūdens augi. Sastopams arī dīķos un upēs. Labs peldētājs un ļoti labs nirējs. Vasaras sākumā tikpat kā nelido, lidošanu atsāk rudens pusē, gatavojoties aizceļošanai. Lido zemu, strauji vicinot spārnus. Pārtiek no ūdenī dzīvojošiem gliemjiem, kukaiņiem, zivīm. Ligzdu taisa peldošās niedrēs vai citos ūdens augos. Ligzda vienmēr ir piestiprināta tā, lai, ceļoties ūdens līmenim, tā celtos uz augšu. Tomēr dažkārt lielākā lietū un vējā ligzda neiztur un olas noslīkst. Ja perēšanas laikā putns atstāj ligzdu, olas tas pārklāj ar ligzdas materiālu. Jaunie putni ir ligzdbēgļi, jau tulīt pēc izšķilšanas tie spēj peldēt un nirt, bet pirmās 3 nedēļas bieži tup vecākiem uz muguras. Mazuļu apspalvojums ir svītrains.
Baltais stārķis
Masa: 2,6-4,5 kg
Garums: 105 cm
Dējumi gadā: 1
Olas dējumā: 2-6
Mazuļu attīstības veids: ligzdgulis
Izplatība Latvijā: bieži, visā teritorija
Baltais stārķis ir liels putns ar garām kājām. Spārni ir gari un plati. Ķermeņa apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, kājas un knābis - sarkani. Stārķi ir gajputni, ziemo Āfrikā līdz pat Dienvidāfrikai. Uz Latviju atlido aprīļa sākumā, lielākoties jau pa pāriem. Ja iespējams, tie apmetas savās vecajās ligzdās. Ligzdas bieži veido cilvēku māju tuvumā uz veciem skursteņiem, nolauztiem kokiem, stabiem. Atlidošanas laikā dažkārt var redzēt stārķu cīņas dēļ ligzdas. Stārķiem nav skanīgas balss. Tie spēj izdot tikai šņākoņai līdzīgas skaņas, kā arī izdarīt sev raksturīgo klabināšanu ar knābi. Klabina arī jaunie putni, kad tēvs un māte atgriežas ar barību. Stārķi pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, vardēm, ķirzakām, čūskām, ķer arī zivis. Stārķi ir ligzduļi. Mazuļi ir samērā nespēcīgi, pēc izšķilšanās tie ligzdā pavada apmēram 2 mēnešus.
Meža pīle
Masa: 0,8-1,6 kg
Garums: līdz 62 cm (tēviņi), līdz 53 cm (mātītes)
Dējumi gadā: 1
Olas dējumā: 5-14
Mazuļu attīstības veids: ligzdbēglis
Izplatība Latvijā: bieži, visā teritorija
Meža pīles sastopamas gandrīz visā ziemeļu puslodē. Tie ir gājputni, kas Latvija uz ligzdošanu ierodas agri pavasarī, jau martā. Dažkārt paliek arī ziemā un apmetas neaizsalstošos ūdeņos. Tēviņi un mātītes pēc apspalvojuma krāsas ir atšķirigi. Tēviņiem pārošanās laikā galva un kakls tumšzaļi ar metālisku spīdumu. Ap kaklu tā lejas daļā ir balts gredzens. Mātītēm krāsojums mazāk izteiksmīgs. Meža pīles labi peld un ātri, gāzelēdamās pārvietojas pa sauszemi. Tās ir tipiskas peldpīles, nirst rotaļādamās vai briesmu gadījumā. Pārtiek no mīkstām lapiņam, ūdens augu pumpuriem un jaunajiem dzinumiem, ēd arī vaboles, gliemežus, tārpus, vardes un citus sīkus dzīvniekus. Meža pīles apmetas klusu, nelielu meža upju krastos, kuri aizauguši ar krūmājiem un niedrēm. Ligzdas ierīko zālēs zem krūmiem. Ligzdas var būt arī diezgan tālu no ūdens, pļavu un ganību malās. Pāris turas kopā līdz perēšanas laikam. Perēšanu un rūpes par mazuļiem mātīte uzņemas viena. Meža pīles ir ligzdbēgļi. Mazuļi jau drīz pēc izšķilšanās seko mātei līdz ūdenī. Tie labi peld un prot paslēpties niedrēs.
Vistu vanags
Masa: 0,5-1,1 kg (tēviņi), 0,8-1,3 kg (mātītes)
Garums: 50 cm (tēviņi), 60 cm (mātītes)
Dējumi gadā: 1
Olas dējumā: 2-5
Mazuļu attīstības veids: ligzdgulis
Izplatība Latijā: bieži, visā teritorija
Pllēsīgs putns, uzbrūk straujā lidojumā. Lidojums ātrs, mainās ar planēšanu. Putnam raksturīga gara aste, plati spārni un garas kājas. Mātītes lielākas nekā tēviņi. Apspalvojums mugurpusē brūns vai pelēkbrūns, vēderpusē gaišs ar tumšām svītrām. Pāri astei stiepjas 5 tumšas šķērsjoslas, astes gals gandrīz balts. Vistu vanags ir nometnieks, arī ziemu pavada Latvija. Tas sastopams visā Latvijas teritorijā, kur vien ir meži, pļavas un ganības. Pārtiek no nomedītiem citu sugu putniem un sīkiem zīdītājiem. Ligzdo kokos. Ligzdā dzīvo vairākus gadus, katru gadu to atjauno. Ligzdu taisa un mazuļus aprūpē abi vecāki. Pāri turas kopā ilgstoši. Ligzduļi, mazuļi ligzdā paliek vairāk nekā mēnesi, tēvs pienes barību, bet māte tos baro.
Tev patiks šie raksti
